Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2023.gada februārī par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju kļuva Kristīne Saulīte, kas sevi raksturo kā pieredzējušu vadītāju, kas ieņēmusi vadošus amatus privātajā sektorā un nevalstiskajās organizācijās (avots: www.festivalslampa.lv). Jaunās CVK vadītājas prioritāte un misija ir glābt vēlēšanas un sakārtot iestādē valdošo haosu, (avots: www.ir.lv).

Pietiek lasītājs

Pirmais, ko CVK vadītāja paveica, – tika vaļā no vēlēšanu informācijas sistēmām (avots: www.jauns.lv), kas nodrošināja visus vēlēšanu procesus, to pārvaldību, uzskaiti, kontroli un caurspīdību. Jaunās vienotības koalīcija kopā ar CVK atrada efektīvu risinājumu (avots: www.lsm.lv) – turpmāk par vēlēšanu informācijas sistēmām atbildēs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). 2023.gada 26.oktobrī VRAA un PMLP ziņoja CVK (avots: www.cvk.lv) par paveikto un pozitīvajiem rezultātiem.

CVK vadītāja un VRAA amatpersonas netiek galā ar saviem pienākumiem.         

Parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvām ir visvienkāršākais un mazākais vēlēšanu process, ko organizē CVK sadarbībā ar VRAA. Pilsoņu parakstīšanās ir izkliedēta laikā – par iniciatīvām var parakstīties 12 mēnešu garumā. Tas ir vienkāršs un elementārs process ar zemu intensitāti, kuru faktiski organizē, pārvalda un kontrolē Parakstu vākšanas sistēmas PVS (https://pvs.cvk.lv), no kuras CVK aizmirsa tikt vaļā. CVK jānospiež dažas pogas šajā sistēmā un jāparūpējas par tās atbilstību likuma prasībām (uzturēšanu). Visu pārējo paveic informācijas sistēma un pašvaldību, bāriņtiesu, notariātu darbinieki. VRAA savukārt atbild par elektronisku parakstīšanos portālā latvija.lv (https://latvija.lv/pv).

Kopš 2023.gada 4.augusta noris parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Kopš 2023.gada 11.novembra sākās parakstīšanās par Saeimas atlaišanu, par kuru izrādījās augsta iedzīvotāju interese, pašsaprotamu apstākļu dēļ.

Daudzi pilsoņi vēlējās parakstīties par esošās Saeimas atlaišanu, taču atklāja, ka tas nemaz nav iespējams. Portālā latvija.lv parakstīšanās e-pakalpojums, ko nodrošina VRAA, nemaz nedarbojās tā, kā tam vajadzētu darboties, un 80% – 90% pilsoņu nemaz nevarēja parakstīties, viņi saņēma atteikumus. Tikai 10% – 20% pilsoņu izdevās parakstīties.

Pēkšņi, 2023.gada 11.novembra rītā plkst. 8:19 portālā latvija.lv parādījās paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu!” Arī pašvaldībās un bāriņtiesās pilsoņi nevarēja parakstīties, jo nebija informācijas par parakstīšanās iespējām, kā arī atbildīgie speciālisti nebija gatavi nodrošināt parakstīšanos.

Par visu minēto atbildīga CVK vadītāja, jo tas ir viņas tiešais pienākums – organizēt vēlēšanu procesus, t.sk. parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām un kontrolēt to kvalitāti. Atklājās, ka parakstīšanās e-pakalpojums portālā latvija.lv nav ticis atbilstoši sagatavots, ko nodrošina VRAA un par ko tieši atbildīgs Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors (abi attēlā). Savukārt CVK šo e-pakalpojumu nemaz nav pārbaudījusi.

Jautājums, vai šo e-pakalpojumu nav izstrādājis programmēšanas uzņēmums SIA
“ZZ Dats”, bēdīgi slavenā e-veselība.lv risinājuma ilggadējs izstrādātājs, no kura PMLP gatavojas pasūtīt Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sagatavošanu 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām? 

Atklājušās vēl daudz nozīmīgākas neatbilstības. CVK vadītāja aizmirsusi parūpēties par mazo informācijas sistēmu PVS, kas, izrādās, nemaz neatbilst likuma prasībām (Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”).

Tātad trīs mēnešus CVK organizējusi parakstīšanos ar likumam neatbilstošu informācijas sistēmu. Šīs neatbilstības nav novērstas arī šobrīd. Šis ir ļoti nopietns incidents, amatpersonu nolaidība un neatbilstība augstas nozīmes valstiskos procesos – vēlēšanās, kas ir pilsoņu pamata tiesības.

Jautājums, kādā kvalitātē CVK organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Ja jau CVK un VRAA nespēj kvalitatīvi organizēt tik vienkāršus vēlēšanu uzdevumus kā parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām, pieļauj tik lielas neatbilstības, tad rodas jautājums, kādā kvalitātē atbildīgās iestādes organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas sākas pēc 2 mēnešiem: 2024.gada janvārī sākas kandidātu sarakstu pieņemšana un vēlēšanu biļetenu sagatavošana 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, 9.pants)? Interesanti būtu dzirdēt atbildīgo amatpersonu viedokļus par šo.

Parakstu vākšana ir izkliedēta laikā – 12 mēnešu garumā pilsoņi var parakstīties par iniciatīvām. Turpretī vēlēšanas ir koncentrētas ekstremāli īsā termiņā – 1 dienā jānodrošina nobalsošana visiem valsts vēlētājiem visā valstī. Ja CVK vadītāja netiek galā ar tik vienkāršu uzdevumu kā parakstīšanās organizēšanu, tad kā viņa organizēs vēlēšanas visai valstij, kas sākas pēc 2 mēnešiem? Vai CVK vadītāja vispār ir gatava vēlēšanām? Vai viņai ir atbilstošs risinājums un rezerves plāns? Kādi pārsteigumi sagaida sabiedrību vēlēšanās? Šie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem steidzami nepieciešamas atbildes.

Kā minēto incidentu un neatbilstības parakstīšanās procesos komentēs par vēlēšanu drošību atbildīgās iestādes – Valsts kanceleja, Satversmes aizsardzības birojs, CERT.lv? Ko par minēto teiks Valsts kontrole? Kāds viedoklis par notikušo par vēlēšanām atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam? Vai sabiedrība vispār saņems kādus komentārus par notikušo, jo pagaidām neviens nav komentējis notikušo incidentu?

Novērtē šo rakstu:

137
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi