CVK vadītāja un VRAA amatpersona netiek galā ar saviem pienākumiem - kāds haoss un nolaidība atklāsies, organizējot vēlēšanas?
PIETIEK23.11.2023.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
2023.gada februārī par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju kļuva Kristīne Saulīte, kas sevi raksturo kā pieredzējušu vadītāju, kas ieņēmusi vadošus amatus privātajā sektorā un nevalstiskajās organizācijās (avots: www.festivalslampa.lv). Jaunās CVK vadītājas prioritāte un misija ir glābt vēlēšanas un sakārtot iestādē valdošo haosu, (avots: www.ir.lv).
Pietiek lasītājs
Pirmais, ko CVK vadītāja paveica, – tika vaļā no vēlēšanu informācijas sistēmām (avots: www.jauns.lv), kas nodrošināja visus vēlēšanu procesus, to pārvaldību, uzskaiti, kontroli un caurspīdību. Jaunās vienotības koalīcija kopā ar CVK atrada efektīvu risinājumu (avots: www.lsm.lv) – turpmāk par vēlēšanu informācijas sistēmām atbildēs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). 2023.gada 26.oktobrī VRAA un PMLP ziņoja CVK (avots: www.cvk.lv) par paveikto un pozitīvajiem rezultātiem.
CVK vadītāja un VRAA amatpersonas netiek galā ar saviem pienākumiem.
Parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvām ir visvienkāršākais un mazākais vēlēšanu process, ko organizē CVK sadarbībā ar VRAA. Pilsoņu parakstīšanās ir izkliedēta laikā – par iniciatīvām var parakstīties 12 mēnešu garumā. Tas ir vienkāršs un elementārs process ar zemu intensitāti, kuru faktiski organizē, pārvalda un kontrolē Parakstu vākšanas sistēmas PVS (https://pvs.cvk.lv), no kuras CVK aizmirsa tikt vaļā. CVK jānospiež dažas pogas šajā sistēmā un jāparūpējas par tās atbilstību likuma prasībām (uzturēšanu). Visu pārējo paveic informācijas sistēma un pašvaldību, bāriņtiesu, notariātu darbinieki. VRAA savukārt atbild par elektronisku parakstīšanos portālā latvija.lv (https://latvija.lv/pv).
Kopš 2023.gada 4.augusta noris parakstīšanās par pilsoņu iniciatīvu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Kopš 2023.gada 11.novembra sākās parakstīšanās par Saeimas atlaišanu, par kuru izrādījās augsta iedzīvotāju interese, pašsaprotamu apstākļu dēļ.
Daudzi pilsoņi vēlējās parakstīties par esošās Saeimas atlaišanu, taču atklāja, ka tas nemaz nav iespējams. Portālā latvija.lv parakstīšanās e-pakalpojums, ko nodrošina VRAA, nemaz nedarbojās tā, kā tam vajadzētu darboties, un 80% – 90% pilsoņu nemaz nevarēja parakstīties, viņi saņēma atteikumus. Tikai 10% – 20% pilsoņu izdevās parakstīties.
Pēkšņi, 2023.gada 11.novembra rītā plkst. 8:19 portālā latvija.lv parādījās paziņojums: “Portāla autorizētā daļa nedarbojas. Strādājam, lai to atrisinātu!” Arī pašvaldībās un bāriņtiesās pilsoņi nevarēja parakstīties, jo nebija informācijas par parakstīšanās iespējām, kā arī atbildīgie speciālisti nebija gatavi nodrošināt parakstīšanos.
Par visu minēto atbildīga CVK vadītāja, jo tas ir viņas tiešais pienākums – organizēt vēlēšanu procesus, t.sk. parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām un kontrolēt to kvalitāti. Atklājās, ka parakstīšanās e-pakalpojums portālā latvija.lv nav ticis atbilstoši sagatavots, ko nodrošina VRAA un par ko tieši atbildīgs Oļegs Fiļipovičs, VRAA departamenta direktors (abi attēlā). Savukārt CVK šo e-pakalpojumu nemaz nav pārbaudījusi.
Jautājums, vai šo e-pakalpojumu nav izstrādājis programmēšanas uzņēmums SIA
“ZZ Dats”, bēdīgi slavenā e-veselība.lv risinājuma ilggadējs izstrādātājs, no kura PMLP gatavojas pasūtīt Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sagatavošanu 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Atklājušās vēl daudz nozīmīgākas neatbilstības. CVK vadītāja aizmirsusi parūpēties par mazo informācijas sistēmu PVS, kas, izrādās, nemaz neatbilst likuma prasībām (Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumi Nr.442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”).
Tātad trīs mēnešus CVK organizējusi parakstīšanos ar likumam neatbilstošu informācijas sistēmu. Šīs neatbilstības nav novērstas arī šobrīd. Šis ir ļoti nopietns incidents, amatpersonu nolaidība un neatbilstība augstas nozīmes valstiskos procesos – vēlēšanās, kas ir pilsoņu pamata tiesības.
Jautājums, kādā kvalitātē CVK organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas?
Ja jau CVK un VRAA nespēj kvalitatīvi organizēt tik vienkāršus vēlēšanu uzdevumus kā parakstīšanos par pilsoņu iniciatīvām, pieļauj tik lielas neatbilstības, tad rodas jautājums, kādā kvalitātē atbildīgās iestādes organizēs 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas sākas pēc 2 mēnešiem: 2024.gada janvārī sākas kandidātu sarakstu pieņemšana un vēlēšanu biļetenu sagatavošana 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām (Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, 9.pants)? Interesanti būtu dzirdēt atbildīgo amatpersonu viedokļus par šo.
Parakstu vākšana ir izkliedēta laikā – 12 mēnešu garumā pilsoņi var parakstīties par iniciatīvām. Turpretī vēlēšanas ir koncentrētas ekstremāli īsā termiņā – 1 dienā jānodrošina nobalsošana visiem valsts vēlētājiem visā valstī. Ja CVK vadītāja netiek galā ar tik vienkāršu uzdevumu kā parakstīšanās organizēšanu, tad kā viņa organizēs vēlēšanas visai valstij, kas sākas pēc 2 mēnešiem? Vai CVK vadītāja vispār ir gatava vēlēšanām? Vai viņai ir atbilstošs risinājums un rezerves plāns? Kādi pārsteigumi sagaida sabiedrību vēlēšanās? Šie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem steidzami nepieciešamas atbildes.
Kā minēto incidentu un neatbilstības parakstīšanās procesos komentēs par vēlēšanu drošību atbildīgās iestādes – Valsts kanceleja, Satversmes aizsardzības birojs, CERT.lv? Ko par minēto teiks Valsts kontrole? Kāds viedoklis par notikušo par vēlēšanām atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam? Vai sabiedrība vispār saņems kādus komentārus par notikušo, jo pagaidām neviens nav komentējis notikušo incidentu?
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
