Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot sabiedrības uzmanības priekšplānā esošo cīņu ar Covid-19, ir nolemts vienai vāji strādājošai valsts iestādei – Valsts vides dienestam bez faktos balstīta pamatojuma nodot funkcijas no otras iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes, kura strādā daudz kārtīgāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi 30. martā paklusām izdevuši rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam (VVD).

Piecu darbadienu laikā (!) DAP uzdots “apzināt visus resursus, kas nododami VVD, lai tas veiktu vairākus DAP uzdevumus — aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzību [un] kontroli; atļauju izsniegšanu, anulēšanu; atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzībā”.

Dabas aizsargātāji nekavējoties iebilduši — palielināsies funkciju dublēšanās, administratīvais slogs un resursu patēriņš abām iestādēm utt.: “Dabas aizsardzības uzdevumu īstenošanā vienas iestādes vietā tiks iesaistītas divas iestādes. Radīsies risks dabas aizsardzības kontroles resursu pakārtot [citām] interesēm.”

Neesot iepriekš ziņots, ka DAP būtu kādas problēmas, ar kurām DAP netiktu galā, nav izvērtēti risinājumi, riski, ieguvumi vai veikta ietekmes analīze. Divi iepriekšējo gadu auditi nav uzrādījuši vajadzību savienot vai pārdalīt funkcijas.

Ministrijas ierēdne Alda Ozola atbildējusi, ka DAP tikšot pastiprinātas dabas un vides izglītības funkcijas. Taču komentāri nav sekojuši par to, kas tad turpmāk kontrolēs un sodīs dabas postītājus un vides piesārņotājus.

Kāpēc tas ir bīstami ikvienam no mums?

Lieta tāda, ka jau desmit gadu garumā skaidri zināma Valsts vides dienesta (kurš izsniedz piesārņojošās darbības atļaujas firmām) “saaugšana” ar kontrolējamām nozarēm. Regulāru publicitāti ieguvusi Ventspils reģionālās vides pārvaldes gadiem ilgā “nespēja” apkarot ogļu putekļus un naftas produktu smakas no Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem Ventspils ostas uzņēmumiem. Par to pašu, lai arī retāk, Rīgā sūdzējušies Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.

Saldus iedzīvotāji vairākus gadus velti aģitēja pret norvēģu kapitālam piederošas ķīmiskās rūpniecības smakām un vienlaikus neciešamo dvingu, kas bieži nākusi no lietuviešiem piederošās firmas Reneta, — tās darbs ir iznīcināt kritušos lopus, maitas un sprāgoņas, ko firma ilgstoši nemācēja izdarīt bez smaku izlaišanas gaisā.

Par smirdoņu no Vangažu naftas bāzes iedzīvotāji ziņojuši vietējai Rīgas Apriņķa Avīzei — jo nav jau neviena cita, kam sūdzēties, utt. Inčukalnā VVD “uzraudzībā” jau gadus 25 smeļ un neizsmeļ gudrona dīķus. Tieši VVD ir tā iestāde, zem kuras “jumta” pirms diviem gadiem visa valsts pēkšņi izrādījās pilna ar vecu riepu krāvumiem un no Skandināvijas ievestām plastmasas atkritumu ķīpām, ko nevis mēģināja pārstrādāt, bet kam vienkāršāk bija “netīšām” pielaist uguni.

Visos šajos gadījumos VVD amatpersonas gadiem nav bijušas spējīgas panākt rezultātu. Turklāt jāatceras, ka Inga Koļegova, VVD iepriekšējā vadītāja, jau otrajā instancē notiesāta par ienākumu neuzrādīšanu deklarācijā no brāļa firmas.

Kad pašvaldība Ventspilī uzstādīja t.s. “elektroniskos degunus”, kas ogļu putekļus un naftas smirdoņu spēj izmērīt objektīvi un kam kukuli iedot nav iespējams, VVD pagājušajā vasarā nāca klajā ar visu laiku unikālāko izskaidrojumu: smirdoņa esot nākusi nevis no R. Meroni grupējuma kontrolē esošajiem uzņēmumiem, bet gan no tā, ka vasaras sākumā Ventspilī smirdējuši... ziedošie ceriņi.

VVD pilnā nopietnībā izplatīja preses relīzi, kurā rakstīja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” [...] bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”

Uzraudzītāji “saauguši” ar piesārņotājiem

Kā tas vispār iespējams, ka VVD ļauj piesārņotājiem dzīvot mūsu valstī tā kā žurkām pa galdu? Izskanējušas aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz, un šādas aizdomas presē apspriestas jau kopš 2010. gada.

Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Nolīgtie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.

Taču pirms desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais vietējās vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!

Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."

Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.

Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.

Skaidrs, ka VVD pamatā strādā godprātīgi darbinieki, kuriem atsevišķu darboņu shēmas riebjas, un viņi rakstījuši iesniegumus priekšniecībai, pat norādot uz konkrētām amatpersonām un to, kas kuram ir “stipendiāts”. Bet nav publiski ziņots, ka tam būtu bijušas sekas.

Kāds tad būtu kopsavilkums? VARAM ierēdņu izdomāto “reformu” jēga ir: paņemt no DAP kā salīdzinoši klusi un efektīvi strādājošas institūcijas vairākas svarīgas funkcijas, lai tās nodotu VVD — iestādei, kas jau līdz šim regulāri atzīmējusies ar nespēju izpildīt savus tiešos darba pienākumus.

Ministrijas ierēdņi pa kluso kaut ko sadomājuši savās galvās, neņemot vērā ne institūciju līdzšinējos darba rezultātus, ne sabiedrības viedokli, bet speciālistiem droši vien pat nepajautājot jelkādus datus, uzrakstījuši lēmumu par labi strādājošas institūcijas funkciju atņemšanu, nododot tās sliktāk strādājošam kantorim. Nav brīnums, ka DAP pretojas šādām “pārmaiņām”.

Nu bet ko tad iesākt ar to visu?!

Lai nebūtu jāuzklausa iebildumi no sērijas “atkal te lasām kritiku, bet kur ir risinājums?!”, tūlīt pat dosim arī priekšlikumu pareizajai rīcībai, ja nu VARAM ierēdņiem tik ļoti kaut ko gribas reformēt savā struktūrā:

1) Nodefinēsim problēmu, kas izgaismojusies praksē (VVD nepilda savus pienākumus un nenovērš smirdoņu, piesārņojumu, riepu un plastmasu kalnus, neizsmeļ gudrona dīķus utt.), jo VVD izdod piesārņojošās darbības atļaujas un pats kontrolē to (ne)izpildīšanu — tātad nepastāv neatkarīga kontrole no malas;

2) Atradīsim risinājumu: šinī gadījumā VVD ir jāpārbauda un jāizdod piesārņojošās darbības atļaujas, bet to faktiskā izpilde ir jākontrolē ar VVD (un ar piesārņotāju nolīgtajām firmelēm) nesaistītiem speciālistiem — piemēram, tām pašvaldībām, kuru teritorijā attiecīgie piesārņotāji atrodas (atgādināsim: šobrīd pašvaldībām, to vides komisijām un iedzīvotāju ievēlētajiem deputātiem nav it nekāda teikšana attiecībā uz viņu teritorijās notiekošo piesārņošanu);

3) Liksim mierā DAP, kamēr tās darbībā nav konstatētas ne tuvu tādas problēmas kā VVD darbībā.

Avoti:

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/11732-vangazos-atkal-smird

https://www.pietiek.com/raksti/neieverojot_jebkadus_labas_parvaldibas_principus,_tiek_grauta_dabas_aizsardzibas_nozare

https://www.pietiek.com/raksti/pec_diviem_menesiem_valsts_vides_dienests_beidzot_spiests_ieraudzit_tehniskas_sals_gredas_osta,_bet_udens_piesarnosanu_vel_nepamana

https://www.pietiek.com/raksti/ventspilnieki_ventbunkers_smird!_valsts_vides_dienests_ne,_smirdona_naca_no_ziedosajiem_ceriniem

https://www.pietiek.com/raksti/iedzivotaji_atkal_sudzas_par_oglu_putekliem_no_meroni_kontroletajam_teritorijam

https://www.pietiek.com/raksti/pieci_unikali_veidi,_ka_tiesajama_kolegova_un_vvd_nirgajas_par_iedzivotajiem_meroni_grupejuma_intereses

https://nra.lv/latvija/21291-petijums-latvijas-vides-konsultaciju-biznesa-aizkulises.htm

https://www.pietiek.com/raksti/cik_ilgi_valsts_vides_dienesta_stradas_negodpratigi_laudis_vvd_darbinieku_iesniegums

https://www.pietiek.com/raksti/saldu__dzen_cauri__greizu_teritorijas_planojumu_

Novērtē šo rakstu:

35
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...