Dabas aizsardzības pārvalde: Sarkanajā grāmatā iekļautos pelēkos roņus vislabāk pētīt, viņus nošaujot
Imants Liepiņš09.02.2023.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Aizsargājami, izmirstoši roņi “zinātniski jāpēta” ar nošaušanu – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šī gada beigām paredzēts “zinātniskās pētniecības nolūkos” nošaut nevis vienu vai dažus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir aizsargājamas – mūsu valstī tās ir iekļautas oficiālajā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – ne tikai Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, bet arī klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6. februārī par pieņemto lēmumu šaut Sarkanajā grāmatā ierakstītus, apdraudētus jūras dzīvniekus tika publiski paziņoti šādi fakti:
“Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izsniegtā atļauja.
DAP informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, DAP 27. janvārī izsniedza Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam “BIOR” […] atļauju, kurā teikts, ka no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus).
Pelēko roņu indivīdu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi DAP par šī lēmuma pamatojumu un nepieciešamību, par ko kļūs zināms pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā daudzu vaļu sugu slaktēšana pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti Japānas valstij piederoši kuģi, aizbildinoties ar “vaļu ieguvi zinātniskās pētniecības nolūkiem” – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs.
Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas” — aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka vairāku sezonu garumā japāņiem neizdevās nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību” – vaļu medību flote formāli palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš realitātē pārdod gaļu vairumā. Šis “pamatojums”, kurš izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā Justīcijas tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
