Dabas skaitīšanas dati: Latvijā vissliktāk pašlaik klājas zālājiem, arī pārējām biotopu grupām nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa apsaimniekošana

»

vai tad ķerus tur it nekā nebija spējīgs pateikt? drausmas! drausmas! vājprāts, kas par personāžiem savilkti lemšanai!

Atbildēt

»

Tika veikti strauji un barbariski! Šobrīd desmitiem aizsargājamu dabas teritoriju ar stingrām lieguma zinām ir absolūti nepieciešamas, lai apstādinātu straujo biotopu un sugu stāvokļa kritumu Latvijā.

Atbildēt

Piemērs
Dabas lieguma “Lubānas mitrājs” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupa

1. Ar balss tiesībām:

1.1 Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore;
1.2 Dace Kurša, Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas Vides pārvaldības speciāliste;
1.3. Oskars Kančs, Varakļānu novada pašvaldības izpilddirektors;
1.4. Daina Tutiņa, Balvu novada pašvaldības izpilddirektore;
1.5. Ruta Sidorova, Rēzeknes novada pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldības dienesta vecākā vides aizsardzības speciāliste;
1.6. Aigars Šķēls, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
1.7. Inga Erta, Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos;
1.8. Aldis Laganovskis, AS Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs;
1.9. Aija Supe, Vidzemes reģionālās vides pārvaldes galvenā inspektore;
1.10. Ivars Ružāns, Valsts vides dienesta Latgales reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītāju;
1.11. Aiva Ivanova, Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvaldes vadītājas vietniece Lauksaimniecības un Lauku attīstības daļas vadītāja;
1.12. Staņislavs Šķesters, Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs;
1.13. Linda Fībiga, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projektu vadītāja (LIFE GOODWATER IP);
1.14. Linda Kārkliņa, Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras Tūrisma departamenta Tūrisma produkta attīstības nodaļas vadošā eksperte.

2. Ar padomdevēja tiesībām:

2.1. Ralfs Ratkevičs – zemes īpašnieku pārstāvis (“Pļavnieki”, Rugāju pagasts, Rugāju novads);
2.2. Tālis Salenieks, Madonas novada Lubāns apvienības pārvaldes vadītājs;
2.3. Jānis Knipšis, Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs;
2.4. Agris Meilerts, SIA „Latvijas Finieris Mežs” Valdes priekšsēdētājs;
2.5. Viesturs Ķerus, Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Atbildēt

Tika veikta pavirši un nekvalitatīvi. Tāpat arī iepriekšējais ziņojums par biotopu stāvokli bija no sērijas "viss ir slikti" ,bez ticamiem datiem. Jaunais nav daudz ko labāks. Bet viss šis "uztraukums " no dap puses ir saistīts ar vairāku desmitu jaunu dabas liegumu veidošanu protams, pa kluso no sabiedrības, no meža un zālāju īpašniekiem.

Atbildēt

»

Salīdzini mežu platību īpatsvaru Eiropā un Latvijā. Pats dzīvo mežmalā. Nodarbojies ar lauksaimniecību? Nu tad pastāsti kā pasargā savus sējumus un bišu stropus. Un cik tas maksā. Ja ne, tad ned... par gudriem saimniekiem.

Atbildēt

»

Varbūt tas tāpēc ka meži tiek iznīcināti un zvēriem tur vairs nav vietas.
Gudrs saimnieks pratīs pasargāties gan no lāčiem,vilkiem,mežacīkām,bet pasargāties no vergturiem gan ir sarežģītāk.

Atbildēt

Strode Gita jau izpļāpājusies konferencē nupat LVM, ka pilns DAPs ir ar mežu rubītājiem un medniekiem. Pārsvarā tādi vien strādājot visos dabas parkos, liegumos un struktūrās. Visi gribot pelnīt no dabas resursa. Tikai tāpēc tur pārvaldē vēl kāds esot, ka iespēja savus biznesus griezt. Teica, ka viņu citādi izmetīs no turienes, ja nedarīs, kā liek ar LVM saistītie.

Atbildēt

Vissliktāk Latvijā klājas cilvēkiem. Parastajiem cilvēkiem. Dabai viss ir kārtībā. Bebri ir iekarojuši Rīgas centru, Aļņi un mežacūkas sastopamas pat galvaspilsētā. Laukos no mežacūkām vispār vairs nav glābiņa. Lāči posta bišu dravas un piesaka pretenzijas uz mežu apsaimniekošanu. Zaļāk vairs nav kur.

Atbildēt

»

Ošlapu kļava ir mana vienīgā cerība, kad visu pārējos kokus būs izveduši krievu okupanti uz Britāniju, jo ''Latvijas meži" strādā tikai krievu gudsuļi, tur nav neviena latvieša.

Atbildēt

»

Izlasīju visu to, kas tajā viņu fb par to krāpniecību, kas ar Lubāna aizsardzības plānu notiek. Te reāli KNABam lieta būtu par DAPa darbībām jānodod. Tā tik tiešām ir mūsu krāpšana un dabas resursu izlaupīšana. Iestrādāta jau plānā.

Atbildēt

vai tik tā Elīna Ezeriņa no DAP, kas tās ziņas ZM izzagšanas filiālei DAP štancē, nav no tā paša NA deleģētās izzadzēju klana? Ēriks Ezeriņš, par 2 miljonu iepirkumu afēru no NA izmestais. Lakuča dēlēns. Tad jau lietas kļūst arvien interesantākas.

Atbildēt

»

Ukriem te iepaticies,tie aizstās iedzimto papuasu populāciju.

Atbildēt

...kaut kā maz uztrauc varžu, putnu, visādu mežalopu utt. dzīves apstākļi pēc tam, kad lielākā daļa Latvijas homo sapiens populācijas būs prom...:)

Atbildēt

»

Savā mazdārziņā to zelta slotiņu rociet un kaltējiet kaut tējā, bet ošlapu kļava, piepilsētas mežiem nodara ne mazāku kaitējumu kā krievu okupanti latviešu tautai.
Koks-slepkava, skatīt šeit: https://youtu.be/pCkBWaJCvo4

Atbildēt

Nu tad tagad pēc šīs satriecošās atklāsmes no DAP puses par katastrofālo dzīvotņu stāvokli un izzūdošajiem biotopiem Latvijā, atveriet beidzot savas acis, ieskatieties tajos aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plānos, ko jūs DAPs šobrīd izstrādājat, un beidziet vienreiz mūs - visu sabiedrību krāpt!

Skatiet, ko jūs, DAP atbildīgie ierēdņi, patiesībā realitātē darāt. Ar jūsu vistiešāko līdzdalību un akceptu, jūs, atbildīgie DAP ierēdņi, veicat kaitniecību, lai vēl vairāk samazinātu aizsargājamo meža biotopus Latvijā. Tieši šobrīd, izstrādājot dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Lubānas mitrājs”, jūs nevis pastiprināt, bet pavājināt valstij piederošo aizsargājamo meža biotopu aizsardzību! Brīdī, kad pie tik kritiska meža biotopu stāvokļa valstī jums vajadzētu visiem spēkiem cīnīties par aizsargājamo meža biotopu platību palielināšanu, jūs darāt tieši otrādi – šajā aizsargājamā teritorijā liegumā “Lubānas mitrājs” jūs ņemat un samzināt to AIZSARGĀJAMO MEŽA BIOTOPU PLATĪBU, kas ir iekļauta DABAS LIEGUMA ZONĀ! Pirms tam jau tā niecīgā AIZSARGĀJAMO MEŽA BIOTOPU PLATĪBA, kas atradās LIEGUMA ZONĀ sastādīja vien 18%. Tas, acīmredzot, jums, dabas aizsardzības institūcijai likās par daudz. Tagad jūs noziedzīgā veidā plānā šo LIEGUMA ZONU atļaujaties SAMAZINAT uz 11% ! Tieši jūs tie esat, kas plānā NOGRIEŽ šos 7% no aizsargājamo meža biotopu LIEGUMA ZONAS un voluntāri pievienojat tos saimnieciskās darbības zonai, kas saucas REGULĒJAMĀ REŽĪMA ZONA, un kas realitātē nozīmē – ATĻAUT CIRST AIZSARGĀJAMOS MEŽA BIOTOPUS !! Un vēl, lai izdabātu, acīmredzot, jūsu lobētajai cirtējindustrijas vēlmei maksimāli palielināt šo saimnieciskās darbības zonu (regulējamā režīma zona) tā, lai tā sastādītu apaļus 80% no sabiedrībai piederošās dabas vērtības - aizsargājamiem meža biotopiem, kurus nu varēs izmantot, tiek atņemts vēl arī 1% no jau tik niecīgajiem 2% aizsargājamo meža biotopu, kas atrodas lieguma “Lubānas mitrājs” DABAS PARKA ZONĀ. Vēl pat no turienes jūsu vadītā procesā tiek norauts nost 1%!

Vēl trakāk dabas liegumā “Lubānas mitrājs” paredzēts izrēķināties ar zālāju biotopiem, ar kuriem saskaņā ar jūsu pašu DAP datiem ir katastrofāls stāvoklis, tā kā tie mazāk pat par 1% Latvijā.
(Būtiskākās izmaiņas skar zālāju biotopus un purvu biotopus – skatīt DL Lubāna mitrājs 7.1.- 7.2.attēlus.) Šobrīd 72% konstatēto AIZSARGĀJAMO ZĀLĀJU BIOTOPU dabas liegumā “Lubāna mitrājs” atrodas DABAS LIEGUMA ZONĀ, 21% biotopu kartēti dabas parka zonā, 5% regulējamā režīma zonā, 1% konstatēti DL Lubāna mitrājs sezonālā lieguma zonā un neitrālajā zonā.

Kā rakstīts plāna jaunajā redakcijā, atbilstoši PIEDĀVĀTAJĀM IZMAIŅĀM (nez kurš šādus piedāvājumus devis DAPam?) piedāvātajām FUNKCIONĀLAJĀM ZONĀM ES nozīmes aizsargājamo zālāju biotopu platību sadalījums DL Lubāna mitrājs teritorijā mainītos DRAMATISKI.
Ar DAP tiešu līdzdalību 94% ZĀLĀJU BIOTOPU NO DABAS LIEGUMA ZONAS TIEK PĀRCELTI UZ DABAS PARKA ZONU! Attiecīgi teritorijā būs pieļaujama mežsaimnieciskā darbība un cita saimnieciskā darbība, kas būtiski ietekmēs zālāju biotopu kopējo stāvokli, nodarot kaitējumu gan zālājos ligzdojošo putnu, gan citām sugām.
Tātad, ar tiešu DAP līdzdalību un akceptu zālāju biotopu platības DABAS LIEGUMA ZONĀ NO 72% TIEK SAMAZINĀTA UZ 2% (!!!)

Neviens cits kā tieši jūs, Dabas aizsardzības pārvalde, to darāt ar mūsu aizsargājamiem meža un zālāju biotopiem! Tieši jūs iejaucaties lieguma zonējumā un veicat izmaiņas ne jau par labu meža un zālāju biotopu aizsardzībai! Par labu ciršanai jūs to darāt! Tieši jūs, Dabas aizsardzības pārvalde, kas sakāt savā publiskajā fb ziņā, ka tagad dabas skaitīšanas rezultāti būs tie, kas palīdzēs jums uzlabot dabas vērtību saglabāšanas politiku! Dati jau no 2019.gada ir apliecinājuši, ka vissliktāk Latvijā no dzīvotnēm klājas zālājiem un meža biotopiem! MEŽA UN ZĀLĀJU BIOTOPIEM. Jājautā, cik ilgi jūs ar šādu rīcību, kādu demonstrējat dabas lieguma “Lubānas mitrājs” dabas aizsardzības plāna izstrādē, jūs atļausieties turpināt šo krāpniecisko dabas aizsardzības politiku un kaitniecisko praksi?

Atbildēt

»

Uzticības nav vairs ne par ko - ne par datiem, ne par jebkādiem apgalvojumiem, ar ko šīs korumpētās valsts institūcijas nāk publiskajā telpā. Uzticība valsts institūcijām ir sagrauta pilnībā.

Atbildēt

Atkārtosim:
Latvijas situācija ir ārkārtīgi dramatiska! 90% no MŪSU LATVIJAS mežiem un zālājiem ir kritiskā stāvoklī – tālāk vairs nav kur. Tāpēc aicinu nevis plēst kreklus viens otram, bet visā nopietnībā prasīt pilnu atbildību no VARAM, ZM, DAP, VMD.
Iegaumēšanai - galvenokārt cirtējindustrijas faniem, kas, izskatās, jeb varbūt izliekas., ka NEKO nav dzirdējuši par šo visu - dzīvotnes labā stāvoklī Latvijā ir mazāk par 10%; sugas, kuru aizsardzība laba, ir tikai 39.45%.

Saskaņā ar Latvijas iesniegto ziņojumu par Dzīvotņu direktīvas 17. pantā ietverto dzīvotņu un sugu saglabāšanās stāvokli 2013.–2018. gadā to dzīvotņu īpatsvars, kuru saglabāšanās stāvoklis 2018. gadā tika novērtēts kā labs, bija mazāks par 10 % (!!!!!!!!!!!!!!!)

To AIZSARGĀJAMO SUGU, kuru saglabāšanās stāvoklis 2018. gadā tika novērtēts kā labs, bija 39,45 % (!!!!!!!!!!!!!!!!)

Tas, ka MAZĀK NEKĀ 10 % AIZSARGĀJAMO DZĪVOTŅU IR LABVĒLĪGS AIZSARDZĪBAS STĀVOKLIS, un TENDENCE SAMAZINĀTIES SALĪDZINĀJUMĀ AR IEPRIEKŠĒJO PERIODU LIECINA, KA LATVIJAI IR BŪTISKAS PROBLĒMAS AR BIODAUDZVEDĪBAS AIZSARDZĪBU. NELABVĒLĪGS ST’VOKLIS JOPROJĀM IR VISIEM DAĻĒJI DABISKAJIEM ZĀLĀJIEM, VAIRĀK NEKĀ 90% MEŽU (!!!), LIELĀKAJAI DAĻAI PURVU, KĀ ARĪ KĀPU UN PIEKRASTES DZĪVOTŅU.

(No EK paziņojuma: Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju)

Atbildēt

pamodies no letarģiskā miega Jēkaba ielas ēkas matracī

Atbildēt

zem šiem DAP žilbinošajiem vēstījumiem dabas resursa īpašniekiem par to, kā apvienotā saimniekotāju grupa DAP, VARAM, ZM un VMD visi kopā centušies, pūlējušies un stīvējušies, lai padarītu mūsu zemi tīru no aizsargājamām sugām un dzīvotnēm

Atbildēt

»

Hahoļi jau pieraduši ganīties kā išaki.

Atbildēt

»

Kanādas zelta slotiņu vajag izrakt ar visu sakni, sakni aiznest kompostā. Bet ošu lapu kļavu var cirst malkā. Malka ir vajadzīga. Tā kā, lai aug kļavas starp Latvijas kārklu audzēm!

Atbildēt

»

Zeltslotiņu var viegli iznīcināt vienkārši nopļaujot, bet daudz postošāka Latvijas mežiem ir okupācijas periodā ievazātā ošlapu kļava. Ja tuvākajā laikā netiks uzsākta nesaudzīgs cīņa ar šo monstru, tad no dabiskajiem mežiem būs pamazām jāatvadās.

Atbildēt

»

Tieši tā! ne tikai iepriekš, bet arī tagad DAP lielākā izklaide ir nabaga orientieristu trenkāšana pa reāli neesošiem biotopiem un dzīvotnēm izcirtumos!

Atbildēt

»

Padomijas paliekas ir sēnes saēdušies latvāņi kuriem aiz katra krūma rādās padomija un okupanti.

Atbildēt

»

Lieta tāda ka visām tām pārvaldēm un "zaļajiem" daba ir pie kājas.
Nekā personīga,tikai nauda.

Atbildēt

»

Latvāņi ir Padomijas palieka, tos ieveda no Austrumiem.

Atbildēt

Jālaižas uz parlimentu. Tur var gulēt un vēl dabūt naudiņu par to.

Atbildēt

...

Atbildēt

»

latvāņi vēl labāk savairojas un smuki zied... arī tāpēc šo valsti dēvē par Latvāniju

Atbildēt

Viss jau atkarīgs ar ko salīdzina- te zaļajiem rausējiem laiks saprast, ka Latvijas salīdzin;āmas v;ertības ir Albānijas un Bulgārijas līmenī un nav nekāda pamata domāt, ka kaut ko var salīdzināt ar Skandināviju

Atbildēt

Skaistā kailcirte.... vai tas ir rietumu demokrātijas pienesums Latvjas izdaiļošanai?

Atbildēt

Ko dabas aizsardzības pārvalde darīja 30 gadus???
Neko ,tikai sēdēja kabinetos-neko nedarīja un saņēma algas, premijas+ bonusus visādus. Pēkkšņi- atmodās, bet daudzkārt par vēlu, kad tagad uz pusi
mazāk - putni dzied. Daudzās vietās LV- ar ķīmiju
saindēta zeme, pazemes ūdeņi, .... .Parazīti- nepilda darba pienākumus, tikai kaitē LV.

Atbildēt

»

Kad latiš pieliek bikses vainīgs ir krievs.

Atbildēt

»

Kāds sakars tam, ka tu kā tipisks latvāņu poh brien cauri visiem zālieniem kā savā sū(d)uciemā pierasts, ar osvoboditeliem un viņu ģerevņām?

Atbildēt

»

Kāds sakars tavai milzu kārei skaisti dzīvot pašam, par visu nospļaujoties, ar ruskii mir, ko tavā vienrievas domāšanā iezombēja rietumdeŗmoliberastu lumpenpropaganda?

Atbildēt

Dabas aizsardzības pārvalde, akurāt ka Valsts vides dienests ir korumpējies līdz vājprātam. Gaujas nacionālajā parkā, kur nav rūpnieciskā zeme, rok karjerus uz velna paraušanu, un ne šie redz, ne grib redzēt, ja tur šeptē pusbandīti pagrīdes pusmiljoņeri kopā ar pašvaldības ierēdņiem.

Atbildēt

»

Tā milzu kāre skaisti dzīvot pašam, par visu nospļaujoties, ir vēl viens ruskii mir piemērs, ko te cilvēku domāšanā ieveda okupācija.

Atbildēt

»

Labs jautājums patiesībā. Es gan par to mantošanu nebūtu tik pārliecināts: Vēsturiski mato īpašumus maz: Kā likums lielākā daļa laika gaitā zūd karos, tiek nospēlēta kartīs,nodzerta, bankrots.utt...Tā kā tad ar nebtu ko mantot. Līdz ar to visa 90-o gadu LV veiktā restit;ucija īpašuma jomā pavisam noteikti neatbilda ne tautas, ne valsts interesēm...

Atbildēt

»

kirzovijsapogiem - kā gribu, tā daru. Man uzspļaut ka te ir pilsētas parks.

Atbildēt

»

Vajag stādīt Kanādas zelta slotiņu, tā labi,smuki zied un ātri savairojās, patīk bitītēm, putniņiem.

Atbildēt

»

Ja pastalnieks zemi ir pārdevis,tad tāir mana darīšana kā staigāju.

Atbildēt

Tā ir kad cilvēki zaudē saprātu naudas priekšā.
Tad jau aizmirst, ka tieši daba ir tā, kas mūs uztur, gan ar pārtiku, gan gaisu, skābekli, gan visu pārējo.
Un svarīga ir šī dabas daudzveidība.
Tagadējā, dabai nedraudzīgā lauksaimniecība un mežu politika ir jau daudz ļauna nodarījusi dabai, piemērs, pat Gaujas krastos Siguldā gandrīz vairs nedzird putnu balsis, par lakstīgalām nemaz nerunāsim.
Bet ko nu par visu šo laikā, kad alkatība sit augstu vilni. Kuram te interesē lakstīgalas?

Atbildēt

Visa biotopu skaitīšana tika veikta teritorijāš kurās varētu uzlikt ierobežojumus. Man piederošajps īpašumos, kur netiek veikta saimnieciskā darbība nevienam neinteresē biotopi, tās teritorijas vienkārši nepārbauda.

Atbildēt

»

kāds te sakars ar zemes spekulantiem? Ja tā ir mantota vairāku paaudžu senču zeme?

Atbildēt

Ko jūs tagad satraucieties, satraukties vajadzēja pirms izandelējat Latvijas zemi ,mežus, upes un ezerus ārzemniekiem, tagad ir par vēlu gaudot!

Atbildēt

»

...Kā tas "iet" kopā ar dabas aizsardzības ierēdņu žēlabām?....
_______________________________
Un kā tas īsti iet kopā ar zemes spekulantu darbībām?

Atbildēt

"Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidību, bet veic arī cilvēkam ļoti nozīmīgas funkcijas, piemēram, piedalās klimata regulēšanā, piesaistot ogļskābo gāzi, palienēs veicina ūdeņu pašattīrīšanos un mazina plūdu un augsnes erozijas risku, nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem, kā arī ierobežo invazīvo sugu izplatīšanos. Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd.
Mežs ir viena no Latvijas dabas bagātībām,... Bioloģiski vērtīgs, sugām un struktūrām bagāts mežs veidojas vismaz 70 gadus – netraucēti, bez cilvēka iejaukšanās, tajā sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tostarp lēni augoši un dobumaini, arī sausokņi un kritalas, kā arī atvērumi vainaga klājā."

Tad paskaidrojiet man, kam neinteresē visu "aptaisīt" un taisīt biznesu ar zemi un mežu, bet ir vēlme sabgabāt maksimāli daudz neskartas dabas savā īpašumā, par šo dabai draudzīgo vēlmi skrūvē augšā papildus nodokļus? Kā tas "iet" kopā ar dabas aizsardzības ierēdņu žēlabām?

Atbildēt

»

un osvoboditeli brien cauri visiem zālieniem kā savās ģerevņās pierasts..

Atbildēt

Zālāji pie jūras tiek apbūvēti. Kur bija biotopi tur par lielu naudu lietuvieši iemaksājot dabūn apbūves gabalu bez jeb kādiem biotopiem.

Atbildēt