Iesaki rakstu: 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Arī cilvēka agresija ir instinktīva nepieciešamība, jo cilvēka eksistence tāpat ir atkarīga no dabisko likumsakarību ievērošanas sekām .
Es gan tam pilnībā nepiekrītu, tomēr zinātniskās aprindās mēdz teikt, ka cilvēks no dzīvniekiem atšķiras ar to, ka cilvēks var atļauties kontrolēt instinktus un tāpēc atšķirībā no dzīvnieka spēj formulēt jautājumus, bet dzīvnieki vien instinktīvi spēj atbildēt uz tiem.
Ar liberālu politiku, līdztiesību nodrošinājumu, ikkatra indivīda individuālo gribu pārspīlēto aizsardzību cilvēks ir ierobežojis vai aizvietojis šo pirmsšķietami kaitīgo, tomēr instinktīvi dabisko izpausmju dabu, kas neizbēgami ir radījis un rada arī negatīvas blaknes.
Dabiskā agresija nekur nepazūd, tā vien izpaužas citādās formās - virtuālajā agresijā interneta vidē, kapeņu stāstiņu un kara spēļu un realitātes šovu popularitātē un savas būtības meklējumu apmulsumā, tajā skaitā LGBT uzplaukumā, jo arī šo parādību cēloņi ir nekas cits kā vien dabiskās agresijas kompensācijas foma tās legālajā izpausmē, ikkatra individuāla protesta ietvarā, tā pievēršot sev sabiedrības uzmanību, apzināti izsaucot pret sevi sabiedrības vairuma agresiju, līdzīgi kā pusaudzis, kas kvadrobera lomu vai vecāku šoku par viņa lēmumu dzimummaiņas nepieciešamībai uzskata par gana labu šī adrenalīna trūkuma nodrošinājumam.
Agresijas transformācijas sacensībā, sporta aktivitatēs, kolekcionēšanā, medībās vai citās sabiedriskās aktivitātēs (to skaitā reliģijās), kas kompensē šīs dabiskās vajadzības, ir pieļaujamas, tāpēc ar šo rakstu sēriju es neaicinu uz agresijas legalizāciju vai cietsirdību, bet norādu uz cēloņiem, sekām un likumsakarībām, ar kurām ir jārēķinās, ja šo instinktu transformācija tiks atstāta pašplūsmā.
No dabisko instinktu kontroles vai kontroles trūkuma faktiski ir atkarīgi visi sabiedrību ietekmējoši procesi, to skaitā kultūru atšķirības, konflikti un sabiedrības kontrole, tāpēc šis ir vien pirmais raksts no šīs sērijas.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
