Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

27.martā Ogres rajona tiesas tiesnese Zeltīte Kusiņa nolasīja nelabvēlīgu spriedumu Artūram Robežniekam un Egilam Helmanim lietā par 6000 latu (8537.23 EUR) izspiešanu no uzņēmēja Gunāra Kārkliņa. Jāpiebilst, ka ne Robežnieks, ne Helmanis savu vainu viņiem inkriminētajā nodarījumā neatzīst. Arī man kā žurnālistam, kurš piedalījās gandrīz visās šī procesa tiesas sēdēs, pēc tāda sprieduma jautājumu palika vairāk nekā atbilžu.

13.maijā apritēs tieši astoņi gadi kopš dienas, kad Ciemupes kafejnīcā „Dakota” policija aizturēja divus ogrēniešus – Artūru Robežnieku un Egilu Helmani. Aizturēšanas pamats – aizdomas par 6000 latu izspiešanu no Gunāra Kārkliņa, kuram piedraudēts ar viņu kompromitējošas filmas demonstrēšanu Ogres Televīzijā, kuras direktors bija Artūrs Robežnieks. Aizturēšanu veica Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki, kuru ziņā bija arī pēc Gunāra Kārkliņa iesnieguma uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšana. Nevienam no aizturētajiem netika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Pēc diviem gadiem pret Robežnieku un Helmani tika uzsākta kriminālvajāšana, sešus gadus lietu skatīja Ogres rajona tiesā.

Apsūdzība, kas pamatojās uz uzņēmēja un tobrīd arī Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa liecībām, uzskata, ka Helmanis un Robežnieks bija darbojušies kā noziedzīga grupa, kas draudēja cietušajam, ka Ogres televīzijā tiks demonstrēta filma ar viņu kompromitējošiem materiāliem, kas pašvaldību priekšvēlēšanu periodā, kāds tobrīd bija, ievērojami samazinās Kārkliņa izredzes atkārtoti tapt ievēlētam domē. Filma netiktu rādīta, ja Gunārs Kārkliņš samaksātu 6000 latu. Cietušais to arī izdarījis, bet, tā kā viņš par šo faktu bija informējis tiesību aizsardzības iestādi, naudas nodošanas brīdī kafejnīcā „Dakota” Artūrs Robežnieks un Egils Helmanis tika aizturēti.

Ja nemaldos, lietas izskatīšanai Ogres rajona tiesā bija vajadzīgas 25 sēdes. Es kā klausītājs piedalījos vismaz 20 sēdēs, ļoti iespējams, ka tas bija vairāk, nekā apmeklēja cietušais Kārkliņš. Noklausoties gan cietušā, gan tiesājamo, gan daudzo liecinieku liecības, man par lietas apstākļiem radās savs viedoklis, kas pieļauj, ka lieta bija safabricēta.

Vai bija tāda kompromitējoša filma?

Kā izrādās, tādas Gunāru Kārkliņu kompromitējošas filmas nemaz nav un nebija arī toreiz. Viss, kas bija – Ogres žurnālista Jāņa Putniņa ideja, ka varētu samontēt filmu par politiskajām norisēm Ogres novadā. Tiesa, kā apgalvo pats Putniņš, filma tā arī palika tikai idejas līmenī, bet, ja viņš toreiz būtu ķēries pie darba, tad ne jau līdz tuvējām vēlēšanām to būtu pabeidzis. Vēl viens apstāklis, kas mani mulsina – kāpēc tāda pārliecība, ka filmu, ja tāda bija vai būs, var parādīt tikai tieši Ogres televīzijā, nevis jebkurā televīzijā vai, sliktākajā gadījumā, publiskot internetā? Ja jau Kārkliņš tā baidījās no šīs filmas, kāpēc viņš nemeklēja kontaktus tieši ar žurnālistu Putniņu?

Cietušais pats meklē „izspiedējus”, pats izveido no viņiem grupu?

Iespējams, šis ir vienīgais gadījums kriminālistikas vēsturē, kad nevis izspiedēji sameklēja cietušo, bet gan cietušais pats no sevis meklēja kontaktus ar tā dēvētajiem izspiedējiem. Nezinu, vai kādam ir noslēpums tas, ka Egils Helmanis un Gunārs Kārkliņš savulaik bija ne tikai ļoti labi draugi, bet arī kļuva par krusttēvu viens otra bērnam. Tad, kad arī Helmanis nolēma sākt darboties politikā, abu krusttēvu attiecības tik ļoti sabojājās, ka Kārkliņš pat esot, citiem dzirdot, izteicies, ka savu bijušo draugu iesēdināšot. Tomēr tas neizslēdz situāciju, kuru nenoliedz neviena no pusēm – tieši Gunārs Kārkliņš bija tas, kurš zvanīja Egilam Helmanim, lūdzot savest viņu kopā ar Ogres televīzijas vadītāju Artūru Robežnieku, jo viņš, redz, gribot par apaļu summiņu reklamēties televīzijā, cerot uzvarēt arī šajās vēlēšanās.

Vai Robežnieks un Helmanis izspieda naudu no Kārkliņa?

Nevienā no tiesas sēdēm es nedzirdēju, ka un kā tiesājamie būtu mēģinājuši izspiest naudu no cietušā Kārkliņa. Gluži pretēji – Ogres televīzija bija ieinteresēta pārdot savu raidlaiku deputāta kandidātam Kārkliņam. Speciāli šim gadījumam no kolēģiem Vidzemes televīzijā tika palūgts attiecīga līguma jaunākais paraugs.

Laikam jau uzmanības pievēršana tieši šim iespējamajam Ogres TV izdevīgajam darījumam liedza Robežniekam un Helmanim koncentrēt vajadzīgo uzmanību tam, ka telefonsarunu laikā Kārkliņš arvien biežāk pieminēja kādu kompromitējošu filmu, uzsvērdams, ka reklamēsies tikai tad, ja paralēli netiks rādīta šī kinolente. Kāpēc gan viņam to neapsolīt, ja tādas filmas nemaz nebija, kur nu vēl plāna to demonstrēt?

Interesants fakts atklājās par Kārkliņa un Helmaņa savstarpējām telefonsarunām. Izrādās, ka tajā periodā abi sazvanījušies gandrīz katru dienu, turklāt biežāk tieši Kārkliņš zvanījis Helmanim, nevis otrādi. Tātad – „cietušajam” bija lielāka vēlme kontaktēties ar savu „izspiedēju” nekā tam ar „cietušo”?

Vai bija Kārkliņu kompromitējoši materiāli?

Loģiski, ka jautājums par kompromitējošiem materiāliem, kas varētu celt neslavu un darīt negodu uzņēmējam un deputātam Kārkliņam, tika cilāts arī tiesas sēdēs. Vienīgais, ko varēja izdomāt G.Kārkliņš, bija sižets par zāli, kas vienā no viņa daudzajiem īpašumiem nebija laikus nopļauta. Es gan šaubos, vai ar šo videomateriālu Kārkliņu varētu īpaši sakompromitēt, jo tāds fakts tiešām bija, turklāt šis sižets jau pirms tam bija demonstrēts Ogres televīzijā.

Ja nemaldos, tieši šīs zāles dēļ toreiz amatu zaudēja visādā ziņā cienījamais Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Preimanis, un tas gan deputātam Kārkliņam godu nedara. Tiesā par to gan neviens pat neieminējās… Kad tiesnese Gunāram Kārkliņam tieši pajautāja, vai eksistē kādi viņu kompromitējoši materiāli, no kuriem varēja samontēt filmu, viņš atbildēja, ka nav gan. Tad no kā bija tā jābaidās?

Tiesājamie – pozitīvi, cietušais – …?

Interesanta šī lieta bija tādā ziņā, ka uz tiesas sēdēm tika aicināti daudzi netiešie liecinieki, kuri par iespējamo naudas izspiešanas faktu zināja tikai tik, cik izlasīja plašsaziņas līdzekļos, bet varēja raksturot apsūdzētos un arī cietušo.

Starp citu, atklājās daudz interesantu faktu. Ja par Helmani un par Robežnieku, kurš politikā ne ar vienu konkurēt negatavojās, krietni vairāk izskanēja labu faktu, tad ar cietušo Gunāru Kārkliņu tā nudien nebija. Visu, kas par viņu tur tika teikts, tagad grūti atcerēties, bet tas gan man palicis prātā, ka Kārkliņš bija specializējies konkurentus nomelnojošu kampaņu realizēšanā. Šim nolūkam viņam bija speciāls žurnālists no citurienes.

Kā klasiskāko piemēru var minēt kampaņu pret toreizējo Ogres novada domes deputātu Pēteri Dimantu. Safabricētais videomateriāls par Dimanta viesu māju tika demonstrēts vienā no Latvijas televīzijām, kā arī ievietots internetā. Tiesa, Dimants nav tas, kurš nerīkojas: viņa asās reakcijas dēļ žurnālists – nomelnojošās kampaņas veidotājs – zaudēja darbu televīzijā, turklāt arī Kārkliņš viņam par darbu neesot samaksājis solītos pāris tūkstošus.

Tas pats žurnālists, kurš šajā procesā ir liecinieka statusā, tiesas sēdē pastāstīja par Gunāra Kārkliņa ideju pirms vēlēšanām nakts laikā aplīmēt ogrēniešu automašīnas ar Egila Helmaņa priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, lai radītu nepatiku pret viņu. Žurnālists to noraidījis, bet tāda akcija pirms astoņiem gadiem tiešām notika, turklāt izmantojot tik spēcīgu līmi, ka policija pēc tam uzsāka kriminālprocesu par svešas mantas tīšu bojāšanu. Vainīgais gan netika notverts, un lieta jau izbeigta…

Noziegums vai nožēlojama provokācija?

Ogres televīzija bija ieinteresēta līguma noslēgšanā ar naudīgu klientu, vēlēšanas tuvojās, tāpēc par vienošanās datumu tika izvēlēts 2009.gada 13.maijs, bet vieta būtu bijusi TV birojs. Artūrs Robežnieks pat bija izdrukājis līguma paraugu, ar ko iepazīstināt topošo klientu. Nelaime tā, ka pēkšņi pēc Kārkliņa iniciatīvas tika mainīta tikšanās vieta, pārceļot to uz Ciemupi, uz kafejnīcu „Dakota”. Robežnieku šis jaunums pārsteidza ceļā, tāpēc viņš līgumu līdz nebija paņēmis. Viņš gan uz Ciemupi devās tikai tāpēc, lai vienotos par līguma detaļām, nevis iekasētu naudu. Kā tagad atklājās, mainīt tikšanās vietu Kārkliņam likuši policijas darbinieki, jo Ogres televīzijas ofisā viņi it kā nevarētu veikt operatīvās darbības.

Kārkliņš „Dakotā” ieradās, bruņojies ar sarunu ierakstīšanas iekārtu. Laikam jau tieši tāpēc viņš sarunas laikā vairāk pievērsās savai jau iemīļotajai tēmai par kompromitējošo filmu, nevis par reklāmu, kuras dēļ vispār notika šī tikšanās. Saņēmis kārtējo apstiprinājumu, ka filma netiks rādīta, Gunārs Kārkliņš pēkšņi piecēlies, nometis uz galda 6000 latu, bet pats izmeties no kafejnīcas. Viņa rīcības apstulbinātie Robežnieks un Helmanis vēl nepaspēja saprast, kas notiek, kad jau bija aizturēti…

Kāpēc tāds sods?

Tiesa Helmani un Robežnieku atzina par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziegumā, bet sodīja nevis ar brīvības atņemšanu, bet ar naudas sodu simts valstī noteikto minimālo algu apmērā katru. Pieņemu, ka naudas sods tika piemērots, jo lietas iztiesāšanas termiņi tiešām neliekas saprātīgi. Tajā pašā laikā pārsteidz, ka arī prokurore, kura tiesas sēdes laikā pauda, ka par abu tiesājamo vainu ir pilnīgi pārliecināta, lūdza piemērot tikai brīvības atņemšanu vien uz pusotru gadu un turklāt nosacīti…

Kopumā šī lieta tiešām izskatās tāda, ka noteiktā situācijā jebkuru no mums var notiesāt arī bez vainas. Gan Helmanis, gan Robežnieks ir stingri nolēmuši viņiem nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēt nākamajā instancē. Jāpiebilst, ka tie vēl nebūt nebija visi jautājumi, uz kuriem šī tiesas procesa laikā loģiskas atbildes es tā arī nesagaidīju.

*Pēc lasītāju ierosinājuma pārpublicēts no Ogres Vēstis Visiem

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...