Daļa "airBaltic" flotes pieder Kaimanu ofšoriem?
Kristīne Kravcova, Neatkarīgā11.03.2025.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
“airBaltic” tēla aprūpētāji, kvēli fani un atbalstītāji, arī tie, kas lekni dzīvojuši uz “airBaltic” naudas, turpina aizstāvēt “airBaltic” vadību un mācīt Latvijas sabiedrību par finanšu pratību un finanšu tirgus instrumentiem, to pārvaldniekiem, kā arī aicina rosināt kriminālprocesus pret visiem neprašām, kas nesaprot un nenovērtē Martina Gausa uzbūvētās finanšu piramīdas spozmi. Tikmēr neviens no īpašniekiem nevēlas satraukties par to, ka teju visa “airBaltic” manta 449 miljonu eiro apmērā ir un paliek apķīlāta par labu Lielbritānijā bāzētam trasta kantorim U.S. Bank Trustees Limited, kurā pēc noklusējuma ir nodalīta juridiskā kontrole no beneficiāriem (PLG).
Apķīlāta ir arī, protams, daļa lidmašīnu, vismaz tā daļiņa, ko “airBaltic” varētu būt izpircis, maksājot simtiem miljonu līzingus šo gadu garumā. 2024. gada 14. maija trasta līgums (Trust Deed) atklāj vēl citus daudzus interesantus faktus.
Likumi attiecas uz visiem, bet “airBaltic” ir izņēmums
Iespējams, “airBaltic” ir pienācis laiks atklāties un sākt lidot zem kāda ārzonu jeb ofšoru karoga. Būs savi ieguvumi - draudzīgāki nodokļi un uzņēmuma gada pārskatu dati faktiski nebūs publiski pieejami, informācija par PLG arī nav jāatklāj. Visa saimnieciskā darbība būs daudz blīvākā miglas plīvurā tīta nekā šobrīd, lidojot zem Latvijas karoga.
“airBaltic” Martina Gausa vadībā jau tāpat neizceļas ar komercdarbības caurskatāmību, pakļautību un padevību Latvijas jurisdikcijai. Izrādās, reti kurš Latvijā spēkā esošais valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroles mehānisms ir attiecināms uz “airBaltic”. Ja nu vienīgi Gada pārskata likums par kārtējo finanšu gada pārskata publicēšanu. Tas jau nekas, ka uzņēmuma uzturēšanai tiek tērēti liela apjoma valsts budžeta līdzekļi.
Ne Publisko iepirkumu likums; ne Amata algu atlīdzības noteikumi: Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”, visticamāk, arī ne Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums, kas nosaka personu pienākumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem vai sadarbību līzinga pakalpojumu sniedzējiem, nav attiecināmi uz “airBaltic”.
Ar vai bez Kaimanu karoga krāsojuma uz jauno lidaparātu sāniem “airBaltic” jebkurā gadījumā vieno ciešas saiknes ar šīm Karību jūras salām, un jaunie lidaparāti, kā var spriest, vismaz daļa no tiem, pieder Kaimanu salās bāzētiem ofšoriem.
Draudzīgie Kaimanu ofšori
Skaistā, saulainā Karību jūras salā ir reģistrēti vismaz divi nozīmīgi “airBaltic” sadarbības partneri: “Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”.
2024. gada 14.maija trasta līgumā (TrustDeed) partnerus“Lidmasinas Leasing Limited” un “AxiomBaltic Services Ltd” arī ir izdevies labi nomaskēt ar saīsinājumiem, tā ka, tikai ļoti rūpīgi lasot, teju 100 lappušu garā līguma beigu daļā ir atrodami nedaudz garāki atšifrējumi, bet tāpat saglabājot ikvienam interesentam intrigu līdz pēdējam, vai tās varētu būt Baltijas reģionā bāzētas firmas vai tomēr tās ir no citas jurisdikcijas.
Nenoliedzami cilvēkiem piemīt laba humora izjūta un ass prāts, lai, visticamāk, slēpjot pēdas, nosauktu Kaimanu salās reģistrētu it kā starptautisku kompāniju latviešu valodā “Lidmasinas Leasing Limited”.
Lai neļaunojas un smagi neelš latviešu valodas pareizrakstības aizstāvji, jāatzīst, ka nenoliedzami ārzemniekiem parasti vislielākās grūtības sagādā tieši pareiza garumzīmju lietošana, līdz ar to saprotama pieeja, ka labāk šajā gadījumā tās nelietot vispār, jo nav jau zināms, kā tālo Kaimanu salu firmu reģistratori vēl tās garumzīmes piereģistrēs. Un tad var sanāk tuvu starptautisks skandāls par kļūdainu latviešu valodas pareizrakstību. Tādus starptautiskos skandālus mums noteikti nevajag, līdz ar to piedodami, ka Kaimanu salās reģistrētais “Lidmasinas Leasing Limited” ir bez garumzīmēm, jo galu galā bez šīm kompānijām mums nebūtu miljoniem vērto “airBaltic” smalko, jauno lidaparātu.
Lieki piebilst, ka minētās Kaimanu ofšoru kompānijas (“Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”) nav ne tuvu atrodamas publiski pieejamā pasaules Top 30 lidmašīnu līzingu sarakstā. Jāpiebilst, ka šādu lidmašīnu līzingu devēji nav atrodami nevienā publiskajā līzinga kompāniju sarakstā, un publiskajās vietnēs informācija ir ļoti nabadzīga, godīgi sakot, faktiski tādas nav, kas rada bažas, ka šīs kompānijas ar neizdibināmiem PLG ir radītas tieši “airBaltic” biznesa apkalpošanai, pat drīzāk izsaimniekošanai.
Kaimanu salas līdz pat 2024. gada sākumam ir ES “melnajā sarakstā”.
Domājams, ka ne kļūdas pēc Kaimanu salas oficiāli atradās ES “melnajā sarakstā” faktiski līdz pat 2024. gada 18. janvārim, kad ES atjaunināja savu “melno sarakstu”, kurā tika norādītas augsta riska trešās valstis nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas vajadzību dēļ. Tikai no 2024. gada Kaimanu salas tika oficiāli izņemtas no šī saraksta, jo pirms tam vairākus gadus Kaimanu salas centās noslēgt līgumu par informācijas apmaiņu ar OECD.
Pirms krietna laika Kaimanu salas tika iekļautas ES “melnajā sarakstā” par neatbilstošas kontroles pār nodokļu sistēmu neesamību. Konkrētāk, ES Padome savulaik norādīja, ka Kaimanu salas ir tādas ārzonas struktūras, kuru mērķis ir piesaistīt peļņu, kas neatspoguļojas faktiskajā saimnieciskajā darbībā attiecīgajā jurisdikcijā.
Tātad pavisam nesen Kaimanu salas bija to valstu jurisdikciju sarakstā, ar kurām ES dalībvalstis varēja iesaistīties darījumos, ja tiek nodrošināta sistēma ar koordinētiem (tā sauktajiem) “aizsardzības pasākumiem”, kas palīdz cīnīties pret dalībvalstu nodokļu sistēmas deformēšanu, lai necieš dalībvalstu kases, ko izraisa krāpšana ar nodokļiem, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīga izmantošana. ES Padome no laika gala strikti uzdevusi Eiropas Komisijai (EK) un dalībvalstīm ņemt vērā šo ES sarakstu, jo īpaši sekot līdzi ekonomiskajām un finanšu darījumu attiecībām ar sarakstā iekļautajām valstīm.
Humors “airBaltic” darījumu shēmās tiešām ir neslikts, bet gaužām bēdīgi, ka Latvijas valdību maz interesē, uz kurieni tiek izskaitīti Latvijas valsts budžeta līdzekļi un ar ko jau patiesībā gadiem sadarbojas nacionālā aviosabiedrība. Vēl mazāk atbildīgās amatpersonas ir interesējis, kādas izcelsmes un piederības “airBaltic” labvēļu - līzingdevēju nauda tikusi izmantota savulaik darījumos un kāpēc vairāku simtu miljonu labvēlība ir tieši pret “airBaltic”.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/izpete/485065-dala-airbaltic-flotes-pieder-kaimanu-ofsoriem.htm
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
