Daļa Ukrainas cilvēku asiņu Mariupolē ir arī uz LSM un „Re:Baltica” skribentu rokām
Egils Helmanis05.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos izteikt pateicību aizsardzības ministram Artim Pabrikam par viņa valstisko un premjera cienīgo viedokli, saistībā ar Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) izplatītajiem Kremļa interesēm atbilstošajiem vēstījumiem!
A.Pabriks savā vēstulē, kas adresēta SEPLP un NEPLP institūcijām, aicina tikt skaidrībā ar principiem, pēc kuriem būtu jāvadās sabiedriskajiem medijiem, paužot valsts interesēm atbilstošu informāciju. Pabriks pareizi norāda, ka pašreizējā LSM vadība piekopj tādu redakcionālo politiku, kas nevis ļauj diskutēt par papildu finansējumu krieviski raidošam medijam, bet gan drīzāk liek secināt, ka lētāk būtu atjaunot Kremļa kanālu translāciju, jo efekts būtu līdzvērtīgs. Tāpat vēstulē izteikts sašutums par Kremļa ietekmes aģenta, kurš pazīstams ar saviem Ukrainu apmelojošiem rakstiem – Leonīda Ragozina intervēšanu LTV raidījumā.
Par LSM flirtēšanu vai apzinātu sadarbību ar Krievijas propagandas ruporiem esmu rakstījis vairākkārt. Gan pirms 24.februāra, gan pēdējā mēneša laikā. Un man ir prieks, ka beidzot šo būtisko tematu ir aizskāris arī kāds, kura tiešajā atbildībā atrodas mūsu valsts drošība.
Redzot “mūsu” LSM spīdekļu – Kupča, Kozina un Leitāna – lielo sašutumu par Pabrika vēstuli, kārtējo reizi pārliecinos, ka problēma ir jārisina strauji un neatliekami, ja vēl nav par vēlu.
Stāsts ir ne tikai par mūsu valsts drošību, par to, kā uztveram blakus esošo naidīgo valsti, tās tautu un valdību, bet arī par ļoti praktiskām konsekvencēm. Tieši tādu ietekmes aģentu kā Ragozins un viņa vietējo Re:Baltica “karsējmeiteņu” centieni “atmaskot ukraiņu nacistus”, ir noveduši pie tā, ka šobrīd Mariupoles aizstāvjiem AZOV bataljonam trūkst nopietna bruņojuma, jo Rietumvalstīs, kas varētu sniegt viņiem atbalstu, ar Maskavas svētību, caur aģentiem un noderīgajiem idiotiem tika panākta aizdomu pilna un negatīva tēla izveidošanās par šo elitāro un augsti motivēto Ukrainas bruņoto formējumu.
Tāpēc daļa Ukrainas cilvēku asiņu Mariupolē ir arī uz LSM un Re:Baltica skribentu rokām! Un mazākais, kas mums būtu jāizdara, - jāatņem šādiem cilvēkiem tribīne par mūsu visu naudu uzturētajos medijos, kaut uzskatu, ka atbildībai būtu jābūt daudz konkrētākai un tālejošākai. Leonīda Ragozina gadījumā nesaprotu, kādēļ šī persona vēl nav izraidīta no Latvijas? Šeit no tukšām runām par drošību un no antiģimenisku iniciatīvu bīdīšanas pie patiesiem darbiem būtu jāķeras tieslietu ministram Jānim Bordānam!
Ir jābeidz vieglprātīgi izturēties pret drošības jautājumiem! Informatīvā telpa ir mūsu drošības un valsts nākotnes jautājums!
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
