Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums jau nosūtīts uz Saeimu. Pēc būtības likumprojekts ir juridiski nekorekts, neatbilst Satversmei un cilvēktiesībām vispār. Šis likumprojekts, ja to pieņemtu Saeimā, dzīvokļu īpašniekiem būs nepanesams un graujošs.

Likumprojektā nav noteikta patiesa zemes vērtība

Diemžēl likumprojektā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, zemes izpirkšanas nosacījumi būs kārtējā karikatūra un paredzēto 7-8 miljonu naudas izsviešana.

Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar šo zemes reformu pilsētās sagrozīja līdz absurdam visu likumdošanas sistēmu šajā jomā, pēc tam jānosaka cena un noteikumi dzīvokļu īpašniekiem zemes zem mājas izpirkšanai jau no pašvaldības.

Iespējams, ka ir citi varianti: 1) zemi jānosaka izpirkt par cenu, par kādu tās īpašnieki iegādājās, turklāt viņi jau gadus 20 saņēma nomas maksu, kas vērtējams ka izpirkuma maksa. Pilnīgi aplami un negodīgi likumā iestrādāt 49% dzīvokļa zaudēšanas draudus, ja 50+1 nolems izpirkt; 2) Dzīvokļu īpašnieki zem daudzdzīvokļu mājām izpērk zemi par cenu, kurai valsts nosaka vēsturiski patiesu vērtību, skat. iniciatīvu ManaBalss.lv un Latvijas Republikas 1938. gada likumu "Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu”.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar 1991. gada 20. novembra likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“, citēju: „1. pants. Likuma uzdevums. Šis likums nosaka kārtību, kāda veicama zemes reforma Latvijas Republikas pilsētās. 2. pants. Zemes reformas mērķis. Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 2) 9.panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā."

Jāatjauno pasludinātā zemes reformas likuma jēga - „viens likums, viena taisnība visiem” un 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesība, kas noteikta 8.pantā.

Likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam

Likumprojekta nosaukums Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums ir absurds. Katrs zina, ka dzīvokļi tika privatizēti uz brīvprātības principa, neviens nevienu nepiespieda. Tāpat īpašuma tiesības atjaunoja uz zemi bez piespiedu elementiem.

Terminoloģija piespiedu dalītais īpašums, turklāt daudzdzīvokļu mājās, ir juridiski nekorekts nosaukums, neatbilst likuma saturam, šādas tiesiskās attiecības mājās nav pastāvējušas un nepastāv. Turklāt īpašumam nepiemīt piespiedu raksturs, kā to raksta likuma nosaukumā un tekstā, tajā skaitā abi īpašumi – zeme un ēkas, būves radās uz brīvprātības principa pamata, atsevišķi kā ēkas, būves, tā zeme, kā jau konstatējām, bez piespiedu elementa. Autori nav laikam sapratuši, ka piespiedu elementi attiecas vienīgi uz zemes nomu.

Likumprojekta nosaukums varēja būt vienkāršs un saprotams: Dalītā īpašuma izbeigšanas likums. Varētu definēt arī šādi: Daudzdzīvokļu māju un zemes zem tās dalītā īpašuma izbeigšanas likums.

Citkārt termins piespiedu dalītais īpašums ir liekvārdība, kas rada plašu likuma teksta piesārņojumu un jucekli. Te vienā vietā lasām piespiedu dalītā īpašuma ēka, te vienkārši īpašums, te piespiedu dalītais īpašums, te dalītā īpašuma ēka vai zeme.

Ja piekristu izpirkt zemi, tad kamdēļ dzīvokļu īpašniekiem jāizpērk koplietošanas ceļi, Gāzes, Lattelecom un Latvenergo būvju zeme, bumbu patvertnes u.c. Viss, kas lieks, tiek uzkrauts kā nasta dzīvokļu īpašniekiem.

Likumprojektā bija jāparedz arī likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta atcelšana, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbību, kurā noteikts, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums.

Likumā tiek atrunātas mājas, kurām ir privatizēta zeme. Nav saprotams, kāds sakars šim likumam ar dzīvojamām mājām un zemi, kura privatizēta un sadalīta ideālās daļās dzīvokļu īpašniekiem, - to pieminēšana ir lieka un traucējoša likuma piemērošanai.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, tām arī šī zeme jāizpērk

Būvējot mājas visos laikos, kā likums, projektus piesaista zemei un nosaka apbūves gabalus, kas tika balstīts uz likuma. 1990.gada 4.maija deklarācijas 8.pants noteica saglabāt visas tiesības un likumus, kuri nav pretrunā ar tagadējiem likumiem. Piesaistītā zeme nebija pretrunā ar Civillikuma 968.pantu, nebija pretrunā ar Civillikumā stāšanās spēkā likumu, ar zemes reformas likuma mērķiem un uzdevumiem, citiem likumiem.

Māja nevar pastāvēt bez zemes. To „Kungu ielas” varas turētāji nesaprata? Nav šaubu, ka alkatības un korupcijas apsētā varas kalpi pacentās izjaukt būvniecības noteikumus, mājas „pakāra gaisā” – atņēma zemi un būvprojektus zem daudzdzīvokļu mājā ”pēc vajadzības” faktiski atzina par nelikumīgiem, sagrāva pašu pasludinātās tiesības un atjaunoto Civillikuma 968.pantu un ar visrupjākajiem pašu deklarēto un pastāvošo, atjaunoto likumu pārkāpumiem, visnekaunīgākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret tautas vairākumu.

Un ko dara šodienas Tieslietu ministrija? Gatavo likumprojektu - izpērciet zemi zem mājas no spekulantiem, alkašiem, negribat, dabūsiet mūžīgu piespiedu nomu, paši vainīgi, devām iespēju. Tāda, mūsuprāt, izskatās likumprojekta būtība.

Savulaik likumdevējs izdeva duālu zemes reformas pilsētās likumu ar neierobežotu varu pašvaldībām – piešķirt zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādīt citā vietā - un nenoteica, kādos gadījumos kuru variantu piemērot, atļāva neierobežotu rīcību: „Kungu ielas” kungi, dariet, kā jums labāk patīk! Un, lūk, rezultāts – „nostrādāja” pašvaldību amatpersonu sirdsapziņa, un ne jau bez kukuļiem atsevišķiem devīgajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mājām – dots devējam atdodas. Ir arī lielas šaubas, ka šādu zemi ne vienmēr saņēma tie īstie mantinieki.

Un kas pārbaudīja, vai šī zeme laikā uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksāta izpirkuma maksa, vai tā bija nevienam nevajadzīgs purvs, bez komunikācijām, applūdusi vai tml.? Zināmi daudzi gadījumi, kad zeme nebija izmaksāta. Tātad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēma dāvanā. Nu, tagad jūs, dzīvokļu īpašnieki, maksājat apdāvinātajiem vai īstajiem mantiniekiem, kā kuro reizi, uzpūsto spekulatīvo zemes tirgus cenu. Tanī pat laikā ir zināms arī tāds fakts: Rīgā un citur tā zeme, kura apbūvēta, bija aizaudzis purvs, nekādu vērtību tā nesastādīja, bet tagad to grib izpārdot par pasakainu cenu.

Ko tālāk? Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) visus šos gadus ceļ kadastrālo vērtību zemei, attiecīgās iestādes atļauj spekulāciju ar zemi, kurai nemainīga vērtība, kaut tā dzīvokļu īpašniekiem nenes augļus, nenoteic pašvaldības pirmpirkuma tiesības.

Un VZD zemi vērtē pēc spekulatīviem parametriem, nu tagad pārdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Ak, jā, tagad spekulantu nav, ir tikai bizness un krāpšana ar likumu, kurus paši pieņem savām vajadzībām, kaut zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav tirgus vērtības, jo tā neko neražo. Vērtību zemei nosaka pēc ienākumiem no tās trīs gadu laikā, bet šeit nekādu ienākumu nav.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, un tām ir šī problēma jāatrisina, nevis kārtējo reizi spīdzināt tautu un vest to bezizejā un izmisumā. Ja radītajai problēmai pieiet valstiski un vairākuma interesēs, risinājums ir pavisam vienkāršs.

Proti, jāpieņem likums par Civillikuma 968.panta nosacījumu atjaunošanu, jāizbeidz ēku, būvju un zemes zem tām dalītais īpašums, nosakot, ka valsts un pašvaldība ATPĒRK zemi no zemes īpašniekiem par cenu, kādu noteiks, tas ir par kadastrālo vērtību, kāda ir šīs zemes patiesā vērtība, vai par cenu, par kādu zemes īpašnieki to iegādājās, ievērojot, ka tā ienākumus nenes un nav vērtējama kā tirgus zeme (skat. iniciatīvu ManaBalss.lv „Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību”). Zemes īpašnieka cenu valsts un pašvaldība samaksā zemes īpašniekiem un šo zemi nodod lietošanā dzīvokļu īpašniekiem par attiecīgu maksu – nomas maksu vai īpašuma nodokļa maksu ar izpirkuma tiesībām. Zemes īpašnieki aptuveni 20 gadus saņēma nomas maksu, kas jau pats par sevi vērtējams, ka zeme jau izpirkta. Un te valsts vara zemes īpašnieku interesēs uz dzīvokļu īpašnieku rēķina gatavo iedzīvošanās likumu!

Ja likumu varas turētāji un to taisītāji nevēlētos piesmiet, pazemot tautu, dzīt no valsts ekonomiskā trimdā vēl kādus 150 000, cita varianta nav kā tas, ka zemi izpērk solidāri valsts un pašvaldība vai dzīvokļu īpašnieki par saprātīgu cenu.

Jāievēro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu un reālu kadastrālo vērtību. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirktu paši, turklāt nebūtu vai reti būtu strīdi par zemes lielumu ap māju un kā tos sauc – būvnormatīvos noteiktais vai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.

Likumprojekta tālejošais mērķis

Mūsuprāt, saistībā ar likumprojektu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienījamā Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecīgie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam ir sapratuši, vienojušies, kā viltīgi padarīt šo zemes izpirkuma procesu neiespējamu - dzīvokļiem nostiprināt piespiedu nomas attiecības, iedzīt vēl lielākos parādos, dzīvokļus par parādiem atsavināt un dzīvokļu īpašniekiem saglabāt īres tiesības, kā dažkārt to dara bankas. „Mego projekts” gatavs.

Ne velti likuma taisītāji Tieslietu ministrijā paši jau paredz, ka likums netiks izpildīts, ka zemi, varētu būt, izpirks apmēram 40% dzīvokļu īpašnieku, kā realizācijai paredz 7-8 miljonus, bet pārējiem 60% dzīvokļu īpašnieku zemes sagatavošanai izpirkumam naudu (vēl 10-15 miljonus) nemaz nesola.

Nē, arī šos procentus izpirkums nesasniegs, labi, ja 4%. Tad kāda vajadzība šo likumprojektu attiecināt uz 40%, ja šis likums ir par dalītā īpašuma izbeigšanu, bet neko pamatā neizbeidz, un izmest 7-8 miljonus EUR?

Bet vai kāds ir modelējis, noskaidrojis, ir paskaidrots, par cik patiesībā mājas un vai dzīvokļu īpašniekiem būs likts izpirkt zemi un cik nevēlēsies pirkt un cik izpirks, kas patiesībā notiks ar tiem, kuri nespēs maksāt. Padzīs no dzīvokļiem, padarīs par mūžīgiem parādniekiem ar soda procentiem, atņems dzīvokļus? Ir pamats tādam minējumam.

Zemes zem mājām izpirkuma cena ir šaušalīga

Likuma 5.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki izpērkamo zemi izpērk par izpirkuma cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo vērtību uz šā likuma 6. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienu. Un šā likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nav apstrīdama.

Jājautā likumdevējiem – zemes īpašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par 10-20 reižu zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vērtība, tad kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes īpašnieks to ieguva, bet kadastrālā? Īpašniekam zaudējumu nebūs! Nu nē, likumu taisītāji vai to priekšnieki, kuri varbūt ir arī zemes īpašnieki, - kādēļ viņiem neiedzīvoties uz tautas rēķina?

Koeficients 1,18 jau pēc šodienas zemes zem mājas kadastrālās vērtības dod iespēju aprēķināt aptuvenu izpērkamās zemes cenu, ja to sāktu izpirkt jau šodien, kaut vēl nav noteikts jaunais – vecais zemes apmērs katrai mājai.        Tomēr tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta būs nelaimes zemes cena šodien, bet nav zināms, cik tā būs paredzamajā 2020. gadā, kad sāks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistīto pušu darbības laiks? Ļoti cītīgi jāizmodelē viss process, ja grib kaut ko saprast un iegūt vai izteikt protestu, apstrīdēt. Jau šodien var lēst, ka katram dzīvoklim zemes cena nebūs mazāka par 2-5 tūkstošiem, ļoti ticam, ka vēl vairāk. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trīskāršoties. Nav grūti saprast, ka attiecīgi nelielais mājas zemes apbūves gabals kopā visai mājai var izmaksāt no 200 000 līdz 700 000 eiro.

Ja likuma radītājiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzīvokļu īpašnieku nabadzību, šādu likumu netaisītu. Tas nestrādās.

Mājām piesaistāmās zemes lielums tiek noteikts aizmuguriski un nelikumīgi

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts kā piespiedu dalītā īpašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka vai tā pilnībā vai daļēji sakrīt ar privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Re, to pašu plāno arī MK Noteikumu projekts "Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība", ka tie tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu, tas ir, paliek tā pati zeme, kas jau ierādīta, samazināta netiek, plus jauni iespējamie piegriezumi, ko noteic likums un MK noteikumu projekts.

Redziet, ka jums, mums tiks piespiedu kārtā, aizmuguriski veidots jauns funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, nevis dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamais, apejot dzīvokļu īpašnieku intereses. Cik pašvaldība gribēs ierādīt izpirkšanai lielu zemes gabalu, tik arī ierādīs – atkal likums pašvaldībai piešķir neierobežotas tiesības, var lēst, ka likums pašvaldībām piešķir korupcijas iespējas.

Zemes īpašniekiem gan, ja …nevar tikt iekļauta funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā … un to nav iespējams atstāt zemes īpašnieka lietošanā … pašvaldība var lemt par attiecīgās zemes turpmāko izmantošanu, pirms tam noskaidrojot zemes īpašnieka viedokli. Te jau arī ir korupcijas apstākļu pazīmes. Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldības, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildītāja darbības aiz dzīvokļu īpašnieku muguras, dzīvokļu īpašnieki kārtējo reizi tiek nostādīti fakta priekšā.            

Vietējā pašvaldība (4.4.pants) izpērkamās zemes reģistrēšanai triju mēnešu laikā no dienas, kad pēdējais lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu vai pārskatīšanu konkrētajā kvartālā ir kļuvis neapstrīdams, iesniedz Valsts zemes dienestam...

Pašvaldības jau šobrīd spiež maksāt par iekšpagalmiem, bērnu rotaļlaukumiem, auto stāvvietām, sabrukušām bumbu patvertnēm u.tml. zemi, kura dzīvokļa īpašniekam nav vajadzīga. Un nekādas mājai nepieciešamās funkcijas šī zeme nenodrošina. Pat, ja dzīvokļa īpašniekam rotaļlaukumu un auto stāvvietu nevajag, tik un tā būs jāmaksā. Un Dzīvokļa īpašuma likums arī uzrakstīts tā, lai tie, kuriem ir vēlme likt savu auto pagalmā, varētu pārbalsot tos, kuriem šāda nasta nav vajadzīga. Atvainojos, kolektīvais bardaks ar balsotāju vairākumu strādā ideāli.

Nu, lūk, te mēs redzam, ka dzīvokļu īpašniekiem liek samierināties ar „veco, labo” kārtību par zemes lielumu, gan piemin trīs mēnešu laiku, kad „lēmums … kļuvis neapstrīdams”. Kļuvis neapstrīdams – jauna, moderna, neatšifrētā plīvurī iemontēta terminoloģija bez atšifrējuma, kā un kad tas par tādu kļūst. Kā var apstrīdēt likumā noteikto, ka lēmumu sagatavo uz pastāvošās kārtības, prasību pamata?

Bet likumā un MK noteikumos aizvien tiek piemērota vecā, patvaļīgi nomenklatūras amatpersonu izdomātā zemes apjoma terminoloģija – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kārtā noteiks un pārmērīs trešās personas, dabīgi, kuras ir ieinteresētas dzīvokļu īpašniekiem „iesmērēt” neatbilstošu zemes platību, lai apliktu ar lielāku nodokli, gūtu lielākus ienākumus vai lai pievienotu starpgabalus, kuri mājai nav vajadzīgi, zemi ar visiem ceļiem un apgrūtinājuma būvēm un liekajiem gabaliem, kaut nepārprotami, ka par sastrādātām nejēdzībām un „liekiem” zemes gabaliem atbildība jāuzņemas valstij un pašvaldībai.

Nav tiesiski apiet dzīvokļu īpašnieku intereses piedalīties zemes gabala lieluma apspriešanā un noteikšanā vai ļaut izmantot tādu, kādu nosaka būvnormatīvi. Būvnormatīvos noteiktais zemes gabals var būt pat lielāks nekā funkcionāli nepieciešamais, bet tas nemaina situāciju, jo visa zeme zem mājām un starp mājām var tikt izpirkta, ja risinājums būs cilvēcīgs attiecībā uz rakstā izteiktajiem priekšlikumiem, nosakot reālu zemes kadastrālo vērtību.

Pašvaldību amatpersonu „apetīte”, kā pierāda daudzu gadu prakse, nav samērojama ar iedzīvotāju vajadzībām un iespējām maksāt izpirkuma cenu un zemes nodokli.

Kādēļ zemes izpirkumu atliek uz pieciem gadiem?

Versijas ir dažādas. Viena – lai turpinātu spekulācijas ar zemi zem mājām un neatgriezeniski nostiprinātu alkatības izpausmes un noteiktu augstāku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrālās vērtības uz izpirkuma dienu.

Var nojaust, ka šī likuma mērķis ir nevis Civillikuma 968.panta taisnīguma atjaunošana, bet drīzāk, lai galīgi un neatgriezeniski nostiprinātu zemes īpašnieku tiesības uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes īpašnieki varētu dzīt izmisumā 110 000 dzīvokļu, vai parēķinot, ka ģimenē vidēji ir trīs cilvēki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmāk vēl vairāk spīdzināti aptuveni 330 000 cilvēku, kuru daļa ir potenciālie ekonomiskie bēgļi uz citām valstīm, lai tiktu vaļā no šīs verdzības. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzība un nepanesama nasta.

Mūsuprāt, likumprojekta izpilde (neizpilde) līdz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tīšu nodomu, lai nesatricinātu tautu, vēlētājus uz nākamām vēlēšanām un lai esošo varu nepadzītu politiskajā mēslainē.

Likumprojekta terminoloģija samudžināta, sagroza likuma jēgu

Šis likums ir pārbagāts ar plaši saraibinātu terminoloģiju, liekvārdību un nekonsekvenci terminu pielietošanā. Kāds tam mērķis? Nekompetence, viltība lai sajauktu cilvēkiem prātu?

Pašvaldību funkcionāri savulaik ir izgudrojuši savdabīgu mājām nepieciešamās apbūves gabala apzīmējumu - funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kad šī „nepieciešamība" domāta, kā vairāk žņaugt tautu, iekasēt lielāku nomas maksu vai šoreiz izpirkuma maksu, gūt lielāku īpašuma nodokli.

"Funkcionāli" un "nepieciešamais" (zemes gabals) - apzīmējumi ir aplami un neloģiski, savienoti kopā divi nesakarīgi vārdi. Palīgvārds "funkcionāli" sabiezina krāsas, es teiktu - muļķo tos cilvēkus, kuriem domāts šis likums un tā saturs lietošanai. Ja vienreiz ir būvniecības likums un būvnormatīvi, būvi piesaista zemei, tā arī jāsauc šī zeme.

Piespiedu noma, zemes piespiedu noma vai funkcionāli nepieciešamās zemes piespiedu noma, vai funkcionāli nepieciešamās zemes noma, nomas līgums - neviena sakarība neatbilst patiesībai. Piemēram, nomas līgums ir kaut kāda fikcija, aplamība - tas netiek noslēgts Civillikumā noteikto nomas attiecību ietvaros, tajā nav zemes lietošanas tiesību, pirmpirkuma tiesību, tajā nav noteikts nomāt zemi uz vairākiem gadiem, tas ir ŅIRGĀŠANĀS LĪGUMS, ko pieļauj valsts pret savu tautu.

Lasām likumā lietotos terminus un redzam, ka visi punkti pilni ar liekvārdību, ar pretstatiem, ar vienu un to pašu jēdzienu samainīšanu ar citiem vārdiem. Tautā teiktu - nevis termini, bet vārdu putra.

1.p. 5.punkts skan - kopības tiesība izpirkt izpērkamo zemi, bet kādēļ nevar iztikt bez vārda izpērkamo? Tāpat 2.2. pants paredz mērķi nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē. Kādēļ jānodrošina iespēja izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, kad jāsaka skaidri – izbeigt dalītā īpašuma tiesiskās attiecības … un bez liekvārdības, ko satur vārdu kopa - izveidot vienotu nekustamo īpašumu. Ja dalītās attiecības izbeidz, tas arī jau nozīmē vienotu īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē.

3. pantā vārda daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki vietā jau tiek lietots termins ēkas dzīvokļu īpašnieki. Vai nav apjukums, uz kādu īpašumu šis pants attiecas, ja zināms, ka deklarēties var jebkurā savā īpašumā, ēkā, izbūvēt tajā dzīvojamās telpas.

Pantā par dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku savstarpējo vienošanos norādīts, ka ciktāl tas nav pretrunā šā likuma mērķim … un … to izbeigšanai nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība. Sadaļa lasāma un tulkojama divdomīgi, jo kā tas ir – nevar būt pretrunā un nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība. Tad jājautā – izdomā nu - jāievēro likums vai nav!

4.panta tekstā noteikts, ka, ja izpērkamā zeme pilnībā sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemes gabalu …šeit jau pazudis pat tas kritizētais mistiskais izgudrojums - „funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tālāk tikai izpērkamā zeme, pazuduši vārdi piespiedu dalītā, bet otrā daļā ir dalītais īpašums un klāt vārds zeme, kas ir tas pats, kas īpašums. Teikums krāšņuma pēc? Trūkst vienotas terminoloģijas tendences, teksts jālasa starp rindām, lai saprastu, kura terminoloģija uz ko attiecas.

Tātad likumu rakstītāji ir labi apguvuši likumu rakstīšanas metodiku, lai to sarežģītu un padarītu nesaprotamu, vai likuma par maz, vēl izstrādāt noteikumus deleģē Ministru kabinetam, pašvaldībām - pieņemt lēmumus, tad iesaista tiesu izpildītājus un Valsts zemes dienestu un nosaka pielikumus, paredz kopības sapulces lēmumus, kas, mūsuprāt, būtu jādefinē vienā likumā.

Nav šaubu, ka šis funkcionāli nepieciešamais jēdziens rada strīdus un neapmierinātību no dzīvokļu īpašnieku puses, jo tas tiek palielināts pretēji būvnormatīviem un nav pieņemams zemes īpašniekiem, ja tas tiek samazināts. Zemes īpašniekiem nav, kur likt atlikušo zemi. Kas to izpirks? Šo nastu piespiedīs nomāt vai izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, ko redzam no likumprojekta un MK noteikumu projekta. Nejēdzība un netaisnība!

Pašvaldības, jo sevišķi Rīgas dome joprojām mētājas ar šiem funkcionālajiem zemes pleķiem, aizvien piesviež jaunus no pašvaldību fonda vai pat no privātīpašniekiem, ja viņiem nav, kur likt atlikušo zemi. Cilvēki Rīgas domei mēģina ķepuroties pretī, bet bez panākumiem. Ir gan daži precedenti, ka tiesa samazināja piesaistāmo zemi zem mājas, bet tautai jau nav līdzekļu gadiem tiesāties ar pašvaldību.

Arī Tieslietu ministrija savulaik sarakstē skaidroja – liekos zemes gabalus pieliksim klāt dzīvokļu īpašniekiem kā „funkcionāli nepieciešamo” un tā tas jau redzams no šeit minētajiem varas aktiem.

Un nobeigumā. Iesaistītās personas, valsts un pašvaldību amatpersonas strādās vaiga sviedros, tērēs miljonus, aizmuguriski, slepeni mērīs, svērs un apsvērs, ko šiem tautas nabagiem piespiedu kārtā atdot, ko atņemt, kuram ko pielikt, un beigās atrodam – mūsu valsts un pašvaldības gara darbus par zemi, par cenu, iemērīšanu varat ņemt par pilnu, bet neņemt vērā un nepirkt, tas nekas, ka miljoni tiks izmesti nevis zemē, bet gaisā.

Nav šaubu, Saeima likumu „labos”, bet nav ne mazāko cerību, ka to salabos, drīzāk samudžinās vēl vairāk, un ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šķēršļiem, kā tas notika ar likumprojektu 17.10.2012. Nr.90/TA-2066 (2012).

* Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...