Iesaki rakstu: 
Lielākajai daļai valsts iedzīvotāju jau ir piemirsies, tieši kura politiķa īpašo aktivitāšu dēļ kopš 2017.gada vasaras katrs Latvijas iedzīvotājs ik mēnesi ir spiests piemaksāt pie sava telefona abonēšanas rēķina dažus eiro. Atgādināšu – tas bija Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš tik ļoti vēlējās celt savus politiskos reitingus un padižoties ar savu veikumu Briselē, ka bija ar mieru likt Latvijas iedzīvotājiem pārmaksāt, enerģiski virzot viesabonēšanas atcelšanu.
Tagad Krišjāņa Kariņa nu jau kā Latvijas premjera politisko ambīciju dēļ Latvijas iedzīvotājiem pienākusi kārta pārmaksāt par elektrību. Šonedēļ "Nord Pool" biržā Latvijas cenu zonā vērojamas būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības. Pirmdien, 9.novembrī elektroenerģijas cena Latvijas cenu zonā uzkāpa līdz pat 147,93 eiro/MWh. Līdzvērtīga situācija ir vērojama arī šodien, 10. novembrī, kur sākotnējā biržas cena ir 32,87 eiro/MWh, pakāpeniski dienas laikā tai pieaugot līdz 174,98 eiro/MWh, kas būs vērojama plkst. 18.00-19.00.
Jautāsiet – kāds tam visam sakars ar Krišjāni Kariņu?
Nav vēl pagājusi nedēļa, kopš boikotējam Baltkrieviju un nepērkam no tās elektroenerģiju, taču šī politiskā lēmuma rezultātus jau izbaudām. Aritmētika vienkārša - ja Lietuva slēdz tirdzniecībai savienojumu ar Baltkrieviju, kura maksimālā pārvades jauda ir 1300 megavatu, tad Krievijas elektroenerģijas pārvade pa Latvijas un Krievijas starpsavienojumu sarūk līdz 900 megavatiem.
Pret baltkrievu Astravjecas AES iepriekš iestājās Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda izteicās, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektroenerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.
Latvijas valdība nolēma neatpalikt, un Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets 25. augustā pieņēma lēmumu, ka gadījumā, ja Baltkrievija iedarbinās Astravjecas atomelektrostaciju (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem, skaidrojot, ko tieši nozīmē šis lēmums, teica, ka caur starpsavienojumu ar Krieviju netiks iepirkta elektroenerģija no Baltkrievijas, bet tas neizslēdz, ka Latvija turpina pirkt un pārdot elektrību ar Krieviju.
"Par to, kā to var kontrolēt, jautājums tālāk jārisina Ekonomikas ministrijai kopā ar kaimiņiem Igaunijā, Lietuvā un ar Eiropas Komisiju, lai izstrādātu metodoloģiju, kādā veidā tirdzniecība ar trešajām valstīm notiktu. Tur ir iespējami vairāki praktiski risinājumi, bet tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Mēs šodien (25.augustā) skaidri norādījām, kādam jābūt rezultātam, un tas ir – ja ieslēdz Astravjecas AES, tad Latvija pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju," teica K. Kariņš.
Patiešām, Latvijai ir dārgs premjers! Taču augstās elektrības cenas Latvijas iedzīvotājiem liksies tīrais nieks tad, kad baltkrieviem ienāks prātā uz Latvijas ostām pa dzelzceļu pārvadājamās kravas pārvirzīt kur citur. Tad varam tikai minēt, cik desmitus vai simtus miljonu piemaksāsim, lai glābtu VAS “Latvijas dzelzceļš” un nodrošinātu šīs valsts kapitālsabiedrības tā saucamo “finanšu līdzsvaru”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
