Dārgie Latvijas cilvēki, tautieši Latvijā un visā pasaulē, es Jums pamelošu pat gadumijā
Evika Siliņa01.01.2026.
Komentāri (82)
Iesaki rakstu: 
Dārgie Latvijas cilvēki, tautieši Latvijā un visā pasaulē! Šeit, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ir uzkrāti mūsu latviskuma avoti – dainas un pirmais drukātais vārds latviešu valodā ar piecu gadu simtu vēsturi. Mūsdienu pasaulē tā ir vērtība – būt daļai no Latvijas tautas, kas runā latviešu valodā.
Mums ir izcili zinātnieki, uzņēmēji, sportisti, mākslinieki, mediķi, ar kuriem mēs lepojamies. Taču vēlos uzsvērt – ikkatrs Latvijas cilvēks ir vērtība neatkarīgi no darba, ko veic. Savā ikdienā, arī starptautiskajā vidē, ik reizi pārliecinos – latvieši izceļas ar to, ka mūsos slēpjas talanti un pretstāvēšanas spīts. Pret netaisnību, pret vardarbību, pret agresiju.
Nākamajā gadā es novēlu ikvienam no mums izaicināt pašiem sevi, pārspēt pašiem sevi, izkāpt no ikdienišķā un tiekties uz izcilību, iestāties par labāku izglītību mūsu bērniem, par jauno tehnoloģiju un inovāciju ienākšanu mūsu uzņēmumos un mājās. Nebaidīties no nākotnes, bet veidot to pašiem, jo tā varam kļūt labāki, atklāt sevī jaunas spējas un kļūt arī turīgāki – individuāli un kā valsts kopumā.
Atskatoties – kādas mācības lai paņemam līdzi jaunajā gadā? Lēmumus varam pieņemt ātrāk un drosmīgāk. Mēs varam viens otrā ieklausīties, lai patiesi sadzirdētu, iestāties par cilvēcību un kopīgām vērtībām. Esam kopā ar Ukrainu. Kā valsts, kā cilvēki, jo skaidri zinām – tas ir par mūsu kopējo drošību un vērtībām, ko aizstāvam.
Netaisnībai mūsu sabiedrībā nav vietas, tāpat kā vardarbībai nav vietas ģimenēs, skolās, darba vietās, internetā – nekur. Ģimenes, kas pēc vairākiem gadiem atgriežas Latvijā, nereti saka: “Mēs gribam, lai bērni jūt, kur ir viņu mājas!” Tieši tas ir mūsu mērķis. Latvija ir vieta, kur mums visiem, lai cik dažādi esam, kopā būt.
Kopā strādājam, lai uzlabotu un vienkāršotu dzīvi iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Kopā veicam pārmaiņas mūsu bērnu izglītībā un mazinām nevienlīdzību sabiedrībā. Kopā strādājam, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Mūsu uzņēmēji ir līderi digitālo rīku un tehnoloģiju attīstībā. Bet kopā mūsu uzdevums ir arī ikdienā iestāties par būtisko, parūpēties vienam par otru – atbildīgi un ar cieņu.
Mēs varam, ja gribam. Mēs varam, ja darām. Nacionālās bibliotēkas tapšanas stāsts to pierāda.
Pāršķirsim jaunā gada lappusi ar apņēmību un pārliecību – kopā mēs spējam daudz.
Priecīgus svētkus jūsu mājās un laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
