Dāsni finansētās augstskolu padomes – valdošās koalīcijas fenomenāli negausīga daudzmiljonu afēra
Pietiek lasītājs24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā demonstrētā tabula par augstskolu padomju locekļu plānotajām algām (tabula pieejama Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Andra Teikmaņa profilos Facebook un Twitter). Dāsnais padomju atalgojums liecina jau iepriekš prognozēto – padomes visticamāk būs treknas barotnes bijušajiem politiķiem un viņiem pietuvinātām personām. Vēl jo vairāk – padomju atalgojums gulsies uz augstskolu pleciem. Plaši izbazūnētā augstākās izglītības reforma, kā izskatās, ir vien politiķu negausīga afēra 3 miljonu eiro apmērā ik gadu!
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka valsts augstskolām katrai būs sava padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā. Padomes darbu sāks jau šogad, 1. decembrī. Tātad tas notiks vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, kad valdošā koalīcija varēs pagūt amatos salikt savējos.
Padomēs augstskolu deleģētie pārstāvji būs mazākumā. Arī padomes vadītājs nebūs no augstskolas. Faktiski augstskolām padomēs nebūs izšķirīga loma lēmumu pieņemšanā. Tai pat laikā padomes lems par augstskolu attīstības stratēģiju, budžetu un varēs brīvi rīkoties ar augstskolu īpašiem, piemēram, pa lēto tos iztirgot. Un, protams, padomes varēs saņemt no augstskolām dāsnas algas. Kopumā Latvijas augstskolām tas izmaksās vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā! Padomju tā saucamie “sabiedrības pārstāvji” nu ir uzsēdināti uz augstskolu novārdzinātajiem pleciem…
Bija paredzēts, ka iesākumā padomju finansēšanai tiks piesaistīti ES fondu līdzekļi, bet tālākos gados padomes finansēs jau pašas augstskolas. Finanšu ministrijas teiktais liecina, ka IZM finansējumu nav pieprasījusi!
Vēl jo vairāk. Padomju atalgojuma aprēķina metode ir absolūti nekorekta. Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.
Dāsnais padomju locekļu atalgojums nav samērojams ar nabadzīgo valsts finansējumu izglītībai un zinātnei. Politiķi gadiem ir izlikušies nedzirdam augstskolu aicinājumus palielināt valsts piešķirtos līdzekļus. Tagad tiks noslaukts pēdējais...
Sākumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) solīja, ka padomju finansējuma jautājums tiks atrisināts un negulsies uz augstskolu pleciem. Tika arī solīts, ka atrisināsies citi ar augstskolu reformu saistītie finanšu jautājumi. Taču šobrīd nav nedz paredzētā finansējuma augstskolu tipoloģiju stiprināšanai, nedz arī solītā finansējuma zinātņu universitāšu veidošanai. Nav nekā no politiķu solītā! Solījumi izrādījušies vien tukšu salmu kulšana.
Turklāt ziņa par trekno padomju atalgojumu nāk COVID-19 pandēmijas laikā, kad daudzām augstskolām ir lielas finanšu problēmas. Piemēram, izmaksas par IT tehnoloģiju ieviešanu attālinātajām studijām, ārvalstu studentu kritums, kopmītņu zaudējumi u.tml. Pretēji iepriekš solītajam IZM atsakās kompensēt šos zaudējumus. IZM kārtējo reizi apliecina, ka tās teiktajam nevar ticēt. Teiktais ir vien tukšs populisms JKP stilā.
No plaši izskandinātās augstskolu reformas lien laukā spalvaina āža kāja. Kala, kala, kamēr izkala čiku ar dāsnām barotnēm. Vai tiešām augstākās izglītības reforma izrādījusies vien rūpīgi plānota afēra, kas augstskolām izmaksās 3 miljonu eiro gadā? Šīs idejas autori pirmām kārtām ir Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par. Tauta, ziniet savus varoņus!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
