Dāsni finansētās augstskolu padomes – valdošās koalīcijas fenomenāli negausīga daudzmiljonu afēra
Pietiek lasītājs24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonākusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā demonstrētā tabula par augstskolu padomju locekļu plānotajām algām (tabula pieejama Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Andra Teikmaņa profilos Facebook un Twitter). Dāsnais padomju atalgojums liecina jau iepriekš prognozēto – padomes visticamāk būs treknas barotnes bijušajiem politiķiem un viņiem pietuvinātām personām. Vēl jo vairāk – padomju atalgojums gulsies uz augstskolu pleciem. Plaši izbazūnētā augstākās izglītības reforma, kā izskatās, ir vien politiķu negausīga afēra 3 miljonu eiro apmērā ik gadu!
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka valsts augstskolām katrai būs sava padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā. Padomes darbu sāks jau šogad, 1. decembrī. Tātad tas notiks vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, kad valdošā koalīcija varēs pagūt amatos salikt savējos.
Padomēs augstskolu deleģētie pārstāvji būs mazākumā. Arī padomes vadītājs nebūs no augstskolas. Faktiski augstskolām padomēs nebūs izšķirīga loma lēmumu pieņemšanā. Tai pat laikā padomes lems par augstskolu attīstības stratēģiju, budžetu un varēs brīvi rīkoties ar augstskolu īpašiem, piemēram, pa lēto tos iztirgot. Un, protams, padomes varēs saņemt no augstskolām dāsnas algas. Kopumā Latvijas augstskolām tas izmaksās vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā! Padomju tā saucamie “sabiedrības pārstāvji” nu ir uzsēdināti uz augstskolu novārdzinātajiem pleciem…
Bija paredzēts, ka iesākumā padomju finansēšanai tiks piesaistīti ES fondu līdzekļi, bet tālākos gados padomes finansēs jau pašas augstskolas. Finanšu ministrijas teiktais liecina, ka IZM finansējumu nav pieprasījusi!
Vēl jo vairāk. Padomju atalgojuma aprēķina metode ir absolūti nekorekta. Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.
Dāsnais padomju locekļu atalgojums nav samērojams ar nabadzīgo valsts finansējumu izglītībai un zinātnei. Politiķi gadiem ir izlikušies nedzirdam augstskolu aicinājumus palielināt valsts piešķirtos līdzekļus. Tagad tiks noslaukts pēdējais...
Sākumā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) solīja, ka padomju finansējuma jautājums tiks atrisināts un negulsies uz augstskolu pleciem. Tika arī solīts, ka atrisināsies citi ar augstskolu reformu saistītie finanšu jautājumi. Taču šobrīd nav nedz paredzētā finansējuma augstskolu tipoloģiju stiprināšanai, nedz arī solītā finansējuma zinātņu universitāšu veidošanai. Nav nekā no politiķu solītā! Solījumi izrādījušies vien tukšu salmu kulšana.
Turklāt ziņa par trekno padomju atalgojumu nāk COVID-19 pandēmijas laikā, kad daudzām augstskolām ir lielas finanšu problēmas. Piemēram, izmaksas par IT tehnoloģiju ieviešanu attālinātajām studijām, ārvalstu studentu kritums, kopmītņu zaudējumi u.tml. Pretēji iepriekš solītajam IZM atsakās kompensēt šos zaudējumus. IZM kārtējo reizi apliecina, ka tās teiktajam nevar ticēt. Teiktais ir vien tukšs populisms JKP stilā.
No plaši izskandinātās augstskolu reformas lien laukā spalvaina āža kāja. Kala, kala, kamēr izkala čiku ar dāsnām barotnēm. Vai tiešām augstākās izglītības reforma izrādījusies vien rūpīgi plānota afēra, kas augstskolām izmaksās 3 miljonu eiro gadā? Šīs idejas autori pirmām kārtām ir Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par. Tauta, ziniet savus varoņus!
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
