Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valdība 16. augustā konceptuāli lēma par 4,1 miljona latu piešķiršanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošanai pārejai uz eiro, nav vienprātības par šo tēriņu lietderību. Domas dalās par to, vai, piemēram, grāmatvedības programmu atjaunināšana to uzstādītājiem nebūtu jāveic esošo uzturēšanas līgumu ietvaros, par ko ministrijas jau veic regulārus maksājumus. SIA FMS group līdzīpašnieks Jānis Bergs, kura uzņēmumiem ir liels īpatsvars tieši grāmatvedības programmu nodrošināšanā valsts iestādēs, pāris nedēļas pirms šī jautājuma nonākšanas valdības dienaskārtībā valdošajai partijai Vienotība noziedoja maksimāli atļauto summu – 20 000 latu.

"Tik plānprātīgs es neesmu, lai tā pievērstu sev uzmanību," versiju, ka 20 000 latu Vienotības kontā ieskaitījis, lai ieeļļotu valdības lēmumu par miljonu iedalīšanu IT eiro projektam, Pietiek piektdien kategoriski noliedza viens no lielākajiem IT nozares spēlētājiem Jānis Bergs. To, ka drīzumā gaidāms kāds vērienīgs valsts iepirkums IT jomā, jau 2. augustā, kad KNAB datubāzē parādījās informācija par šo ziedojumu, Pietiek ciniski prognozēja atsevišķi Berga kolēģi IT nozarē, kur konkurence par valsts pasūtījumiem ir asa un neformāli jau gadiem saistīta ar konkrētu politisko spēki lobismu.

Bergs savukārt uzsver, ka neviens no Vienotības pie uzņēmēja nekad neesot nācis prasīt meslus un tas esot viens no iemesliem, kādēļ "Vienotību es cienu nedaudz vairāk kā citus". Viņam daļēji piederošās SIA FMS group uzņēmumi piegādājuši grāmatvedības un personālvadības programmas ministrijām un citām valsts iestādēm un pretendēs uz būtisku daļu no eiro ieviešanas pīrāga. Bergs Pietiek apgalvo, ka par iespējamo iepirkumu uzzinājis tikai ceturtdien no ziņām dažos portālos.

Rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu iestāžu IT sistēmu pielāgošanai valdībā ceturtdien virzīja Vienotības kontrolētā Finanšu ministrija. Citiem vārdiem runājot, 4 147 144 latus plānots tērēt, lai 2014. gada 1. janvārī, kad Latvija cer pievienoties eiro, valsts IT sistēmas būtu pielāgotas jaunajai valūtai, jo pastāv līdzīgas bažas, kā gaidot 2000. gadu, kad pasaule bažījās, vai datorprogrammas atpazīs jauno numerāciju.

Lai gan valdība par šo finansējumu tāpat kā par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus lēma aiz slēgtām durvīm, Pietiek zināms, ka notikušas diskusijas un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm vismaz daļai IT eiro pārejas projekta ieslēgta dzeltenā gaisma. To, ka valdība vēlreiz šo jautājumu skatīs 28. septembrī, Pietiek piektdien apstiprināja arī Finanšu ministrijas konkursā izraudzītā eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. No ministrijām šīs nedēļas laikā tiek gaidīts detalizētāks pārskats par IT sistēmu uzturēšanas līgumiem, kas tām noslēgti ar firmām, lai izlemtu, vai 649 863 lati, ko FM rosināja atvēlēt grāmatvedības un personālvadības sistēmu pielāgošanai eiro, ir pamatota summa un to nevarētu samazināt.

Valdībā diskusijas nav izraisījusi 3,4 miljonu latu iedalīšana citu, tā dēvēto specifisko IT sistēmu pielāgošanai, kuras izstrādātas tikai konkrētu ministriju un iestāžu vajadzībām. Savukārt Bergs atzīst, ka disproporcija starp specifisko programmu un grāmatvedības programmu pielāgošanai paredzēto finansējumu viņu pārsteidzot. Grāmatvedības programmu pielāgošana vien viņa firmai FMS izmaksāšot "daudzus simtus tūkstošus latu, grūti teikt, vai ar 600 tūkstošiem pietiks". Bergs uzskata, ka pāriešana uz eiro vairāk skar tieši grāmatvedības programmas, jo tieši tās visvairāk saistītas ar valūtām. Uzņēmējs esot noskaidrojis, ka Igaunijā tikai vienas bankas - Swedbank - izmaksas, pārprogrammējot IT sistēmas pirms pārejas uz eiro, bijušas "ar sešām nullēm rakstāms skaitlis". Ministriju un citu valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro Latvijā "būs dārgs pasākums, lai to uzprogrammētu", jo vienkārša programmas atjaunināšana, liekot tai atpazīt norēķinus eiro, problēmu neatrisināšot, skaidro Bergs. Ja sistēmas netiks pārprogrammētas, tās vairs neatpazīšot līdz tam latos veiktos darījumus, arī uzkrātos parādus, atvaļinājumu rezerves un tamlīdzīgus datus, kas iestāžu grāmatvedībā tiek pārnesti uz nākamo gadu.

Lai gan valdība pēc divām nedēļām nolēmusi atgriezties un pārvērtēt grāmatvedības programmu pielāgošanai atvēlamo summu, Pietiek uzrunātie IT nozares spēlētāji, kuru bizness ir ieinteresēts valsts iepirkumos, vairāk sliecas teikt, ka esošie uzturēšanas līgumi nesedz šādu papildu pakalpojumu un valstij par pāreju uz eiro būtu jāmaksā papildus. Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis uzskata, ka gaidāmo valsts iepirkumu noteikti nevar uzskatīt par nelietderīgu. Lai gan esošie uzturēšanas līgumi firmām jau uzliek par pienākumu nodrošināt uzstādīto programmu pielāgošanu saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, esot daudz sistēmu, kurās šāda rakstura izmaiņas, kādas saistītas ar pāreju uz eiro, nevarot nodrošināt bez papildu programmēšanas.

"Parasti jau uzturēšanas līgumos šādām lietām ir jābūt, tomēr sistēmu pielāgošana eiro - tas ir kaut kas ekstraordinārs," Pietiek pauž arī Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa uzsver, ka eiro ieviešana būs saistīta ar IT sistēmu pārprogrammēšanu un "tas noteikti nav uzturēšanas pakalojums".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...