Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valdība 16. augustā konceptuāli lēma par 4,1 miljona latu piešķiršanu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošanai pārejai uz eiro, nav vienprātības par šo tēriņu lietderību. Domas dalās par to, vai, piemēram, grāmatvedības programmu atjaunināšana to uzstādītājiem nebūtu jāveic esošo uzturēšanas līgumu ietvaros, par ko ministrijas jau veic regulārus maksājumus. SIA FMS group līdzīpašnieks Jānis Bergs, kura uzņēmumiem ir liels īpatsvars tieši grāmatvedības programmu nodrošināšanā valsts iestādēs, pāris nedēļas pirms šī jautājuma nonākšanas valdības dienaskārtībā valdošajai partijai Vienotība noziedoja maksimāli atļauto summu – 20 000 latu.

"Tik plānprātīgs es neesmu, lai tā pievērstu sev uzmanību," versiju, ka 20 000 latu Vienotības kontā ieskaitījis, lai ieeļļotu valdības lēmumu par miljonu iedalīšanu IT eiro projektam, Pietiek piektdien kategoriski noliedza viens no lielākajiem IT nozares spēlētājiem Jānis Bergs. To, ka drīzumā gaidāms kāds vērienīgs valsts iepirkums IT jomā, jau 2. augustā, kad KNAB datubāzē parādījās informācija par šo ziedojumu, Pietiek ciniski prognozēja atsevišķi Berga kolēģi IT nozarē, kur konkurence par valsts pasūtījumiem ir asa un neformāli jau gadiem saistīta ar konkrētu politisko spēki lobismu.

Bergs savukārt uzsver, ka neviens no Vienotības pie uzņēmēja nekad neesot nācis prasīt meslus un tas esot viens no iemesliem, kādēļ "Vienotību es cienu nedaudz vairāk kā citus". Viņam daļēji piederošās SIA FMS group uzņēmumi piegādājuši grāmatvedības un personālvadības programmas ministrijām un citām valsts iestādēm un pretendēs uz būtisku daļu no eiro ieviešanas pīrāga. Bergs Pietiek apgalvo, ka par iespējamo iepirkumu uzzinājis tikai ceturtdien no ziņām dažos portālos.

Rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu iestāžu IT sistēmu pielāgošanai valdībā ceturtdien virzīja Vienotības kontrolētā Finanšu ministrija. Citiem vārdiem runājot, 4 147 144 latus plānots tērēt, lai 2014. gada 1. janvārī, kad Latvija cer pievienoties eiro, valsts IT sistēmas būtu pielāgotas jaunajai valūtai, jo pastāv līdzīgas bažas, kā gaidot 2000. gadu, kad pasaule bažījās, vai datorprogrammas atpazīs jauno numerāciju.

Lai gan valdība par šo finansējumu tāpat kā par citiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus lēma aiz slēgtām durvīm, Pietiek zināms, ka notikušas diskusijas un pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm vismaz daļai IT eiro pārejas projekta ieslēgta dzeltenā gaisma. To, ka valdība vēlreiz šo jautājumu skatīs 28. septembrī, Pietiek piektdien apstiprināja arī Finanšu ministrijas konkursā izraudzītā eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. No ministrijām šīs nedēļas laikā tiek gaidīts detalizētāks pārskats par IT sistēmu uzturēšanas līgumiem, kas tām noslēgti ar firmām, lai izlemtu, vai 649 863 lati, ko FM rosināja atvēlēt grāmatvedības un personālvadības sistēmu pielāgošanai eiro, ir pamatota summa un to nevarētu samazināt.

Valdībā diskusijas nav izraisījusi 3,4 miljonu latu iedalīšana citu, tā dēvēto specifisko IT sistēmu pielāgošanai, kuras izstrādātas tikai konkrētu ministriju un iestāžu vajadzībām. Savukārt Bergs atzīst, ka disproporcija starp specifisko programmu un grāmatvedības programmu pielāgošanai paredzēto finansējumu viņu pārsteidzot. Grāmatvedības programmu pielāgošana vien viņa firmai FMS izmaksāšot "daudzus simtus tūkstošus latu, grūti teikt, vai ar 600 tūkstošiem pietiks". Bergs uzskata, ka pāriešana uz eiro vairāk skar tieši grāmatvedības programmas, jo tieši tās visvairāk saistītas ar valūtām. Uzņēmējs esot noskaidrojis, ka Igaunijā tikai vienas bankas - Swedbank - izmaksas, pārprogrammējot IT sistēmas pirms pārejas uz eiro, bijušas "ar sešām nullēm rakstāms skaitlis". Ministriju un citu valsts iestāžu IT sistēmu pielāgošana pārejai uz eiro Latvijā "būs dārgs pasākums, lai to uzprogrammētu", jo vienkārša programmas atjaunināšana, liekot tai atpazīt norēķinus eiro, problēmu neatrisināšot, skaidro Bergs. Ja sistēmas netiks pārprogrammētas, tās vairs neatpazīšot līdz tam latos veiktos darījumus, arī uzkrātos parādus, atvaļinājumu rezerves un tamlīdzīgus datus, kas iestāžu grāmatvedībā tiek pārnesti uz nākamo gadu.

Lai gan valdība pēc divām nedēļām nolēmusi atgriezties un pārvērtēt grāmatvedības programmu pielāgošanai atvēlamo summu, Pietiek uzrunātie IT nozares spēlētāji, kuru bizness ir ieinteresēts valsts iepirkumos, vairāk sliecas teikt, ka esošie uzturēšanas līgumi nesedz šādu papildu pakalpojumu un valstij par pāreju uz eiro būtu jāmaksā papildus. Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis uzskata, ka gaidāmo valsts iepirkumu noteikti nevar uzskatīt par nelietderīgu. Lai gan esošie uzturēšanas līgumi firmām jau uzliek par pienākumu nodrošināt uzstādīto programmu pielāgošanu saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, esot daudz sistēmu, kurās šāda rakstura izmaiņas, kādas saistītas ar pāreju uz eiro, nevarot nodrošināt bez papildu programmēšanas.

"Parasti jau uzturēšanas līgumos šādām lietām ir jābūt, tomēr sistēmu pielāgošana eiro - tas ir kaut kas ekstraordinārs," Pietiek pauž arī Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa uzsver, ka eiro ieviešana būs saistīta ar IT sistēmu pārprogrammēšanu un "tas noteikti nav uzturēšanas pakalojums".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...