Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
VB
22.01.2018. 08:45Kā programmists neticu!
Jebkura, tai sk. MI, programma var darboties tikai jau izstrādāta algoritma robežās un viss! Pašām tām izstrādāt (dzemdēt) ko jaunu vēl pagaidām nav lemts.
Tam vajadzīgas sajūtas, intuīcija, jā, pat emocijas (patīk vai nē), spēja blefot etc. Kuram dzelzim tas viss ir? Lai uzvar kāda mašīna pokera, nu kaut acītes, čempionātā, tad padomāšu...
hm hmm
21.01.2018. 02:24»
hm
Var jau teikt, ka dzelzs cilvēks ir cilvēks, ka šo dzelzi piepildot ar gaļu, radīsim cilvēku ar miesu. Mākslīgais intelekts ir ir kaut kas līdzīgs...
Autors neko par mākslīgo cilvēku nepieminēja. Nav absolūti nekādas jēgas radīt super loģiskus cilvēkus, jo esošajiem jau ir grūtības ar pārējiem. Un ja ir tāda iespēja uzbūvēt - drīzāk ir jēga uzlabot smadzenes esošajiem...
Nu, vispār jau cilvēki ikdienā savā cikliskajā domāšanā izmanto algoritmus, kurus var aprakstīt ar matemātisku formulu palīdzību. Nezinu kas tev liekas tik atšķirīgs no MI izmantošanas pieejas - ja rakstā pieminēto krānu pārvietos MI, pilnīgi noteikti šim MI ir jāspēj darboties labāk par cilvēku, kas var zaudēt modrību vai kļūst aizmāršīgs... cilvēkiem intelekts nav īpaši izcils, lai vispār apspriestu to, ka automātiskas sistēmas ir vai nav labākas par cilvēku, kuram arī bieži vien ir jādarbojas ierobežotā vidē un pats galvenais - šajā trulajā vidē nedrīkst zaudēt modrību.
gribam zināt
21.01.2018. 02:14...tiek piedāvāta komplektā ar vienu no galvenajām liberālisma vērtībām...
Kas jums tās tādas par yuobānām liberālisma vērtībām?
hm
20.01.2018. 21:40Var jau teikt, ka dzelzs cilvēks ir cilvēks, ka šo dzelzi piepildot ar gaļu, radīsim cilvēku ar miesu. Mākslīgais intelekts ir ir kaut kas līdzīgs,
Lai radītu cilvēka (intelekta) kopiju, sākotnēji jāizzina, kā veidots oriģināls.
Cilvēka smadzenes, viņu darbība joprojām mums ir izteikti tumša bilde.
Tāpēc tendenciozais jēdziens "mākslīgais intelekts" nav nekādi saistīts ar cilvēku, bioloģisku veidojumu. Tas ir jauna veida, cilvēka radīts dzinējs, kurš savā darbībā izmanto matemātiskas formulas. Un tikai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
