Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valdība un Saeima vēl tikai raksta vairākus likumus, kuriem jānodrošina, lai Latvijā jau no šā gada 25. maija tiktu izpildīta Eiropas Savienības regula par fizisko personu datu aizsardzību. Ne tikai vietējo politiķu un ierēdņu nolaidība pie vainas, ka 25. maijs pienāks daudz ātrāk, nekā Latvijā pat formāli tiks pieņemti likumi un tiem pakārtotie normatīvie akti, atbilstoši kuriem šo regulu pildīt Latvijā. Pat paši regulas autori nezina, ko viņi grib panākt ar bezgaldaudzām vispārīgām frāzēm par eiropiešu tiesībām uz savas privātās dzīves neaizskaramību.

Vēl jo mazāk Rietumeiropas politiķi zina, cik viņu sacerētā regula līdzīga Padomju Savienībā lietotajam Komunisma cēlāju morāles kodeksam, kura pamatdomu izteica slavenā frāze «PSRS seksa nav». Proti, nav seksuālo attiecību publiskošanas ne ziņu, ne mākslas darbu formātā. Aizliegums šīs attiecības pieminēt vajadzīgs, lai Latvijas un visas Eiropas politiskā elite lieki nesakaitinātu vēlētājus ar pierādītiem faktiem par valstu pārvaldīšanu ne jau atbilstoši politisko partiju programmām, bet radniecības un īpašumtiesību saitēm starp it kā savstarpēji naidīgu partiju politiķiem, ministriem, valsts uzņēmumu vadītājiem u.tml.

Regulas parādīšanās liecina par ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanos Rietumeiropā. Sliktos laikos publika mēdz izgāzt dusmas par tādām amatpersonu izdarībām pāri seksuālo un mantisko lietu kārtošanas juridiskajiem un morālajiem rāmjiem, par kādām labos laikos uzjautrinātos. Tas lika izdomāt ieganstu totālas informācijas blokādes ieviešanai. Latvijas politiķiem jāsacer tādi cenzūras noteikumi, par kuru upuriem nekļūtu arī viņi paši, bet izpildīt šādu uzdevumu ir pārāk grūti.

Pirms pāris nedēļām Tieslietu ministrijā par personu datu aizsardzības regulu un tās prasību izpildi Latvijā stāstīt mēģināja ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, departamenta direktore Olga Zeile un Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova. Šī trijotne izrādījās nespējīga atbildēt ne uz vienu jautājumu, ko tad konkrēti drīkstēs vai nedrīkstēs žurnālisti un masu saziņas līdzekļi kopumā. Visticamāk, ka tieši tāpat viņas neatbildētu arī uz jautājumiem, kādus par savām darbības sfērām uzdotu mediķi vai tirgotāji, ja tādi būtu bijuši pārstāvēti preses konferencē.

Trijotne apliecināja, ka tik tiešām avīzēs nedrīkstēs parādīties nekas, pēc kā citi varētu uzzināt jebko par personu A., ieskaitot to, ka tā 26. maijā gājusi pa Brīvības ielu Rīgā un ir atpazīstama fotogrāfijā par jaunas markas tramvaju (nosacīts piemērs); protams, ka nekādā gadījumā nedrīkstēsim rakstīt ne par vienu personu A., kur tā strādā vai mācās, kur dzīvo, ar ko laulājusies/šķīrusies, vai tai ir bērni...

Tas viss aizliegts, bet ar divām atrunām: ja šis A., vislabāk ar notāra apliecinātu dokumentu, piekritis informācijas publicēšanai vai arī šīs informācijas publicēšana ir sabiedrības interesēs. Izklausās normāli, bet: kā, lūdzu, uzrakstīt rakstu, citējot A. izteikumus par B., ja B. neko par sevi atklāt neatļauj? Uzrakstīt jau var jebko, bet tikai ne tā, lai kāds uzrakstīto saprastu un pirktu avīzi (žurnālu, TV pārraidi...) ar tādu saturu.

Tālāk - kas samēros sabiedrības intereses ar personas tiesības aizskārumu kaut vai bildē ar tramvaju? Atbilde bija, ka tiesa, kuras iesaistīšanai pietiks tikai ar faktu, ka publikācija ir padarījusi kādu cilvēku atpazīstamu. No šādi cietušā netiks prasīti nekādi pierādījumi viņa ciešanām, bet žurnālistiem būs jāpierāda, ka vai nu ciešanu nemaz nav, vai arī šīs ciešanas attaisno sabiedrības ieguvumi. Žurnālisti to izdarīt nevar, nealgojot advokātus, bet naudu šādiem tēriņiem Latvijā spētu atlicināt labi, ja valsts uzturētie mediji.

Saprotama ir Tieslietu ministrijas juristu ieinteresētība likumos, kas nodrošina vairāk darba un naudas viņu pašu ģimenēm, jo juristi Latvijā taču ir saradojušies kopš padomju un vēl senākiem laikiem. Varbūt tomēr juristi nojauš, ka arī viņi var kļūt šīs pašas regulas upuriem, piemēram, slimības gultā, pie kuras neviens mediķis nepieies trīs dienas, ja mediķiem būs izdevīgāk, ērtāk, ienesīgāk pavadīt laiku, prasot tiesai atļauju saņemt no kādas datu bāzes ārkārtīgi sensitīvos datus par slimnieka vārdu vai rīcībspēju.

*Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

Identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

(Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. pants)

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

66
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...