Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Padarot vēl nopietnāku jau iepriekš radušos šaubu ēnu par iestādes rīcību, Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītā Datu valsts inspekcija nevēlas sniegt nekādu konkrētu skaidrojumu par savām prasībām un spiedienu attiecībā uz bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku vārdu un uzvārdu publicēšanas nepieļaujamību VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumos. Pietiek šodien publicē gan oficiālo informācijas pieprasījumu, kas bija nosūtīts Datu valsts inspekcijai, gan no šīs iestādes saņemto „atbildi”.

Informācijas pieprasījums Datu valsts inspekcijai

Ir publiski zināms, ka Jūsu iestāde ir vērsusies Latvijas Universitātē ar šādu prasību:

„Pamatojoties uz FPDAL 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2., 4.punktu, ceturtās daļas 1., 2.punktu, 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, DVI lūdz Jūs rakstiski pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā līdz 2017.gada 28.decembrim (pēdējā diena rakstiskas atbildes iesniegšanai pastā vai nosūtīšanai ar drošu elektronisko parakstu) sniegt DVI šādu informāciju:

1. Kāds saskaņā ar FPDAL 7.pantu un citu ārējo normatīvo aktu normu bija personas datu apstrādes, proti, personas datu publicēšanas Latvijas Universitātes mājaslapā, tiesiskais pamats?

2.2. Ar kādu mērķi tika veikta attiecīgā personas datu apstrāde, un kā ar veikto personas datu apstrādi tiek sasniegts personas datu apstrādei izraudzītais mērķis?”

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Datu valsts inspekcijas šādu informāciju saistībā ar šo prasību:

1) pēc kuras/kuru Jūsu iestādes amatpersonas/amatpersonu iniciatīvas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) ir tapis minētais pieprasījums?

2) vai Jūsu iestāde ir saņēmusi kādas sūdzības vai cita veida iesniegumus saistībā ar „personas datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā”? Ja jā, kas un kad ir vērsies Jūsu iestādē ar šādiem iesniegumiem?

3) kad un kādā veidā Jūsu iestāde ir fiksējusi, ka minētajā mājaslapā notiek „personas datu publicēšana”? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās atbildes patiesīgumu.

4) kādi tieši „personas dati” Jūsu iestādes ieskatā ir publicēti minētajā mājaslapā?

5) kad un kāda veida saziņa pēdējos trīs mēnešos Jūsu iestādei un tās darbiniekiem ir notikusi ar Satversmes aizsardzības biroju un tā darbiniekiem? Kā tieši tā ir dokumentēta un citādi fiksēta?”

Datu valsts inspekcijas vēstule „Par informācijas sniegšanu”

Datu valsts inspekcijā 2017.gada 22.decembrī (reģ. Nr.l-4.2/1359-S) saņemta Lato Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstule, kurā L.Lapsa norāda, ka viņam ir publiski zināms, ka Datu valsts inspekcija ir vērsusies Latvijas Universitātē ar prasību līdz 2017.gada 28.decembrim sniegt informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, L.Lapsa saistībā ar iepriekš minēto informācijas pieprasījumu Latvijas Universitātei vēlas saņemt informāciju saistībā ar to.

[1] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā.

Latvijas Republikas Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas cita starpā Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo daļu minētā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Fizisko personu datu apstrādes likuma (turpmāk - FPDAL) 30.panta otrā daļa noteic, ka reģistrēšanā un pārbaudēs iesaistītie Datu valsts inspekcijas darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaužu gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus. Arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.l415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 10.punktam Datu valsts inspekcijas amatpersonas un darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaudes gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad amatpersona un darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus.

Attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās - vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā. Tiesiskais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju ietverts Informācijas atklātības likuma 5.pantā. Saskaņā ar panta pirmo daļu likumdevējs par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzinis tādu informāciju, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Datu valsts inspekcijas 2017.gada 29.decembra rīkojuma Nr.1-2.1/77 “Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Datu valsts inspekcijā” 1.pielikumu “Datu valsts inspekcijas ierobežotas pieejamības informācijas un dokumentu veidu saraksts” administratīvo pārkāpumu lietām un pārbaužu lietām, līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par attiecīgo lietu vai parakstīts, iereģistrēts un adresātam nosūtīts dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija, ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Iepazīstoties ar L.Lapsas informācijas pieprasījumu, secināms, ka tas satur lūgumu sniegt informāciju par konkrētas pārbaudes gaitā iegūtu informāciju un veiktajām darbībām (piemēram, saņemtajām sūdzībām saistībā ar datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā, konkrēti norādot, kas minētās sūdzības iesniedzis; saziņu ar Satversmes aizsardzības biroju u.c.). Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lietā joprojām notiek iegūtās informācijas izvērtēšana (proti, pārbaudes lieta nav noslēgta), L.Lapsas informācijas pieprasījums daļā par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu nav izpildāms.

[2] Vienlaikus, vadoties no L.Lapsas iesnieguma satura, Datu valsts inspekcija uzskata par iespējamu sniegt L.Lapsam vispārīgu skaidrojumu par pārbaužu veikšanu Datu valsts inspekcijā.

[2.1] Attiecībā uz L.Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstules 1.-3.jautājumu Datu valsts inspekcija norāda, ka FPDAL 29.panta pirmajā daļā un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 1.punktā un 2.punktā noteiktajam personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus saskaņā ar likumu. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Savukārt minētā likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka Datu valsts inspekcija darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Vienlaikus Datu valsts inspekcija informē, ka FPDAL 29. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikti Datu valsts inspekcijas pienākumi un tiesības, tajā skaitā Datu valsts inspekcijas pienākumi ir šādi: uzraudzīt personas datu apstrādes atbilstību šā likuma prasībām un pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību un savukārt Datu valsts inspekcijas tiesības ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām inspekcijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un veikt personas datu apstrādes pārbaudi un citi pienākumi un tiesības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu. valsts - pārvaldi- organizē pēc iespējas efektīvi. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka, lai ievērotu Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, tai skaitā efektīvās valsts pārvaldes principu, Datu valsts inspekcija, informācijas saņemšanas dienā, veic to sākotnējo izvērtējumu un nosaka veicamās darbības konkrētajā gadījumā. Administratīvā procesa likuma 55.panta 2.punkts noteic, ka administratīvo lietu iestādē ierosina uz iestādes iniciatīvas pamata. Savukārt Administratīvā procesa likuma 57.pants noteic, ka iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

Atbilstoši Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.janvāra iekšējo noteikumu Nr.1-5/1 “Datu valsts inspekcijas reglaments” (turpmāk - reglaments) 16.apakšpunktam Datu valsts inspekcijas Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļa izskata sūdzības un iesniegumu un veic pārbaudes personas datu aizsardzības jomā. Tostarp atbilstoši reglamenta 16.3.apakšpunktam sagatavo pārbaudes materiālus un izskata administratīvo pārkāpumu lietas un pieņem lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās atbilstoši nodaļas kompetencei.

Tādējādi Datu valsts inspekcijas kompetence ir noteikta FPDAL un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” un citos normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, uzsākot un veicot pārbaudi, Datu valsts inspekcija rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Datu valsts inspekcija veic Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst pārbaudei nepieciešamo informāciju, tai skaitā arī fiksē to ar Datu valsts inspekcijas amatpersonu pārbaudes aktu, un izvērtē to, lai noteiktu attiecīgās personas datu apstrādes atbilstību FPDAL un citu normatīvo aktu prasībām.

[2.2] Attiecībā uz vēstules 4.jautājumu Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Datu valsts inspekcija uzsāk pārbaudes tikai par tām publikācijām, kurās ir minēti personas dati FPDAL 2.panta 3.punkta izpratnē, sākotnēji izvērtējot personas datu apstrādes atbilstību FPDAL prasībām, citus aspektus un pārbaudes nepieciešamību, un veic Administratīvā procesa likuma, citos normatīvajos aktos noteiktās darbības tajā noteiktajā kārtībā un termiņā.

FPDAL 2.panta 3.punkts paredz, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija informē, ka personas dati var būt arī viedoklis un nepatiesa informācija, ja pēc attiecīgās informācijas konkrēta fiziska persona ir identificēta vai ir identificējama. Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lieta uzsākta par, iespējams, prettiesisku personas datu apstrādi, Datu valsts inspekcija nevar L.Lapsam sniegt konkrētu informāciju par to, kādi tieši personas dati ir publicēti mājaslapā, pretējā gadījumā Datu valsts inspekcija pati veiktu nepamatotu personas datu apstrādi.

Gadījumā, ja L.Lapsu interesē teorētiskie aspekti personas datu apstrādē, Datu valsts inspekcija mājas lapā www.dvi.gov.lv sadaļā “Tiesību akti”, apakšsadaļā “Rekomendācijas un vadlīnijas” (http://www.dvi.gov.lv/lv/latvijas-normativie-akti/rekomendacijas-vadlinijas/) ir pieejama papildu informācija personas datu aizsardzības jautājumos, tai skaitā rekomendācija “Personas datu definīcija”, kas L.Lapsam varētu sniegt detalizētu informāciju par personas datiem un tās nošķiršanu no personas datiem nesaturošas informācijas.

[2.3] Kārtību, kādā Datu valsts inspekcijā veicama lietvedība, tostarp korespondences saņemšana, noteic Datu valsts inspekcijas 2014.gada 6.maija iekšējie noteikumi Nr. 1-5/4 “Datu valsts inspekcijas lietvedības noteikumi” (turpmāk - Lietvedības noteikumi).

Papildus informējam, ka juridiskas un fiziskas personas nav ierobežotas saziņas izvēlē ar Datu valsts inspekciju. Proti, atbilstoši Lietvedības noteikumu 9.punktam, Datu valsts inspekcijas korespondenci veido pasta sūtījumi, personīgi par lietvedību atbildīgajai personai nodotie sūtījumi, pa faksu saņemtie sūtījumi, elektroniskā pasta sūtījumi, tostarp tādi, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kurjerpasta sūtījumi un iesniegumi, kas iesniegti, izmantojot www.latvija.lv.

Atbilstoši Lietvedības noteikumu 5.punktā noteiktajam Datu valsts inspekcija no valsts un pašvaldību institūcijām un no fiziskām un juridiskām personām pieņem dokumentus papīra formātā un elektroniski. Datu valsts inspekcija dokumentus reģistrē Dokumentu informatīvā vadības sistēmā, kurā tiek ievadīti visi inspekcijā saņemtie Datu valsts inspekcijas sagatavotie dokumenti, pievienojot skenētas dokumentu elektroniskās kopijas. Lietvedības noteikumu 22.punktā noteikts, ka dokumentus reģistrē un lietas veido saskaņā ar Datu valsts inspekcijas lietu nomenklatūru.

Informējam, ka Datu valsts inspekcija ievēro vienotu kārtību (Lietvedības noteikumus) attiecībā uz Datu valsts inspekcijā reģistrētajiem iesniegumiem un vēstulēm no citām iestādēm, fiziskām personām vai juridiskām personām. Tāpat Lietvedības noteikumi paredz noteiktu kārtību nosūtāmās korespondences noformēšanai.

Tādējādi Datu valsts inspekcija savas darbības un funkciju nodrošināšanai ir izveidojusi lietvedības sistēmu, kurā tiek reģistrēta Lietvedības noteikumos minētā korespondence. Papildus informējam, ka Datu valsts inspekcija nav ierobežota cita veida saziņā (piemēram, telefoniski).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmo dalu par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Informējam, ka Datu valsts inspekcijas lietvedības sistēmā esošā informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmajai daļai ir paredzēta iekšējai lietošanai. Minētā sistēma tostarp satur informāciju par personas datiem, kuri saskaņā ar FPDAL nav izpaužami. Tādējādi informācija no lietvedības sistēmas atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju un Datu valsts inspekcija L.Lapsam nevar sniegt informāciju vai un kāda veida saziņa starp Datu valsts inspekciju un citu iestādi (vai privātpersonu) vispār ir notikusi.

[3] Informācijas atklātības likuma 11 .panta ceturtā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā un, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu prasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, ja persona lūdz izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, tai ir jānorāda attiecīgs pamatojums un mērķis. Šādā veidā iestādei tiek dota iespēja izvērtēt, vai pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas ir informācijas pieprasītāja intereses, kas jāsamēro ar iespējamo citu interešu aizskārumu informācijas izsniegšanas gadījumā. Tomēr neatbilstība informācijas izmantošanas mērķim pati par sevi var būt pamats atteikumam gadījumos, kad nesakritība starp prasīto informāciju un tās izmantošanas mērķi ir acīmredzama.

L.Lapsa informāciju ir pieprasījis rakstveidā, norādot, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Datu valsts inspekcija norāda, ka L.Lapsas pieprasītās informācijas norādītais izmantošanas mērķis uzskatāms par vispārīgu un nekonkrētu, tāpēc iestādei no tā nav iespējams izvērtēt vai informācijas izpaušana ir piemērota L.Lapsas izvēlētajam mērķim. Līdz ar to nav izpildīti priekšnoteikumi ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Direktore D. Avdejanova

+dokuments.21012018c+

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

21

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

FotoSākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām. Objektivitātes līdzsvaram lieku klāt linkus informācijas avotiem. Paraksts - dīvāna eksperts.
Lasīt visu...

21

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

FotoKārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties neatkarības atgūšanas laiku un īpaši visas vēlākās peripetijas ap robežlīgumu ar Krieviju Abrenes atdošanas kontekstā, viņš (Māris Grīnblats -E.A.) bija viens no tiem, kas šajā līgumā tomēr iespēlēja okupācijas faktu pieminēšanu. Ja tā nebūtu noticis un mēs Abreni būtu atdevuši bez šīs atrunas, tad Krievija mūs varētu uzskatīt par jaunu valsti, nevis neatkarīgās Latvijas tiesību pārņēmēju un turpinātāju. Tad mēs būtu kārtīgās auzās ar visiem nepilsoņu statusiem un tamlīdzīgi".
Lasīt visu...

12

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

FotoVeselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs ir oficiali vērsies pie raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotājiem, Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, lūdzot atsaukt 29. marta raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pausto informāciju par imunitātes līmeņa pret Covid-19 noteikšanu pēc antivielu daudzuma organismā personām pēc vakcinācijas, salīdzinot vakcīnu efektivitāti. Šāda informācija ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša.
Lasīt visu...

6

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

FotoEs, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par neslavas celšanu, goda un cieņas aizskaršanu, publisku apmelošanu, faktu sagrozīšanu un skarba apvainojuma "heiteris" adresēšanu manas personas virzienā. Pieprasu publisku atvainošanos no TV3 raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem SIA Red Dot Media, SIA All Media Latvia un žurnālistiem.
Lasīt visu...

12

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

FotoDrusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es kā vadošajās reklāmas aģentūrās visu dzīvi strādājusi varu jums apgalvot. Kā arī to, ka produktu sāk tik masīvi virzīt tirgū tikai vienā gadījumā. Kādā, paši nojaušat.
Lasīt visu...

21

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

FotoKad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss pareizi ir teikts, tikai no kādas tautas tas nosodījums un atmaskošana tiek prasīta?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....