Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Padarot vēl nopietnāku jau iepriekš radušos šaubu ēnu par iestādes rīcību, Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītā Datu valsts inspekcija nevēlas sniegt nekādu konkrētu skaidrojumu par savām prasībām un spiedienu attiecībā uz bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku vārdu un uzvārdu publicēšanas nepieļaujamību VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumos. Pietiek šodien publicē gan oficiālo informācijas pieprasījumu, kas bija nosūtīts Datu valsts inspekcijai, gan no šīs iestādes saņemto „atbildi”.

Informācijas pieprasījums Datu valsts inspekcijai

Ir publiski zināms, ka Jūsu iestāde ir vērsusies Latvijas Universitātē ar šādu prasību:

„Pamatojoties uz FPDAL 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1., 2., 4.punktu, ceturtās daļas 1., 2.punktu, 30.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, DVI lūdz Jūs rakstiski pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā līdz 2017.gada 28.decembrim (pēdējā diena rakstiskas atbildes iesniegšanai pastā vai nosūtīšanai ar drošu elektronisko parakstu) sniegt DVI šādu informāciju:

1. Kāds saskaņā ar FPDAL 7.pantu un citu ārējo normatīvo aktu normu bija personas datu apstrādes, proti, personas datu publicēšanas Latvijas Universitātes mājaslapā, tiesiskais pamats?

2.2. Ar kādu mērķi tika veikta attiecīgā personas datu apstrāde, un kā ar veikto personas datu apstrādi tiek sasniegts personas datu apstrādei izraudzītais mērķis?”

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Datu valsts inspekcijas šādu informāciju saistībā ar šo prasību:

1) pēc kuras/kuru Jūsu iestādes amatpersonas/amatpersonu iniciatīvas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) ir tapis minētais pieprasījums?

2) vai Jūsu iestāde ir saņēmusi kādas sūdzības vai cita veida iesniegumus saistībā ar „personas datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā”? Ja jā, kas un kad ir vērsies Jūsu iestādē ar šādiem iesniegumiem?

3) kad un kādā veidā Jūsu iestāde ir fiksējusi, ka minētajā mājaslapā notiek „personas datu publicēšana”? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās atbildes patiesīgumu.

4) kādi tieši „personas dati” Jūsu iestādes ieskatā ir publicēti minētajā mājaslapā?

5) kad un kāda veida saziņa pēdējos trīs mēnešos Jūsu iestādei un tās darbiniekiem ir notikusi ar Satversmes aizsardzības biroju un tā darbiniekiem? Kā tieši tā ir dokumentēta un citādi fiksēta?”

Datu valsts inspekcijas vēstule „Par informācijas sniegšanu”

Datu valsts inspekcijā 2017.gada 22.decembrī (reģ. Nr.l-4.2/1359-S) saņemta Lato Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstule, kurā L.Lapsa norāda, ka viņam ir publiski zināms, ka Datu valsts inspekcija ir vērsusies Latvijas Universitātē ar prasību līdz 2017.gada 28.decembrim sniegt informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām, L.Lapsa saistībā ar iepriekš minēto informācijas pieprasījumu Latvijas Universitātei vēlas saņemt informāciju saistībā ar to.

[1] Tiesības brīvi saņemt informāciju ietilpst tiesībās uz vārda brīvību, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā.

Latvijas Republikas Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas cita starpā Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo daļu minētā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Fizisko personu datu apstrādes likuma (turpmāk - FPDAL) 30.panta otrā daļa noteic, ka reģistrēšanā un pārbaudēs iesaistītie Datu valsts inspekcijas darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaužu gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus. Arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.l415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 10.punktam Datu valsts inspekcijas amatpersonas un darbinieki nodrošina reģistrācijas un pārbaudes gaitā iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot publiski pieejamo informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc tam, kad amatpersona un darbinieks beidzis pildīt amata pienākumus.

Attiecībā uz tiesībām saņemt informāciju Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri.

Informācijas atklātības likums informāciju klasificē divās grupās - vispārpieejamā informācijā un ierobežotas pieejamības informācijā. Tiesiskais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju ietverts Informācijas atklātības likuma 5.pantā. Saskaņā ar panta pirmo daļu likumdevējs par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzinis tādu informāciju, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Datu valsts inspekcijas 2017.gada 29.decembra rīkojuma Nr.1-2.1/77 “Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu Datu valsts inspekcijā” 1.pielikumu “Datu valsts inspekcijas ierobežotas pieejamības informācijas un dokumentu veidu saraksts” administratīvo pārkāpumu lietām un pārbaužu lietām, līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par attiecīgo lietu vai parakstīts, iereģistrēts un adresātam nosūtīts dokuments, kas netiek klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija, ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Iepazīstoties ar L.Lapsas informācijas pieprasījumu, secināms, ka tas satur lūgumu sniegt informāciju par konkrētas pārbaudes gaitā iegūtu informāciju un veiktajām darbībām (piemēram, saņemtajām sūdzībām saistībā ar datu publicēšanu Latvijas Universitātes mājaslapā, konkrēti norādot, kas minētās sūdzības iesniedzis; saziņu ar Satversmes aizsardzības biroju u.c.). Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lietā joprojām notiek iegūtās informācijas izvērtēšana (proti, pārbaudes lieta nav noslēgta), L.Lapsas informācijas pieprasījums daļā par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu nav izpildāms.

[2] Vienlaikus, vadoties no L.Lapsas iesnieguma satura, Datu valsts inspekcija uzskata par iespējamu sniegt L.Lapsam vispārīgu skaidrojumu par pārbaužu veikšanu Datu valsts inspekcijā.

[2.1] Attiecībā uz L.Lapsas 2017.gada 20.decembra vēstules 1.-3.jautājumu Datu valsts inspekcija norāda, ka FPDAL 29.panta pirmajā daļā un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumu Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” 1.punktā un 2.punktā noteiktajam personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus saskaņā ar likumu. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Savukārt minētā likuma 29.panta otrā daļa noteic, ka Datu valsts inspekcija darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Vienlaikus Datu valsts inspekcija informē, ka FPDAL 29. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikti Datu valsts inspekcijas pienākumi un tiesības, tajā skaitā Datu valsts inspekcijas pienākumi ir šādi: uzraudzīt personas datu apstrādes atbilstību šā likuma prasībām un pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību un savukārt Datu valsts inspekcijas tiesības ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām inspekcijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un veikt personas datu apstrādes pārbaudi un citi pienākumi un tiesības.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu. valsts - pārvaldi- organizē pēc iespējas efektīvi. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka, lai ievērotu Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, tai skaitā efektīvās valsts pārvaldes principu, Datu valsts inspekcija, informācijas saņemšanas dienā, veic to sākotnējo izvērtējumu un nosaka veicamās darbības konkrētajā gadījumā. Administratīvā procesa likuma 55.panta 2.punkts noteic, ka administratīvo lietu iestādē ierosina uz iestādes iniciatīvas pamata. Savukārt Administratīvā procesa likuma 57.pants noteic, ka iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

Atbilstoši Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.janvāra iekšējo noteikumu Nr.1-5/1 “Datu valsts inspekcijas reglaments” (turpmāk - reglaments) 16.apakšpunktam Datu valsts inspekcijas Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļa izskata sūdzības un iesniegumu un veic pārbaudes personas datu aizsardzības jomā. Tostarp atbilstoši reglamenta 16.3.apakšpunktam sagatavo pārbaudes materiālus un izskata administratīvo pārkāpumu lietas un pieņem lēmumu administratīvo pārkāpumu lietās atbilstoši nodaļas kompetencei.

Tādējādi Datu valsts inspekcijas kompetence ir noteikta FPDAL un Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos Nr.1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums” un citos normatīvajos aktos. Ievērojot minēto, uzsākot un veicot pārbaudi, Datu valsts inspekcija rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Datu valsts inspekcija veic Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst pārbaudei nepieciešamo informāciju, tai skaitā arī fiksē to ar Datu valsts inspekcijas amatpersonu pārbaudes aktu, un izvērtē to, lai noteiktu attiecīgās personas datu apstrādes atbilstību FPDAL un citu normatīvo aktu prasībām.

[2.2] Attiecībā uz vēstules 4.jautājumu Datu valsts inspekcija paskaidro, ka Datu valsts inspekcija uzsāk pārbaudes tikai par tām publikācijām, kurās ir minēti personas dati FPDAL 2.panta 3.punkta izpratnē, sākotnēji izvērtējot personas datu apstrādes atbilstību FPDAL prasībām, citus aspektus un pārbaudes nepieciešamību, un veic Administratīvā procesa likuma, citos normatīvajos aktos noteiktās darbības tajā noteiktajā kārtībā un termiņā.

FPDAL 2.panta 3.punkts paredz, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija informē, ka personas dati var būt arī viedoklis un nepatiesa informācija, ja pēc attiecīgās informācijas konkrēta fiziska persona ir identificēta vai ir identificējama. Ievērojot, ka konkrētā pārbaudes lieta uzsākta par, iespējams, prettiesisku personas datu apstrādi, Datu valsts inspekcija nevar L.Lapsam sniegt konkrētu informāciju par to, kādi tieši personas dati ir publicēti mājaslapā, pretējā gadījumā Datu valsts inspekcija pati veiktu nepamatotu personas datu apstrādi.

Gadījumā, ja L.Lapsu interesē teorētiskie aspekti personas datu apstrādē, Datu valsts inspekcija mājas lapā www.dvi.gov.lv sadaļā “Tiesību akti”, apakšsadaļā “Rekomendācijas un vadlīnijas” (http://www.dvi.gov.lv/lv/latvijas-normativie-akti/rekomendacijas-vadlinijas/) ir pieejama papildu informācija personas datu aizsardzības jautājumos, tai skaitā rekomendācija “Personas datu definīcija”, kas L.Lapsam varētu sniegt detalizētu informāciju par personas datiem un tās nošķiršanu no personas datiem nesaturošas informācijas.

[2.3] Kārtību, kādā Datu valsts inspekcijā veicama lietvedība, tostarp korespondences saņemšana, noteic Datu valsts inspekcijas 2014.gada 6.maija iekšējie noteikumi Nr. 1-5/4 “Datu valsts inspekcijas lietvedības noteikumi” (turpmāk - Lietvedības noteikumi).

Papildus informējam, ka juridiskas un fiziskas personas nav ierobežotas saziņas izvēlē ar Datu valsts inspekciju. Proti, atbilstoši Lietvedības noteikumu 9.punktam, Datu valsts inspekcijas korespondenci veido pasta sūtījumi, personīgi par lietvedību atbildīgajai personai nodotie sūtījumi, pa faksu saņemtie sūtījumi, elektroniskā pasta sūtījumi, tostarp tādi, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kurjerpasta sūtījumi un iesniegumi, kas iesniegti, izmantojot www.latvija.lv.

Atbilstoši Lietvedības noteikumu 5.punktā noteiktajam Datu valsts inspekcija no valsts un pašvaldību institūcijām un no fiziskām un juridiskām personām pieņem dokumentus papīra formātā un elektroniski. Datu valsts inspekcija dokumentus reģistrē Dokumentu informatīvā vadības sistēmā, kurā tiek ievadīti visi inspekcijā saņemtie Datu valsts inspekcijas sagatavotie dokumenti, pievienojot skenētas dokumentu elektroniskās kopijas. Lietvedības noteikumu 22.punktā noteikts, ka dokumentus reģistrē un lietas veido saskaņā ar Datu valsts inspekcijas lietu nomenklatūru.

Informējam, ka Datu valsts inspekcija ievēro vienotu kārtību (Lietvedības noteikumus) attiecībā uz Datu valsts inspekcijā reģistrētajiem iesniegumiem un vēstulēm no citām iestādēm, fiziskām personām vai juridiskām personām. Tāpat Lietvedības noteikumi paredz noteiktu kārtību nosūtāmās korespondences noformēšanai.

Tādējādi Datu valsts inspekcija savas darbības un funkciju nodrošināšanai ir izveidojusi lietvedības sistēmu, kurā tiek reģistrēta Lietvedības noteikumos minētā korespondence. Papildus informējam, ka Datu valsts inspekcija nav ierobežota cita veida saziņā (piemēram, telefoniski).

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmo dalu par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Informējam, ka Datu valsts inspekcijas lietvedības sistēmā esošā informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 6.panta pirmajai daļai ir paredzēta iekšējai lietošanai. Minētā sistēma tostarp satur informāciju par personas datiem, kuri saskaņā ar FPDAL nav izpaužami. Tādējādi informācija no lietvedības sistēmas atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju un Datu valsts inspekcija L.Lapsam nevar sniegt informāciju vai un kāda veida saziņa starp Datu valsts inspekciju un citu iestādi (vai privātpersonu) vispār ir notikusi.

[3] Informācijas atklātības likuma 11 .panta ceturtā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā un, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu prasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt pieprasījumu, ja tas nav noformēts atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem vai nav sniegts apraksts, pēc kura šīs ziņas iespējams identificēt.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, ja persona lūdz izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, tai ir jānorāda attiecīgs pamatojums un mērķis. Šādā veidā iestādei tiek dota iespēja izvērtēt, vai pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas ir informācijas pieprasītāja intereses, kas jāsamēro ar iespējamo citu interešu aizskārumu informācijas izsniegšanas gadījumā. Tomēr neatbilstība informācijas izmantošanas mērķim pati par sevi var būt pamats atteikumam gadījumos, kad nesakritība starp prasīto informāciju un tās izmantošanas mērķi ir acīmredzama.

L.Lapsa informāciju ir pieprasījis rakstveidā, norādot, ka pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Datu valsts inspekcija norāda, ka L.Lapsas pieprasītās informācijas norādītais izmantošanas mērķis uzskatāms par vispārīgu un nekonkrētu, tāpēc iestādei no tā nav iespējams izvērtēt vai informācijas izpaušana ir piemērota L.Lapsas izvēlētajam mērķim. Līdz ar to nav izpildīti priekšnoteikumi ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Direktore D. Avdejanova

+dokuments.21012018c+

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...