Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā
Daiga Avdejanova, Datu valsts inspekcijas direktore28.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī) Eiropas Savienības datu aizsardzības reformas ietvaros un tās tieša piemērošana uzsākta 2018.gada 25.maijā. Lai ieviestu un adaptētu nacionālos normatīvos aktus atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem un informētu sabiedrību par gaidāmajām reformām, dalībvalstīm bija atvēlēts divu gadu periods.
Šajā saspringtajā laikā Datu valsts inspekcija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek iedalīta kā maza iestāde, sadarbojoties ar kolēģiem no citām organizācijām, ir paveikusi ievērojamu darbu, lai iedzīvinātu Vispārīgo datu aizsardzības regulu Latvijā.
Fizisko personu datu apstrādes likuma Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka man direktora amata pilnvaras beigsies 2019.gada 31.decembrī.
Esmu gandarīta par paveikto Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā Latvijā un Datu valsts inspekcijas darbības attīstību un to, ka Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujas, kas tika veikta 2019.gada martā, rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir visinformētākie starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm par uzraudzības iestādi, kas nodrošina fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības uzraudzību.
Tāpat esmu pateicīga valdībai, ka šā gada budžeta pieņemšanas laikā tika īstenota Ministru kabineta rīcības plānā paustā apņemšanās jau 2020.gadā "stiprināt DVI kapacitāti, lai nodrošinātu no VDAR (..) izrietošo prasību pilnvērtīgu nodrošināšanu" un tika piešķirts papildu finansējums - 577 980,00 euro. Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, ir apzinājušas nepieciešamu pēc spēcīga datu uzrauga, lai spētu nodrošināt gan savu iedzīvotāju, gan uzņēmēju intereses straujajā IKT attīstības laikmetā.
Vēlos pateikt paldies ikvienam, kurš atbalstīja Datu valsts inspekciju šo gadu laikā, jūsu sniegtais atbalsts ir palīdzējis iestādei virzīties uz priekšu un sasniegt to, ka ar katru dienu ikviens sabiedrības loceklis, neatkarīgi no viņa lomas Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē, ir informētāks personu datu apstrādes un aizsardzības jomā!
Pildot Datu valsts inspekcijas direktora amata pienākumus, saņemot un izskatot iedzīvotāju iesniegumus, esmu izdzīvojusi katru iesniegumā minēto dzīves situāciju kā savu, izvērtēju katru gadījumu atsevišķi un rīkojos atbilstoši normatīvajos aktos piešķirtajām pilnvarām gadījumos, kad konstatēts personas pamattiesību pārkāpums attiecībā uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Mēs paši esam atbildīgi par savu datu drošību, tāpēc aicinu ikvienu pret savu personīgo informāciju izturēties atbildīgi un sargāt to!
Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par viņu ieguldījumu Datu valsts inspekcijas mērķu sasniegšanā un šo gadu laikā kopā pavadītajām saspringtajām darba stundām. Mans darbs Datu valsts inspekcijā nebūtu iespējams bez motivētu kolēģu nemitīgas tiekšanās uz vienotu mērķi - nodrošināt drošu datu aizsardzību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kolēģu degsmes un nesavtīgas pašatdeves darbam.
Seko mums 
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
