"Daudzsološais" "Dendrolight" aizgājis maksātnespējas ceļu ar 10 miljoniem "Hipotēku bankas" naudas
PIETIEK29.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savulaik skaļi pieteiktais un izdaudzinātais, par inovatīvo un pasaulē pirmo unikālā un augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājuma - DendroLight šūnmateriāla ražotāju izslavētais uzņēmums Dendrolight Latvija pasludināts par maksātnespējīgu. Ja izrādīsies - kas gan ir maz ticams -, ka uzņēmums līdz bankrotam novests ļaunprātīgi, piešķirto Eiropas Savienības finansējums vairāk nekā 3,5 miljonu eiro vērtībā būs jāatmaksā no valsts budžeta. Savukārt tas, cik lielu daļu no valstiskās Hipotēku bankas aizdotajiem 10 miljoniem eiro izdosies atgūt, pagaidām nav zināms.
„Jaunais produkts DendroLight®, par kuru Latvijā pagaidām zina tikai nedaudzi, ir viens no tiem, kādi pasaulē rodas ļoti reti – labi, ja reizi vairākās desmitgadēs vai pāris reižu gadsimtā. Ne velti kokapstrādātāji un celtnieki to jau atzinuši par īstu apvērsumu un revolūciju. Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem SIA Dendrolight Latvija (…) ir īpašā situācijā. Pat krīzes laikā, kad bankas pārstāja piešķirt kredītus, tam izdevās dabūt jaunās ražotnes izveidei nepieciešamos 20 miljonus latu. Tomēr pats galvenais – Latvijā ir unikāls produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, kam šobrīd garantēts faktiski neierobežots tirgus.
Latvijai netipiska ir ne vien situācija, bet arī pats uzņēmums un tā nākotnes izredzes. Tas būs pirmais, kas Latvijai tik tradicionālajā kokapstrādes nozarē darīs ko tādu, kas līdz šim pasaulē rūpnieciski vēl nav darīts,” - tik slavinoši par Ventspils uzņēmumu Dendrolight Latvija 2009.gadā rakstīja prese. Iegūtas starptautiskas balvas, sākts eksports uz Austriju, Nīderlandi, Slovākiju, Šveici, Taizemi, Turciju, Ukrainu, Izraēlu, Vāciju un pat Japānu – šādas slavas dziesmas parādījās medijos.
Tikmēr pavisam klusītiņām šā gada 18. februārī Ventspils tiesa Dendrolight Latvija pasludinājusi par maksātnespējīgu, jo tas nav spējis īstenot tiesiskās aizsardzības plānu.
Līdz ar to zem sitiena ir nonācis 2010.gadā Hipotēku un zemes bankas izsniegts kredīts septiņu miljonu latu (desmit miljoni eiro) apmērā, kā arī piešķirtais Eiropas Savienības finansējums aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” ietvaros 3,596 miljonu eiro apmērā.
Maksātnespējas administrators Artūrs Gēgeris neslēpj, ka rūpnīcas mantas pārdošana ir apgrūtināta, tādēļ ir grūti prognozēt, vai izdosies atgūt pietiekami daudz līdzekļu, lai norēķinātos ar bijušo banku un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas pieteikusi prasījumu par visu piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu.
Grūtības pārdot savulaik par miljoniem nopirktās iekārtas rada fakts, ka to darbināšanai un produkcijas pārdošanai nepieciešams patents, par ko Dendrolight Latvija nemaz nav norēķinājies ar tā turētāju Austrijas uzņēmumu Dendrolight Berger GmbH, kurš arī aizgājis pa bankrota ceļu.
Kad tika pasludināts Austrijas uzņēmuma bankrots, tika apgalvots, ka Latvijas uzņēmumu tas neietekmēs, jo šī kompānija nav tieši vai netieši saistīta ar Austrijas firmu un pieder Latvijas uzņēmējiem - Jānim Vašukam (85,96% kapitāldaļu), Mārtiņam Vašukam (9,36%) un Tālivaldim Dangam (4,68%).
Maksātnespējas administrators skaidro, ka Latvijas uzņēmuma maksātnespējas iemesli tiešām saistīti nevis ar inovatīvās tehnoloģijas radītāja bankrotu, bet gan ar apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tā kā klienti piedāvājuši 90 dienu norēķinu līgumus, uzņēmumam pastāvīgi trūcis naudas jaunas produkcijas ražošanai. Nav līdzējis arī Hipotēku un zemes bankas piešķirtais kredīts.
Sākotnēji ar finanšu plūsmas problēmām uzņēmums mēģināja cīnīties ar tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), ko ierosināja 2013.gada 27.martā, taču neveiksmīgi.
„TAP maksājuma grafiku uzņēmumam neizdevās izpildīt dēļ ilglaicīga sarunu procesa ar potenciālajiem investoriem, kura laikā neizdevās vienoties par savlaicīgām investīcijām, vai uzņēmuma pirkšanu kopumā. Kā arī apgrozījuma krituma dēļ TAP procesā neļāva saviem spēkiem nosegt plānā paredzētos maksājumu. Tā kā Dendrolight Latvija ražotā produkcija ir visnotaļ ekskluzīva, potenciālie klienti sabijās no TAP procesa un nevēlējās slēgt ilgtermiņa līgumus, jo gadījumā, ja Dendrolight Latvija pārtrauks darbību, viņiem vairs nebūs, kur iegādāties tieši šo izejvielu, kas, iespējams, jau viņu ražojumā ir kā komplektējošais materiāls,” TAP procesa neveiksmi skaidro administrators.
Lai Latvijas uzņēmums varētu ražot šūnmateriāla produkciju, tam no Austrijas uzņēmuma bija jāiegādājas arī patents, taču tas neesot izdarīts. „Sakarā ar to, ka patenta turētājam iestājās maksātnespēja un tālākās patenta īpašumtiesības nebija skaidras, patenta maksa netika veikta. Kā rezultāta Dendrolight Latvija nepieder Dendrolight patents, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik grūti atrast investoru vai potenciālo rūpnīcas pircēju,” neskaidrību ar patentu ietekmi uz maksātnespējas procesa veiksmīgu realizāciju skaidro administrators.
Lai tiktu pie ekskluzīvā patenta un ražošanas iekārtām, Dendrolight Latvija pieteicās arī uz Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kā skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, finansējums piešķirts Dendrolight - masīvkoksnes šūnmateriāla ražošanas uzņēmuma izveidošanai, taču licences iegādes izmaksas netika apmaksātas un tās tika izņemtas no attiecināmajām izmaksām.
2010.gada ietvaros uzņēmumam izmaksāta visa atbalsta finansējuma summa 3,596 miljonu eiro apmērā. Līgums ar LIAA paredzējis, ka uzņēmumam pēc finansējuma saņemšanas jādarbojas vismaz piecus gadus, taču maksātnespējas problēmas to piemeklēja jau daudz agrāk, tādēļ LIAA līdz ar maksātnespējas pasludināšanu lauzis līgumu par ES struktūrfondu finansējumu un pieteicies kā kreditors visai summai.
„ES finansējums tika saņemts pēc iekārtu nodošanas ekspluatācijā, t.i. 2010.gadā. LIAA izmantoja līgumā noteikto, uzskatot, ka maksātnespējas procesa pasludināšana ir uzskatāma par būtiskām pārmaiņām projektā, kā rezultātā vienpusēji atkāpās no līguma,” LIAA rīcības pamatotību skaidro maksātnespējas administrators.
Tā kā uzņēmums nav spējis izpildīt ES struktūrfondu nosacījumus, pastāv iespēja, ka nauda būs jāatmaksā arī Eiropas Savienībai, un, ja uzņēmums to nespēs izdarīt par saviem līdzekļiem, to nāksies segt no valsts budžets. LIAA pārstāve gan apgalvo, ka gadījumā, ja maksātnespēja nav ļaunprātīga, tad ES finansējums nav jāatmaksā no valsts budžeta.
Maksātnespējas administrators apgalvo, ka nekādas ļaunprātības nav novērotas, viņš arī nav vērsies ne policijā, ne prokuratūrā, jo neuzskata, ka uzņēmums būtu ļaunprātīgi novests līdz maksātnespējai. „Tur vienkārši bija apgrozāmo līdzekļu trūkums,” maksātnespējas iemeslu skaidro Gēgeris.
Attēlā: 2010. gada 16. jūlijs - Ministru prezidents reģionālā vizītē Ventspilī apmeklē Dendrolight masīvkoka šūnu materiāla ražotni. Valsts kancelejas foto.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
