Daugavpils un Latgale ir daļa no Latvijas un no manas sirds
Pietiek lasītājs05.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Būsiet jau pamanījuši, ka 24. un 25. februārī notika daudzi un dažādi pasākumi Ukrainas atbalstam visā Latvijā, bet bija viens īpašs pasākums, kas notika Daugavpilī. Pasākumu rīkoja biedrība “Latvijas ukraiņu kongress”, kas kopā ar domubiedriem aicināja visus, kuriem rūp mūsu nākotne bez agresorvalsts Krievijas, 25. februārī doties uz Daugavpili, lai publiski paustu atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, kā arī nosodītu krievu okupantu agresiju, imperiālismu un līdz šim nesodīto krievu šovinistu visatļautību ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā un visā pasaulē.
Kā norādīja pasākuma organizētāji, karš sākās 2014. gada 20. februārī ar Krimas aneksiju un pēc tam daļēju Donbasa reģiona okupēšanu, jo tas ir visvairāk pārkrievotākais Ukrainas nogabals. Tieši tādēļ par pasākuma norises vietu tika izvēlēta Daugavpils, kas daudzu jo daudzu gadu garumā ir vispārkrievotākā pilsēta Latvijā. Nevienam nav noslēpums, ka Daugavpils ir tā Latvijas lielākā pilsēta, kurā dzīvo milzīgs daudzums izteikti prokremliski noskaņotu cilvēku. Turklāt Latvijas otras lielākās pilsētas mērs Andrejs Elksniņš ir klaji prokremliski noskaņota persona, kas nekautrējas publiski norādīt, ka okupētā Krima ir Krievijas Federācijas īpašums.
Vai tiešām mūsdienās cilvēkiem, arī Latvijā, ir cāļa smadzenes? Vai tiešām jūs nespējat atcerēties to īso brīdi pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad visa sabiedrība bija šokā par vēlēšanu rezultātiem Daugavpilī un visā Latgalē, kur kā vienmēr graujoši labus rezultātus guva prokremliski noskaņotas partijas – šoreiz ar Rosļikovu priekšgalā. Vai varbūt jums cāļa smadzeņu vietā ir cāļa dvēsele, jo kā gan citādāk izskaidrot jūsu bailes? Ko Latvijas sabiedrība un politiķi ir darījuši, lai mainītu šo situāciju pēdējo trīsdesmit, kaut vai desmit gadu laikā? Pareizi – pilnīgi neko! Un pats skumjākais ir tas, ka mēs kā Latvijas sabiedrība kopumā šo pilsētu un arī daļēji Latgali esam “norakstījuši” un atstājuši totālā Krievijas propagandas un ietekmes varā. Reāli nav nedz stratēģijas, nedz rīcības plāna, kā uzlabot stāvokli Daugavpilī.
Lai sāktu mainīties lietas, ir jāsāk mainīt attieksmi, ar kādu skatāmies uz šo pilsētu. To ļoti precīzi raksturoja pasākuma rīkotāja Jana Streļeca no biedrības “Latvijas ukraiņu kongress”, kas intervijā LTV saka šādus vārdus: “Mēs visi esam dzirdējuši tādu populāru viedokli, ka Latvija ir zaudējusi Daugavpili. Es nesaprotu, kā Latvija var būt zaudējusi Daugavpili, ja Ukrainā vēl neviens netaisās atdot Krimu. Nu tad darām, lai nezaudētu Daugavpili!” (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.02.2023-gajiena-pa-daugavpils-ielam-pauz-atbalstu-ukrainai.id287006).
Viss sākas ar pareizu domāšanu, un tad jāseko pareizai rīcībai. Jau atkal ukraiņi mums parāda, kas mums ir jādara, bet tā vietā Latvijas viltus patriotu partija - Nacionālā apvienība rīko okupanta Avena porcelāna izstrādājumu izstādes. Mums vajadzēja piedzīvot Krievijas iebrukumu Ukrainā, lai beidzot saņemtos un sāktu nojaukt padomju propagandas pieminekļus Latvijā, lai beidzot sāktu izskaust krievu valodas uzspiešanu brīvajā Latvijā brīvajai latviešu tautai. Pateicoties agresorvalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu, mums beidzot ir dota iespēja, neieklausoties Kremļa uzpirkto Latvijas pseidoliberāļu paustajos argumentos, reāli vērsties pret Kremļa propagandu Latvijā, pret Kremļa asinskārajiem oligarhiem un viņiem padotajiem kalpiem un līdzskrējējiem Latvijā, kas šeit palīdz viņiem ne tikai mazgāt viņu netīro naudu, bet arī nest un izplatīt putina krievu pasaules ideālus un paražas.
Ņemot visu šo vērā, Latvijā dzīvojošie ukraiņi rādīja mums priekšzīmi, aicinot latviešus pievienoties, lai kopā 25. februārī dotos uz Daugavpili un publiski nodemonstrēt, pasakot visiem vietējiem Kremļa noderīgajiem idiotiem un ietekmes aģentiem skaidru vēstījumu, ka šī pilsēta ir Latvijas teritorija (par kuru starp citu mūsu brīvības cīnītāji ir izlējuši asinis) un šeit krievu okupantu varas pārstāvji un aizstāvji vairs nekad netiks tolerēti. Bet, neskatoties uz to, ka esmu mazliet apbēdināts par sabiedrības reakciju un atsaucību vai, pareizāk sakot, reakcijas neesamību, gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām labām lietām šai sakarā.
Gājienu apmeklēja Latvijas apmēriem diezgan kupls skaits dalībnieku – apmēram 200 cilvēku. Bija ieradušies dalībnieki pat no Talsiem un Skrundas (!!!), diezgan daudz cilvēku no Rīgas un, paldies Dievam, Latgales. Gājiena atmosfēra bija ļoti pozitīva un pacilājoša. Visi bija ieradušies ar skaidru motivāciju – atbalstām Ukrainu, nosodām Krieviju un neatdodam Daugavpili prokremliskiem spēkiem, kurus šeit pārstāv Kremļa ietekmes aģents Elksniņš. Sanākušie dalībnieki pauda gatavību turpināt piedalīties un aktīvi iesaistīties dažādās akcijās, kas ir vērstas uz Daugavpils atgūšanu un prokremlisko spēku un ietekmes izskaušanu.
Bet diemžēl, gājiena dalībniekiem savstarpēji komunicējot par visu šo pasākumu, izkristalizējās arī nepatīkamas atziņas. Pirmkārt, pasākuma laikā tika konstatēta pilnīga un totāla Latvijas politiķu ignorance attiecībā uz Daugavpili. Latvijas politiķiem ērtāk un foršāk bija 24. februāra vakarā aiziet uz koncertu Rīgas cirkā un, sēžot siltā beņķī un malkojot vīnu/konjaku, gudri paceltiem pirkstiem gaisā paust “atbalstu” Ukrainai. Pilnīgi neviens no Latvijas politiķiem vai tā saucamajiem viedokļu līderiem, pat no bēdīgi slavenās Latvijas viltus patriotu partijas – Nacionālās apvienības nebija gatavs doties uz visvairāk Kremļa nozombēto Latvijas pilsētu un parādīt savu attieksmi pret Krievijas agresiju un gatavību atbalstīt mazās latviešu un ukraiņu kopienas, kuras ir spiestas dzīvot pašā Kremļa adeptu midzenī.
Kur bija tik “patriotiski” noskaņotie Nacionālās apvienības politiķi? Vēl joprojām nespējat pārdzīvot norauto Avena podu izstādes atklāšanas ceremoniju Ogrē? Ināra Mūrniece sēdēja “Rīgas cirkā”, malkoja vīnu un izteica “atbalstu” Ukrainai, bet pārējie NA politiķi bija aizņemti ar NA bēdīgi slavenā valdes locekļa Egīla Helmaņa kļūdu piesegšanu, pat ne labošanu. Izskatās, ka Nacionālā apvienība arī šoreiz nemaz nebija tik nacionāla. Svarīgāk ir slēpti atbalstīt Putina baņķieri Avenu un turpināt “nacionāli” saimniekot pa dažādām valsts kapitālsabiedrībām.
Kur bija “valstiski” domājošie “Jaunās Vienotības” politiķi? Daļa sēdēja “Rīgas cirkā” un malkoja konjaku, bet pārējie turpina “jumtot” un piesegt korupciju Valsts ieņēmumu dienestā. Kur bija “krīzes menedžeri” no “Apvienotā Saraksta”? Daļa sēdēja “Rīgas cirkā” un valstiski malkoja vīnu/konjaku, bet pārējie turpināja atstrādāt partijas saimnieka Šķēles ieguldīto naudu un domāt, kā lai ieshēmo sarkano Pīlēnu par valsts prezidentu, bet nožēlojamais Kučinskis acīmredzot bija aizņemts ar vietējās piektās kolonnas izglābšanu no latviešu valodas eksāmena.
Par pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām nav nemaz jēgas runāt – kremļa oligarhu pakalpiņam Šleseram jāglābj krievu mazgātāju bankas, progresīvajiem jāturpina sabotēt valsts aizsardzības dienestu, zaļie zemnieki arī glābj krievu mazgātāju bankas, bet par Rosļikovu šeit vispār nav ko runāt.
Neskatoties uz to, ir kāda ļoti pozitīva tendence, kas tika novērota šajā pasākumā un kas varētu nepatikt ne tikai Rosļikovam un visiem citiem Kremļa noderīgajiem idiotiem, bet arī Latvijas viltus patriotu partijai – Nacionālajai apvienībai. Pati latviešu tauta pamazām mostas un ir gatava pašorganizēties. Liela daļa cilvēku ir gatavi paši iet, darīt un iesaistīties, lai sāktu reāli mainīt pastāvošo stāvokli ne tikai Daugavpilī un Latgalē, bet visā Latvijā. Karš Ukrainā ir pamodinājis daļu Latvijas sabiedrības no letarģiskā miega, un tāpēc esam pieredzējuši daudzus un dažādus pasākumus, kur vienkāršie Latvijas iedzīvotāji paši iet un izdara, kamēr mūsu “nacionāļi”, “valstiski domājošie” un “profesionālie krīzes menedžeri” izliekas, ka vada valsti un rūpējas par latviešu tautas interesēm. Teiksim, kā ir, neviens no šiem politiķiem nav spējīgs pacelt savu pēcpusi un aizbraukt uz Daugavpili, un šeit es nerunāju par visādiem Ušakoviem, Elksniņiem un Rosļikoviem.
Un noslēgumā sveiciens Elksniņam – tas nebija pirmais un pēdējais pasākums Daugavpilī, tas ir tikai sākums. Kā LTV intervijā teica pasākuma dalībnieks no Talsiem: “Elksniņam ir laiks doties tur kur krievu karakuģim!” (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.02.2023-gajiena-pa-daugavpils-ielam-pauz-atbalstu-ukrainai.id287006).
Latviešu un ukraiņu kopiena Daugavpilī ir pakļauta nenormālam stāvoklim. Kā tajā pašā intervijā norādīja daugavpiliete Eleonora, maza daļiņa vietējo cenšas atbalstīt Ukrainu, bet tas ir ļoti, ļoti grūti, jo visa apkārtējā vide ir vērsta pret Ukrainu un ir prokremliska. Kā privātās sarunās norādīja ukraiņu bēgļi, kuri dzīvo Daugavpilī, tad viņi mēģina integrēties un pārsvarā komunicēt ar latviešu kopienu, jo vietējā krievu kopiena ir prokremliski noskaņota.
Cik ilgi mēs turpināsim izlikties un neko nedarīt? Ja Ukrainā vēl neviens netaisās atdot Krimu, tad kā mēs varam atdot Daugavpili? Iesaistīsimies un parādīsim, ka Daugavpils ir Latvija!
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
