Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme turpina ņirgāties par Finanšu ministrijas ierēdņu novērtēšanas komisiju, turpinot uz katru jautājumu sūtīt citu VID darbinieku sagatavotas atbildes simtiem lappušu apjomā, vēlos iepazīstināt Pietiek lasītājus ar dažām aizkulišu detaļām Terehovas muitnieku lietā.
Kā atceramies, šī gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDB) darbinieki sadarbībā ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts robežsardzi Terehovas muitas punktā aizturēja 29 muitniekus saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu.
Pēc notikušā I.Jaunzeme savos paziņojumos par notikušo aizrunājās tik tālu, ka atlika tikai piebilst, ka viņa pati ar ieroci vienā rokā un rokudzelžiem otrā apcietinājusi visus muitniekus - razbainiekus.
Patiesībā I.Jaunzeme kā parasti meloja. Pirmkārt, par aizturēšanas operāciju I.Jaunzemi un VID Muitas pārvaldes vadību - direktoru Raimondu Zukulu un viņa vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini atbildīgās iestādes informēja tikai pēc operācijas sākuma, tādējādi novēršot informācijas noplūdi.
Otrkārt, ierindas muitniekus aizturēja par kukuļu vākšanu kopējā "katlā" un tālāku sadalīšanu "uz galviņām", tādēļ pastāvēja aizdomas, ka, iespējams, daļa no šiem kukuļiem tika sūtīta arī "uz augšu". Jāpiebilst, ka piecīšu vākšana no šoferiem tikai sākotnēji šķiet sīkums. Patiesībā piecīši tik lielā muitas punktā summējās pāris tūkstošos eiro katru dienu, desmitiem tūkstošiem katru mēnesi un simtiem tūkstošiem katru gadu.
Tā kā šī visiem zināmā prakse turpinājās gadiem ilgi, tā vienkārši nevarēja palikt nezināma ne muitas augstākajai vadībai, ne arī VID vadītājai. Tomēr tā vietā, lai cīnītos ar šo sērgu, I.Jaunzeme, R.Zukuls un S.Kārkliņa-Ādmine izvēlējās to nedarīt. Iemeslus, cerams, noskaidros izmeklēšana.
Par spīti tam, ka VID darbību pārraugošais finanšu ministrs Jānis Reirs jau pirmajā dienā pēc aizturēšanām uzdeva I.Jaunzemei uzsākt dienesta pārbaudes un noskaidrot atbildīgās augstākās muitas vadības amatpersonas, I.Jaunzeme kārtējo reizi ignorēja šo rezolūciju.
Tā vietā VID un muitas vadītāju starpā norisinājās aktīvas sarunas par tālāko rīcību. Kā primārais tika nolemts pēc iespējas mazāk runāt par tik liela mēroga aizturēšanu. Gadījumos, kad VID un muitas vadība no jautājumiem tomēr nevarēs izvairīties, tika saskaņotas vadlīnijas - sak, mēs zinājām, šī ir mūsu uzvara pret korumpantiem, 29 muitnieku aizturēšana neietekmēs muitas kontroles punkta darbu u.t.t.
Tas viss, protams, bija meli. Gan tas, ka viņi cīnījās pret naudas plūsmu no muitas punktiem, gan tas, ka zināja par aizturēšanas operāciju, gan tas, ka šīs aizturēšanas neietekmēja Terehovas muitas punkta darbību.
Arī pret J.Reira rezolūciju uzsākt dienesta pārbaudes pret augstāko muitas vadību augstākminētā trijotne izlēma rīkoties tikpat "radoši". Tā vietā, lai I.Jaunzeme uzsāktu pārbaudi pret R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini, viņa kopā ar tiem izlēma uzsākt dienesta pārbaudes pret Latgales muitas vadītāju, bēdīgi slaveno Guntaru Loitu un vienu no Terehovas muitas punkta vadītājiem.
Tādējādi VID vadītāja ne tikai pierādīja savu nekompetenci, ilgstoši nedarot neko attiecībā uz notiekošo korupciju muitas punktos, bet arī ļoti atklāti pasargāja no jebkādas atbildības abus galvenos atbildīgos muitā - R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini.
Protams, rodas jautājums, kāpēc I.Jaunzeme izliekas neredzam problēmas un korupciju muitā, kā arī piesedz R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini. Vai tiešām tikai tāpēc, ka R.Zukuls pateicībā par savu amatu ir gatavs ieņemt statista lomu, bet S.Kārkliņa-Ādmine ir pratusi izmantot I.Jaunzemes patmīlību (kaut arī apsmej to aiz muguras)?
Vai daļa no atbildes varētu slēpties faktā, ka ne tikai G.Loits ir bijis biežs viesis Rīgā, bet arī S.Kārkliņa-Ādmine ir ciemojusies pie G.Loita mājās Latgalē?
Tomēr vēl svarīgāks jautājums - vai ar 30 muitnieku (jā, 30 - nesen šajā lietā tika aizturēts vēl viens muitas darbinieks, kurš patlaban atrodas apcietinājumā, bet VID par to, protams, neziņoja) aizturēšanu pietiks, lai izskaustu korupciju vismaz vienā muitas punktā?
Jo, kā stāsta aculiecinieki, kādā no iknedēļas VID vadības videokonferencēm I.Jaunzeme un S.Kārkliņa-Ādmine esot nekautrējoties smējušās, ka "uz turieni laikam vajag sūtīt eksorcistu".
Vai nu tas ir kaut kāds perverss VID vadītājas Ievas Jaunzemes un Muitas pārvaldes direktora vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines joks, parādot savu attieksmi pret kukuļņēmējiem, vai patiesās domas, atzīstot savu nespēju tikt galā ar korupciju muitā, - jebkurā gadījumā abām nav vietas VID.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
