Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme turpina ņirgāties par Finanšu ministrijas ierēdņu novērtēšanas komisiju, turpinot uz katru jautājumu sūtīt citu VID darbinieku sagatavotas atbildes simtiem lappušu apjomā, vēlos iepazīstināt Pietiek lasītājus ar dažām aizkulišu detaļām Terehovas muitnieku lietā.
Kā atceramies, šī gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDB) darbinieki sadarbībā ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts robežsardzi Terehovas muitas punktā aizturēja 29 muitniekus saistībā ar aizdomām par kukuļņemšanu.
Pēc notikušā I.Jaunzeme savos paziņojumos par notikušo aizrunājās tik tālu, ka atlika tikai piebilst, ka viņa pati ar ieroci vienā rokā un rokudzelžiem otrā apcietinājusi visus muitniekus - razbainiekus.
Patiesībā I.Jaunzeme kā parasti meloja. Pirmkārt, par aizturēšanas operāciju I.Jaunzemi un VID Muitas pārvaldes vadību - direktoru Raimondu Zukulu un viņa vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini atbildīgās iestādes informēja tikai pēc operācijas sākuma, tādējādi novēršot informācijas noplūdi.
Otrkārt, ierindas muitniekus aizturēja par kukuļu vākšanu kopējā "katlā" un tālāku sadalīšanu "uz galviņām", tādēļ pastāvēja aizdomas, ka, iespējams, daļa no šiem kukuļiem tika sūtīta arī "uz augšu". Jāpiebilst, ka piecīšu vākšana no šoferiem tikai sākotnēji šķiet sīkums. Patiesībā piecīši tik lielā muitas punktā summējās pāris tūkstošos eiro katru dienu, desmitiem tūkstošiem katru mēnesi un simtiem tūkstošiem katru gadu.
Tā kā šī visiem zināmā prakse turpinājās gadiem ilgi, tā vienkārši nevarēja palikt nezināma ne muitas augstākajai vadībai, ne arī VID vadītājai. Tomēr tā vietā, lai cīnītos ar šo sērgu, I.Jaunzeme, R.Zukuls un S.Kārkliņa-Ādmine izvēlējās to nedarīt. Iemeslus, cerams, noskaidros izmeklēšana.
Par spīti tam, ka VID darbību pārraugošais finanšu ministrs Jānis Reirs jau pirmajā dienā pēc aizturēšanām uzdeva I.Jaunzemei uzsākt dienesta pārbaudes un noskaidrot atbildīgās augstākās muitas vadības amatpersonas, I.Jaunzeme kārtējo reizi ignorēja šo rezolūciju.
Tā vietā VID un muitas vadītāju starpā norisinājās aktīvas sarunas par tālāko rīcību. Kā primārais tika nolemts pēc iespējas mazāk runāt par tik liela mēroga aizturēšanu. Gadījumos, kad VID un muitas vadība no jautājumiem tomēr nevarēs izvairīties, tika saskaņotas vadlīnijas - sak, mēs zinājām, šī ir mūsu uzvara pret korumpantiem, 29 muitnieku aizturēšana neietekmēs muitas kontroles punkta darbu u.t.t.
Tas viss, protams, bija meli. Gan tas, ka viņi cīnījās pret naudas plūsmu no muitas punktiem, gan tas, ka zināja par aizturēšanas operāciju, gan tas, ka šīs aizturēšanas neietekmēja Terehovas muitas punkta darbību.
Arī pret J.Reira rezolūciju uzsākt dienesta pārbaudes pret augstāko muitas vadību augstākminētā trijotne izlēma rīkoties tikpat "radoši". Tā vietā, lai I.Jaunzeme uzsāktu pārbaudi pret R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini, viņa kopā ar tiem izlēma uzsākt dienesta pārbaudes pret Latgales muitas vadītāju, bēdīgi slaveno Guntaru Loitu un vienu no Terehovas muitas punkta vadītājiem.
Tādējādi VID vadītāja ne tikai pierādīja savu nekompetenci, ilgstoši nedarot neko attiecībā uz notiekošo korupciju muitas punktos, bet arī ļoti atklāti pasargāja no jebkādas atbildības abus galvenos atbildīgos muitā - R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini.
Protams, rodas jautājums, kāpēc I.Jaunzeme izliekas neredzam problēmas un korupciju muitā, kā arī piesedz R.Zukulu un S.Kārkliņu-Ādmini. Vai tiešām tikai tāpēc, ka R.Zukuls pateicībā par savu amatu ir gatavs ieņemt statista lomu, bet S.Kārkliņa-Ādmine ir pratusi izmantot I.Jaunzemes patmīlību (kaut arī apsmej to aiz muguras)?
Vai daļa no atbildes varētu slēpties faktā, ka ne tikai G.Loits ir bijis biežs viesis Rīgā, bet arī S.Kārkliņa-Ādmine ir ciemojusies pie G.Loita mājās Latgalē?
Tomēr vēl svarīgāks jautājums - vai ar 30 muitnieku (jā, 30 - nesen šajā lietā tika aizturēts vēl viens muitas darbinieks, kurš patlaban atrodas apcietinājumā, bet VID par to, protams, neziņoja) aizturēšanu pietiks, lai izskaustu korupciju vismaz vienā muitas punktā?
Jo, kā stāsta aculiecinieki, kādā no iknedēļas VID vadības videokonferencēm I.Jaunzeme un S.Kārkliņa-Ādmine esot nekautrējoties smējušās, ka "uz turieni laikam vajag sūtīt eksorcistu".
Vai nu tas ir kaut kāds perverss VID vadītājas Ievas Jaunzemes un Muitas pārvaldes direktora vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines joks, parādot savu attieksmi pret kukuļņēmējiem, vai patiesās domas, atzīstot savu nespēju tikt galā ar korupciju muitā, - jebkurā gadījumā abām nav vietas VID.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
