Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)

Pateicoties kristībai, mēs kļūstam Kristus nāves un augšāmcelšanās līdzdalībnieki. Mūsu līdzdalība šajā realitātē tiek padziļināta un nostiprināta, pieņemot nākamos kristīgās iniciācijas sakramentus un turpinot izkopt garīgo dzīvi. Tas ietver arī regulāru grēksūdzes praksi, kas palīdz mums atjaunot to stāvokli, ko ir devusi kristība. Garīgās dzīves izkopšana nav iedomājama bez lūgšanu prakses un apzinātas Dieva gribas pildīšanas. Pateicoties tam, šī Kristus augšāmcelšanās dimensija mūsu dzīvē kļūst arvien pamanāmāka un nes arvien taustāmākus augļus. 

Šodien gribētos pieskarties dažām īpaši aktuālām jomām, kurās būtu nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība. Tuvojas mūsu Latvijas simtgades svinību atklāšana. Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās un atdzimšanas pamatā ir bijušas trīs Atmodas – 19. gs. otrajā pusē, 20. gs. sākumā un 20. gs. 80. gadu beigās. Pirmā – nacionālā Atmoda – sagatavoja augsni – nacionālās identitātes apziņu, kas Otrās atmodas laikā vainagojās ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu un pēc tam Latvijas neatkarības atgūšanu Trešās atmodas laikā. Katra no atmodām apvienoja ievērojamu sabiedrības daļu ap nacionālo vai neatkarības ideju un iekustināja cilvēku enerģiju vienā noteiktā virzienā. Tas bija iespējams, kad tika pārsniegta sava veida ‘kritiskā masa’. 

Neatkarība mums jau ir, bet, izvērtējot esošo situāciju, kad pasaulē valda arvien lielāka nedrošība un apdraudētības sajūta, bet Latvijā – skepse un negatīva attieksme pret mūsu valstī notiekošo, tāpat milzīgā emigrācija un neatrisinātās sabiedrības integrācijas problēmas, ir jāsecina, ka jautājums par jaunu atmodu nav ne par mata tiesu mazāk aktuāls kā iepriekšējo trīs Atmodu priekšvakarā. Kāda ideja varētu tagad apvienot tautu un iekustināt tās enerģiju vienā virzienā tā, lai tiktu pārsniegta šī ‘kritiskā masa’? Pie mūsu valsts pirmsākumiem tā bija nacionālā ideja, pēc tam – neatkarības ideja, ap kuru apvienojās arī citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvji. 

Tas ir acīmredzami, ka ar budžeta un IKP pieaugumu vien nepietiek, lai motivētu cilvēkus apvienoties viena kopēja mērķa labā. Tāpēc nav cita varianta, kā likt uzsvaru uz kultūras un garīgo dimensiju, lai apvienotu tautu. Es aicinu atgriezties pie atdzimšanas idejas, kas apvienoja visas trīs iepriekšējās Atmodas. Vienīgi tā ir jāaktualizē mūsdienu situācijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka atdzimšanas idejas dvēsele bija kultūras un garīgās vērtības, garīgā dominante. Kā šī procesa kodolu un virzītājspēku vēlos izcelt mūsu vienotību ar Jēzu Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies, kurā mēs esam iesakņoti un kurā ir apslēpta mūsu dzīve, jaunā dzīve, ko nosaka nevis miesīgās iekāres, ambīcijas un mūsu pagātnes rēgi, bet gan Dieva Gars un Dieva valstības kārtība. 

Lai šo atmodu “iekustinātu”, ir nepieciešama mentalitātes maiņa, atgriešanās, kas Evaņģēlijā saukta par metanoia – dzīves kursa maiņa par 180 grādiem. Vislabākos mērķa sasniegšanas līdzekļus zina vienīgi Dievs, un tikai Viņš mums var tos atklāt, ja to Viņam lūdzam un esam gatavi pildīt Viņa gribu.

Mūsu priekšā stāv izaicinājums: kādā veidā strauji ienākušās patēriņa sabiedrības mentalitāti humanizēt, pārbīdot akcentus no nevaldāmas patērēšanas dziņas uz mūsu rīcībā esošo materiālo labumu izmantošanu tādiem mērķiem, kas nes labumu visai sabiedrībai? Tad, kad pēc neatkarības atgūšanas atjaunojās tiesības uz privāt­īpašumu un parādījās iespējas īsā laikā gūt milzīgus ienākumus, daudzi ar to aizrāvās. Tomēr šodien, sastopoties ar turīgiem cilvēkiem, arvien biežāk var novērot, ka viņus nodarbina jautājums: ko tālāk? Kāda jēga ir manis sakrātajai bagātībai? Vai pietiek ar to, ka es vienkārši pavairoju savu turību, vai tomēr ir vajadzīgs arī kas cits? Redzu, ka šo sabiedrības daļu uzrunā arguments par to, ka viņi nevar dzīvot izolēti no pārējās sabiedrības un vispārējais tās stāvoklis tiešā veidā ietekmē arī viņu ģimenes. Cilvēki sāk apzināties, ka ir līdzatbildīgi par savu valsti. Pēdējos gados varam novērot, ka dažādas labdarības akcijas gūst lielu atbalsi sabiedrībā un tajās piedalās ne tikai sabiedrības bagātā slāņa pārstāvji. Vai gadījumā šeit nevaram saskatīt Augšāmceltā Kristus Gara pieskārienu, kurš aizskar sirdis un mudina tās īstenot tuvākmīlestības bausli, dzīvot ne tikai sev, bet arī uzņemties līdzatbildību par citiem?

Kā vienu no iespējām šajā patēriņa mentalitātes maiņas procesā vēlos piedāvāt līdzdalību Sv. Jēkaba katedrāles renovācijā. Šo gandrīz astoņsimt gadus veco ēku ir ļoti skāris laika zobs. Valsts un pašvaldības struktūras jau ir sniegušas atbalstu restaurācijas darbu projektēšanai un uzsākšanai. Ir pienācis laiks iesaistīties arī plašākiem sabiedrības slāņiem, lai šī ēka, kurai ir bijusi būtiska nozīme Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, atgūtu tai godam pienākošos izskatu. Šī ēka ir bijusi lieciniece procesiem, kuri veidojuši šodienas Latvijas identitāti. Ārēji un iekšēji sakārtots, skaists dievnams iedvesmo cilvēku atvērt savu sirdi Dievam un pacelties pāri ikdienas rūpju bieži vien it kā apburtajiem lokiem. Mūsu acis un sirdi priecē skaisti sakārtotā Aglonas bazilikas iekšiene, Sv. Marijas Magdalēnas renovētā un Sv. Antona jaunuzceltā baznīca Rīgā. Lielāko Latvijas reliģisko konfesiju galvenie dievnami Rīgā – Doma baznīca, pareizticīgo katedrāle un sinagoga – jau ir sakārtoti. Tagad ir Sv. Jēkaba katedrāles kārta.

Cita sabiedrības mentalitātes maiņu veicinoša iniciatīva ir lēnām topošais Kristīgās teoloģijas fakultātes projekts, kuram atbalstu izteikušas mūsu valsts lielākās reliģiskās kopienas. Galveno Latvijas konfesiju kopīgi veidota fakultāte, pilnā mērā respektējot katras konfesijas identitāti un specifiku, baudītu šo konfesiju pārstāvju uzticību un apmierinātu Latvijas sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas un konfesiju atzītas izglītības teoloģijas jomā. Kristīgās vērtības ir viens no mūsu valsts identitāti veidojošajiem pamatiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tās kopt un prezentēt Latvijas sabiedrībai. Viens no šādas fakultātes galvenajiem uzdevumiem būtu aktualizēt šīs vērtības, iedzīvinot tās akadēmiskajā vidē un visā Latvijas sabiedrībā.

Protams, ķeršanās pie šī projekta nebūtu iedomājama, ja mums nebūtu jau ielikti zināmi pamati katoliskās izglītības jomā, sākot ar katoliskajām skolām, kuras darbojas trijās no četrām Latvijas diecēzēm. Mūsu diecēzē tā ir Rīgas Katoļu ģimnāzija, no kuras absolventiem seši jau ir kļuvuši par priesteriem. Šis sektors ir jāatbalsta un jāattīsta. Tāpat ļoti svarīgs ir darbs ar ministrantiem draudzēs. No viņu vidus ir nākuši daudzi priesteri. Aicinājumu jautājums Baznīcai Latvijā ir ārkārtīgi aktuāls. Lūgsimies par aicinājumiem uz priesterību! Un lūgsimies arī par ģimenēm, kurās šādi aicinājumi dzimst. Ja nebūs kristīgu ģimeņu, kuros aicinājumi nobriest, nebūs arī gudru un svētu priesteru. Svēti priesteri ir tie, kas ģimenēm palīdz iet ceļu uz Debesu valstību. 

Mūsu divas augstākās mācību iestādes – Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas institūts – savu iespēju robežās sagatavo speciālistus un topošos priesterus Dieva valstības izplatīšanai mūsdienu sabiedrībā. Tā kā šobrīd ir hronisks priesteru trūkums, tiek nopietni domāts par starptautiska misionāra Garīgā semināra atvēršanu. Tajā studētu no ārzemēm atbraukušie kandidāti uz priesterību. Pēc studiju beigām viņiem būtu pienākums vairākus gadus kalpot Latvijā, pirms viņi dotos misijās uz citām zemēm. 

Runājot par misijām – skaisti, kad tauta sūta savus dēlus un meitas misijā uz citām zemēm. Taču ir skumji, kad tautieši aizbrauc citu iemeslu dēļ un zeme paliek tukša, pamestas mājas aizaug ar kokiem un krūmiem. Aizbraukšanas iemeslu ir daudz – kāds apprecas, kādam parādu slogs dzimtenē ir tik smags, ka nav citas izejas, kādu svešas zemes vilina, jo tur daudz plašākā mērā var īstenot savus talantus, vēl kādu turp aizved bezdarbs un iztikas trūkums šeit, Latvijā. Nav vieglu argumentu, lai atturētu no aizbraukšanas. Un tomēr – dzimtene, tēvzeme ir tikai viena. Ja vien ir iespējams palikt, es aicinu – palieciet! Mīlēsim savu tēvu zemi vārdos un darbos! 

Viena no jomām, kurā skaidri redzama Dieva darbība un svētība, ir katoliskie masu saziņas līdzekļi – katoliskie preses izdevumi. Mūsu diecēzē tas ir Katoļu Baznīcas Vēstnesis, portāls www.katolis.lv, izdevums Mieram tuvu, vairākas nelielas izdevniecības, kā arī draudžu izdotās avīzītes. Bet, protams, kopš 2015. gada 8. decembra mūsu lepnums un prieks ir Radio Marija Latvija, kas Baznīcas vēsti darījis pieejamu 24 stundas diennaktī plašam klausītāju lokam. Tādā veidā mūsu nelielajā valstī varam lepoties ar diviem katoliskajiem radio: Radio Marija un Latgales radio. Esmu pārliecināts, ka darbs mediju jomā – tas ir lauks, kurā mums vēl ir lielas neizmantotas iespējas un kurš vēl gaida uz nopietnāku iesakņošanos Augšāmceltajā. Pats no sevis tas nenotiks, ja mēs pie tā nestrādāsim ar vislielāko nopietnību un atbildības izjūtu.

Te ir jāpiebilst, ka komunikācija kā tāda ir liels izaicinājums ne tikai attiecībās ar ārējo pasauli, bet arī katras lokālās baznīcas iekšienē. Te ir milzīgas neizmantotas iespējas – gan prāvestu komunikācijā ar draudzi, gan draudzes locekļu un pie draudzes pastāvošo grupu savstarpējā saziņā. Daloties ar savām domām un izpratni par draudzē notiekošo, tiek labāk iepazīta situācija un iespējas, kā auglīgāk virzīt evaņģelizācijas un formācijas darbu. Tas palīdz pārvarēt draudzēs tik izplatīto kriticisma un negatīvisma garu. Tad, kad valda atklātība un informētība par patieso lietu stāvokli, dodot katram iespēju sniegt savu ieguldījumu, pieaug saliedētība un savstarpēja uzticēšanās. Te sāk darboties Evaņģēlijā piedāvātais princips: “Kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 20) Tātad – nonākam pie Dieva gribas atklāšanas. To pildot, pieaug mūs iesakņotība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā un garīgais auglīgums. 

Mūsu līdzdalība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā – tā nav abstrakcija, bet gan realitāte, kura izpaužas gan atsevišķu ticīgo, gan arī dažādu jau funkcionējošu vai no jauna topošu struktūru dzīvē. Ir svarīgi to atpazīt un arvien lielākā mērā ļaut tai izpausties un uzplaukt.

Noslēdzot šīs Lieldienu pārdomas par mūsu ieskaņošanās noslēpumu jaunajā dzīvē, kas ir apslēpta Kristū, kurš ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, gribu jūs aicināt, dārgie Mieram tuvu lasītāji, lūgties par visām šīm aprakstītajām jomām, lai Kristus augšāmcelšanās spēks arvien vairāk manifestējas un vada šos procesus, jo, ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti tie, kas pie tā strādā (Ps 127, 1).

Mēs, Māras zemes bērni, lūdzam tevi, Māras zemes Ķēniņiene, lūdz par mums, sevišķi visās šajās jomās, pie kurām strādājam, lai tās atvērtos uz Augšāmceltā klātbūtni un vadību!

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...