Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)

Pateicoties kristībai, mēs kļūstam Kristus nāves un augšāmcelšanās līdzdalībnieki. Mūsu līdzdalība šajā realitātē tiek padziļināta un nostiprināta, pieņemot nākamos kristīgās iniciācijas sakramentus un turpinot izkopt garīgo dzīvi. Tas ietver arī regulāru grēksūdzes praksi, kas palīdz mums atjaunot to stāvokli, ko ir devusi kristība. Garīgās dzīves izkopšana nav iedomājama bez lūgšanu prakses un apzinātas Dieva gribas pildīšanas. Pateicoties tam, šī Kristus augšāmcelšanās dimensija mūsu dzīvē kļūst arvien pamanāmāka un nes arvien taustāmākus augļus. 

Šodien gribētos pieskarties dažām īpaši aktuālām jomām, kurās būtu nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība. Tuvojas mūsu Latvijas simtgades svinību atklāšana. Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās un atdzimšanas pamatā ir bijušas trīs Atmodas – 19. gs. otrajā pusē, 20. gs. sākumā un 20. gs. 80. gadu beigās. Pirmā – nacionālā Atmoda – sagatavoja augsni – nacionālās identitātes apziņu, kas Otrās atmodas laikā vainagojās ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu un pēc tam Latvijas neatkarības atgūšanu Trešās atmodas laikā. Katra no atmodām apvienoja ievērojamu sabiedrības daļu ap nacionālo vai neatkarības ideju un iekustināja cilvēku enerģiju vienā noteiktā virzienā. Tas bija iespējams, kad tika pārsniegta sava veida ‘kritiskā masa’. 

Neatkarība mums jau ir, bet, izvērtējot esošo situāciju, kad pasaulē valda arvien lielāka nedrošība un apdraudētības sajūta, bet Latvijā – skepse un negatīva attieksme pret mūsu valstī notiekošo, tāpat milzīgā emigrācija un neatrisinātās sabiedrības integrācijas problēmas, ir jāsecina, ka jautājums par jaunu atmodu nav ne par mata tiesu mazāk aktuāls kā iepriekšējo trīs Atmodu priekšvakarā. Kāda ideja varētu tagad apvienot tautu un iekustināt tās enerģiju vienā virzienā tā, lai tiktu pārsniegta šī ‘kritiskā masa’? Pie mūsu valsts pirmsākumiem tā bija nacionālā ideja, pēc tam – neatkarības ideja, ap kuru apvienojās arī citu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvji. 

Tas ir acīmredzami, ka ar budžeta un IKP pieaugumu vien nepietiek, lai motivētu cilvēkus apvienoties viena kopēja mērķa labā. Tāpēc nav cita varianta, kā likt uzsvaru uz kultūras un garīgo dimensiju, lai apvienotu tautu. Es aicinu atgriezties pie atdzimšanas idejas, kas apvienoja visas trīs iepriekšējās Atmodas. Vienīgi tā ir jāaktualizē mūsdienu situācijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka atdzimšanas idejas dvēsele bija kultūras un garīgās vērtības, garīgā dominante. Kā šī procesa kodolu un virzītājspēku vēlos izcelt mūsu vienotību ar Jēzu Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies, kurā mēs esam iesakņoti un kurā ir apslēpta mūsu dzīve, jaunā dzīve, ko nosaka nevis miesīgās iekāres, ambīcijas un mūsu pagātnes rēgi, bet gan Dieva Gars un Dieva valstības kārtība. 

Lai šo atmodu “iekustinātu”, ir nepieciešama mentalitātes maiņa, atgriešanās, kas Evaņģēlijā saukta par metanoia – dzīves kursa maiņa par 180 grādiem. Vislabākos mērķa sasniegšanas līdzekļus zina vienīgi Dievs, un tikai Viņš mums var tos atklāt, ja to Viņam lūdzam un esam gatavi pildīt Viņa gribu.

Mūsu priekšā stāv izaicinājums: kādā veidā strauji ienākušās patēriņa sabiedrības mentalitāti humanizēt, pārbīdot akcentus no nevaldāmas patērēšanas dziņas uz mūsu rīcībā esošo materiālo labumu izmantošanu tādiem mērķiem, kas nes labumu visai sabiedrībai? Tad, kad pēc neatkarības atgūšanas atjaunojās tiesības uz privāt­īpašumu un parādījās iespējas īsā laikā gūt milzīgus ienākumus, daudzi ar to aizrāvās. Tomēr šodien, sastopoties ar turīgiem cilvēkiem, arvien biežāk var novērot, ka viņus nodarbina jautājums: ko tālāk? Kāda jēga ir manis sakrātajai bagātībai? Vai pietiek ar to, ka es vienkārši pavairoju savu turību, vai tomēr ir vajadzīgs arī kas cits? Redzu, ka šo sabiedrības daļu uzrunā arguments par to, ka viņi nevar dzīvot izolēti no pārējās sabiedrības un vispārējais tās stāvoklis tiešā veidā ietekmē arī viņu ģimenes. Cilvēki sāk apzināties, ka ir līdzatbildīgi par savu valsti. Pēdējos gados varam novērot, ka dažādas labdarības akcijas gūst lielu atbalsi sabiedrībā un tajās piedalās ne tikai sabiedrības bagātā slāņa pārstāvji. Vai gadījumā šeit nevaram saskatīt Augšāmceltā Kristus Gara pieskārienu, kurš aizskar sirdis un mudina tās īstenot tuvākmīlestības bausli, dzīvot ne tikai sev, bet arī uzņemties līdzatbildību par citiem?

Kā vienu no iespējām šajā patēriņa mentalitātes maiņas procesā vēlos piedāvāt līdzdalību Sv. Jēkaba katedrāles renovācijā. Šo gandrīz astoņsimt gadus veco ēku ir ļoti skāris laika zobs. Valsts un pašvaldības struktūras jau ir sniegušas atbalstu restaurācijas darbu projektēšanai un uzsākšanai. Ir pienācis laiks iesaistīties arī plašākiem sabiedrības slāņiem, lai šī ēka, kurai ir bijusi būtiska nozīme Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, atgūtu tai godam pienākošos izskatu. Šī ēka ir bijusi lieciniece procesiem, kuri veidojuši šodienas Latvijas identitāti. Ārēji un iekšēji sakārtots, skaists dievnams iedvesmo cilvēku atvērt savu sirdi Dievam un pacelties pāri ikdienas rūpju bieži vien it kā apburtajiem lokiem. Mūsu acis un sirdi priecē skaisti sakārtotā Aglonas bazilikas iekšiene, Sv. Marijas Magdalēnas renovētā un Sv. Antona jaunuzceltā baznīca Rīgā. Lielāko Latvijas reliģisko konfesiju galvenie dievnami Rīgā – Doma baznīca, pareizticīgo katedrāle un sinagoga – jau ir sakārtoti. Tagad ir Sv. Jēkaba katedrāles kārta.

Cita sabiedrības mentalitātes maiņu veicinoša iniciatīva ir lēnām topošais Kristīgās teoloģijas fakultātes projekts, kuram atbalstu izteikušas mūsu valsts lielākās reliģiskās kopienas. Galveno Latvijas konfesiju kopīgi veidota fakultāte, pilnā mērā respektējot katras konfesijas identitāti un specifiku, baudītu šo konfesiju pārstāvju uzticību un apmierinātu Latvijas sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas un konfesiju atzītas izglītības teoloģijas jomā. Kristīgās vērtības ir viens no mūsu valsts identitāti veidojošajiem pamatiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tās kopt un prezentēt Latvijas sabiedrībai. Viens no šādas fakultātes galvenajiem uzdevumiem būtu aktualizēt šīs vērtības, iedzīvinot tās akadēmiskajā vidē un visā Latvijas sabiedrībā.

Protams, ķeršanās pie šī projekta nebūtu iedomājama, ja mums nebūtu jau ielikti zināmi pamati katoliskās izglītības jomā, sākot ar katoliskajām skolām, kuras darbojas trijās no četrām Latvijas diecēzēm. Mūsu diecēzē tā ir Rīgas Katoļu ģimnāzija, no kuras absolventiem seši jau ir kļuvuši par priesteriem. Šis sektors ir jāatbalsta un jāattīsta. Tāpat ļoti svarīgs ir darbs ar ministrantiem draudzēs. No viņu vidus ir nākuši daudzi priesteri. Aicinājumu jautājums Baznīcai Latvijā ir ārkārtīgi aktuāls. Lūgsimies par aicinājumiem uz priesterību! Un lūgsimies arī par ģimenēm, kurās šādi aicinājumi dzimst. Ja nebūs kristīgu ģimeņu, kuros aicinājumi nobriest, nebūs arī gudru un svētu priesteru. Svēti priesteri ir tie, kas ģimenēm palīdz iet ceļu uz Debesu valstību. 

Mūsu divas augstākās mācību iestādes – Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Rīgas Teoloģijas institūts – savu iespēju robežās sagatavo speciālistus un topošos priesterus Dieva valstības izplatīšanai mūsdienu sabiedrībā. Tā kā šobrīd ir hronisks priesteru trūkums, tiek nopietni domāts par starptautiska misionāra Garīgā semināra atvēršanu. Tajā studētu no ārzemēm atbraukušie kandidāti uz priesterību. Pēc studiju beigām viņiem būtu pienākums vairākus gadus kalpot Latvijā, pirms viņi dotos misijās uz citām zemēm. 

Runājot par misijām – skaisti, kad tauta sūta savus dēlus un meitas misijā uz citām zemēm. Taču ir skumji, kad tautieši aizbrauc citu iemeslu dēļ un zeme paliek tukša, pamestas mājas aizaug ar kokiem un krūmiem. Aizbraukšanas iemeslu ir daudz – kāds apprecas, kādam parādu slogs dzimtenē ir tik smags, ka nav citas izejas, kādu svešas zemes vilina, jo tur daudz plašākā mērā var īstenot savus talantus, vēl kādu turp aizved bezdarbs un iztikas trūkums šeit, Latvijā. Nav vieglu argumentu, lai atturētu no aizbraukšanas. Un tomēr – dzimtene, tēvzeme ir tikai viena. Ja vien ir iespējams palikt, es aicinu – palieciet! Mīlēsim savu tēvu zemi vārdos un darbos! 

Viena no jomām, kurā skaidri redzama Dieva darbība un svētība, ir katoliskie masu saziņas līdzekļi – katoliskie preses izdevumi. Mūsu diecēzē tas ir Katoļu Baznīcas Vēstnesis, portāls www.katolis.lv, izdevums Mieram tuvu, vairākas nelielas izdevniecības, kā arī draudžu izdotās avīzītes. Bet, protams, kopš 2015. gada 8. decembra mūsu lepnums un prieks ir Radio Marija Latvija, kas Baznīcas vēsti darījis pieejamu 24 stundas diennaktī plašam klausītāju lokam. Tādā veidā mūsu nelielajā valstī varam lepoties ar diviem katoliskajiem radio: Radio Marija un Latgales radio. Esmu pārliecināts, ka darbs mediju jomā – tas ir lauks, kurā mums vēl ir lielas neizmantotas iespējas un kurš vēl gaida uz nopietnāku iesakņošanos Augšāmceltajā. Pats no sevis tas nenotiks, ja mēs pie tā nestrādāsim ar vislielāko nopietnību un atbildības izjūtu.

Te ir jāpiebilst, ka komunikācija kā tāda ir liels izaicinājums ne tikai attiecībās ar ārējo pasauli, bet arī katras lokālās baznīcas iekšienē. Te ir milzīgas neizmantotas iespējas – gan prāvestu komunikācijā ar draudzi, gan draudzes locekļu un pie draudzes pastāvošo grupu savstarpējā saziņā. Daloties ar savām domām un izpratni par draudzē notiekošo, tiek labāk iepazīta situācija un iespējas, kā auglīgāk virzīt evaņģelizācijas un formācijas darbu. Tas palīdz pārvarēt draudzēs tik izplatīto kriticisma un negatīvisma garu. Tad, kad valda atklātība un informētība par patieso lietu stāvokli, dodot katram iespēju sniegt savu ieguldījumu, pieaug saliedētība un savstarpēja uzticēšanās. Te sāk darboties Evaņģēlijā piedāvātais princips: “Kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 20) Tātad – nonākam pie Dieva gribas atklāšanas. To pildot, pieaug mūs iesakņotība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā un garīgais auglīgums. 

Mūsu līdzdalība Kristus augšāmcelšanās noslēpumā – tā nav abstrakcija, bet gan realitāte, kura izpaužas gan atsevišķu ticīgo, gan arī dažādu jau funkcionējošu vai no jauna topošu struktūru dzīvē. Ir svarīgi to atpazīt un arvien lielākā mērā ļaut tai izpausties un uzplaukt.

Noslēdzot šīs Lieldienu pārdomas par mūsu ieskaņošanās noslēpumu jaunajā dzīvē, kas ir apslēpta Kristū, kurš ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, gribu jūs aicināt, dārgie Mieram tuvu lasītāji, lūgties par visām šīm aprakstītajām jomām, lai Kristus augšāmcelšanās spēks arvien vairāk manifestējas un vada šos procesus, jo, ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti tie, kas pie tā strādā (Ps 127, 1).

Mēs, Māras zemes bērni, lūdzam tevi, Māras zemes Ķēniņiene, lūdz par mums, sevišķi visās šajās jomās, pie kurām strādājam, lai tās atvērtos uz Augšāmceltā klātbūtni un vadību!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...