Iesaki rakstu: 
Mani visvairāk interesē, cik naudas airBaltic pelna/zaudē no pamatdarbības - pasažieru lidināšanas.
Te ir šādi. Katras sēdvietas pārvietošana no punkta A uz B kaut ko izmaksā. Vidēji tie šīgada 1. ceturksnī bija 7,2 centi uz kilometru (tā sauktais CASK rādītājs jeb cost of available seat kilometer).
Pretī ir ieņēmumi no sēdvietām. Daļa sēdvietu lido pa tukšo (~25%), daļā sēž pasažieri (~75%). Vidējie ieņēmumi no katras sēdvietas uz nolidoto kilometru ir 6,2 centi (RASK koeficients).
Tātad kompānija zaudēja 1 centu uz katru kilometru un sēdvietu.
Nu, labi. Cik kopā? Kopā 2024. gada pirmajā ceturksnī sēdvietu-kilometru skaits bija 1,9 miljardi, kas nozīmē, ka no pamatdarbības šis cents pārvēršas par 20 miljonu zaudējumu jeb aptuveni 6,5 miljonu eiro zaudējumiem katru mēnesi.
Šie skaitļi ir ļoti atkarīgi no degvielas cenas. Degvielas izmaksas ir aptuveni 36% jeb trešdaļa no vizināšanas izmaksām.
Šobrīd tātad - jo vairāk lido, jo vairāk pasažieru, jo lielāki zaudējumi.
Tad vēl viena lieta. Sarkanie ķirsīši - tagad kā reizi iet reklāmas kampaņa. Jā, nedaudz par tiem ķirsīšiem. Redz, ja kompānijai švaki ar naudu, tad agresīvi jāpārdod biļetes tālu uz priekšu un pircēju motivācijai jādod atlaide.
Naudu saņem šodien, bet pakalpojumu būs jāsniedz kaut kad nākotnē. Tas kā bezmaksas aizņēmums no „nākotnes pasažieriem”. Summa? Šobrīd 95 miljoni. Procenti kā uz Junk Bond 14.5% nav jāmaksā, bet varēsi lidot par ķirsīša cenu. Vai nevarēsi.
Ar tiem ķiršiem ir tā - pasažieriem jau izdevīgi, bet aviokompānijai tā faktiski sanāk „dempingošana”, kas acīmredzot rada tos zaudējumus vidēji uz katru lidojumu. Jo vairāk maršrutus atver, jo vairāk vari iekasēt „avansā”. Nauda ienāk, bet zaudējumi konkrētajā gadījumā arī palielinās. Var teikt - piramīdas efekts.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
