Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Rīgā plāno anulēt 139 atļaujas azartspēlēm, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs.

Nevēlos diskutēt par neskaitāmas reizes cilātajām tēmām par to, cik ētiskas, kaitīgas vai izklaidējošas ir azartspēles, jo kāda gan ētika pastāv valstī, kam pašai pieder azartspēļu kompānija “Latvijas Loto”. Taču pieļauju, ka kāds tomēr nopietni cer, ka galvaspilsētā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas haotiskajā vadībā beidzot izdosies paveikt neiespējamo – būtiski samazināt spēlētāju skaitu, kā arī likvidēt atkarības.

Ticēt neiespējamajam neaizliegsi, un droši vien joprojām ir cilvēki, kas nopietni tic, ka sausais likums Amerikā varēja atnest pilnīgu atteikšanos no alkohola, ja vien netiktu nelaikā pārtraukts, bet kontrolei tiktu veltīti lielāki spēki un resursi, radītas jaunas apkarotāju štata vietas utt. Vēl vairāk – arī Gorbačovs būtu panācis, ka svinībās stipros dzērienus labprātīgi aizstāj ar sulu, ja ne PSRS sabrukums…

Tomēr, ja atmetam iracionālas cerības, jāatzīst, ka notiekošajam ir tikai divi ticami skaidrojumi.

Pirmais – pašvaldības vēlēšanas nemaz nav aiz kalniem. Ja tu pēc trīs gadiem, nosēžot domē, nevari palepoties ne ar ko tādu, ko pamanījuši tavi iespējamie vēlētāji, tad paliek vēl pēdējā cerība – sākt karot ar azartspēlēm. Ne tu pimais, ne pēdējais politiķis, kas ķēries pie šī brīnumlīdzekļa. Nu, vismaz jārada ilūzija, ka atkal notiek bezkompromisu cīņa.

Iepriekš pieminētā Linda Ozola ar dažiem citiem biedriem pēc neveiksmīgajām Saeimas vēlēšanām kā izmisusi žurka pameta Jaunās konservatīvās partijas kuģi, kura peldētspēja vairs nelikās ticama. Aizgājēji, kā jau tas tādos gadījumos pieņemts, nodibināja paši savu klubiņu, ko paši lepni nodēvēja par “partiju”. Diemžēl vēlētāji līdz šim pat nav piefiksējuši “partijas” nosaukumu, nezina par tādas “partijas” eksistēšanu, kur nu vel par tās (un Ozolas) labajiem darbiem.

Jāatzīstas, ka es arī biju aizmirsis ši “politiskā spēka” nosaukumu, bet to atradu internetā. Tas ir smieklīgs – “Kods Rīgai”, un tā izvēle pati par sevi daudz ko izsaka par “partijas” intelektuālo līmeni. Tad nu tiek uzsākta kārtējā cīņa, lai šis “kods” varētu palepoties kaut ar vienu lielu darbu un būtu iekrāts kaut mazumiņš politiskā kapitāla, ko parādīt vēlētājiem vai citas partijas bosiem, kam piedāvāties, ja “kods” tiks atzīts par bezperspektīvu.

Otrais – lēmumu mēģina pieņemt konkrētu ekonomisko spēku interesēs. Nav gan pamata bažām, ka, aizverot azartspēļu zāles, Latvijā uzplauks pagrīdes kazino (pārdomām: Ukrainā, kā tikko paskaidrojis “Ukrainian Gambling Council” vadītājs Antons Kučuhidze,  esot  14 legālas azartspēļu kompānijas un ap 1100 nelegālas. Lai gan azartspēles valstī ir atļautas, legāli darboties nav izdevīgi, jo jāmaksā nodokļi).

Latvijā dibināt pagrīdes spēļu vietas diezin vai mēģinās, jo ir cita, legāla alternatīva. Tās ir interneta spēļu vietnes, kas kļūst arvien populārākas. Tikai nelaime, ka tās visas nevar ne aizvērt, ne izkontrolēt, spēlēt iespējams arī Latvijā nereģistrētās vietnēs, kur arī nodokļi paliek ārzemēs. Tieši tur aizies spēlmaņi, bet izglābt no atkarības varbūt izdosies tikai tos, kas neprot lietot internetu.

Ja kāds netic – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2022. gadā esot bloķējusi 560 nelegālus domēnus, bet situācija ir  gluži kā ar pasaku pūķi – viena slēgtā domēna vietā izaug jauni. Un, protams, par tādu lietu kā VPN inspekcijas ierēdņi varbūt arī ir dzirdējuši, taču padarīt ar to nespēj neko.

Katrā ziņā “William Hill”, “Optibet” un citi interneta azartspēļu tirgus smagsvari, kuri nav investējuši stacionārās spēļu vietās, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcu (kurās azartspēles neraisa, domnieku vārdiem runājot, “nelabvēlīgu ietekmi”) īpašnieki varēs berzēt rokas un teikt paldies mūsu jaukajai Lindai Ozolai no partijas… Jā, kā to viņas partiju tur sauca? Bet Linda Ozola turpinās uzturēt cerību, ka, pateicoties mūžīgajai cīņai pret azartspēlēm viņas politiskā karjera varētu nebeigties. Jo cerība jau mirst pēdējā.

Novērtē šo rakstu:

106
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi