Iesaki rakstu: 
Vispirms „nācijas tēvs” paziņoja, ka ievērošot personisko informatīvo higiēnu un grāmatai „Viltvārdis” neķeršoties ne klāt. Divas nedēļas vēlāk milzīgā sabiedriskā rezonanse viņu piespieda grāmatu izlasīt vai vismaz apskatīt un nākt klajā ar „Latvijas Avīzes” publicētu „patiesību” – interviju, kurā jautājumi ar „žurnālistiem” Antoņeviču un Libeku acīmredzami saskaņoti jau iepriekš. Mandomāt, būtu jau nu labāk palicis pie pirmās nostājas – kauna būtu mazāk. Lai gan sekas tas nemazina jebkurā gadījumā.
Dies' zina, cik no grāmatas „visas tautas prezidents” ir izlasījis un ko pamanījis, - visticamākais, tas, ka Egils Levits ar savā intervijā salaistajām faktoloģiskajām kļūdām (grāmatā manipulatīvi neesot minēts tas un arī vēl tas, kas patiesībā tur ir uzrakstīts par vairākkārt) tagad ir pats iedevis autoram iespēju pieprasīt no viņa atsaukumu, ir labi atalgoto, bet pastulbo padomnieku „nopelns”.
Bet neapšaubāmi ir arī paša „viltvārža” nokļūdīšanās. Acīmredzot savā augstprātībā, kas no viņa izstaro it visā, nebija iedomājies, ka kaut kur saglabājusies viņa ģimenes izbraukšanas lieta ar visiem čekas akceptiem, arī mūsu specdienesti acīm redzami noluņojuši. Tagad publiskotā vēstule jaunajam, neprognozējamajam ģenerālprokuroram par Levita pielaidi var nest arī negaidītus rezultātus.
Čekai rakstītajos papīros Levita māte ir melojusi tā, ka jābrīnās vai nu par naivumu, vai nekaunību. Bet var jau būt, ka tas ir bijis tēva Jonasa Moisejeviča "labais padomiņš" - ja viņš bija tāds avantūrists, kā dažas saglabātās liecības liek domāt, tad sievai varēja ieteikt sastāstīt melus pēc pilnas programmas, zinot, ka ne jau viņam būs jāatbild.
Savukārt dokumenti, cik saprotu, bija jāaizpilda sievai, Egila mātei, jo viņa bija tā, kurai "māsa" Vācijā. Tiešām viņa iedomājās, ka VDK, tikai mazliet parokoties, nesazīmēs no Sibīrijas atgriezušos Karlīni un Ermansonu pāri tepat Latvijā? Nē. "māmiņa" Karolīna esot mirusi Vācijā, "māsa" Marta dzīvojot tur – tā viņa rakstīja anketās.
Un, protams, neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem man praktiski nav nekādas ticības, ka 1972. gadā VDK neizmantoja iespēju savervēt kādu cilvēku no ģimenes, kura bija devusi TIK lielas iespējas palikt sevi zem sitiena, ne vien neizlaižot no PSRS, bet pat uztaisot māmiņai īstenu "lietu" tepat. Man šķiet, kuratoram nebija īpaši jānopūlas ar septiņpadsmitgadnieku, kuram ļoti gribējās prom...
Un, ja tagad paliks negaisinātas šaubas par to, ka varbūt kaut kur Maskavā savu brīdi gaida – vai arī jau tagad tiek izmantots – 1972. gadā parakstīts papīriņš par sadarbību, tam var būt ļoti nozīmīgas sekas.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
