Iesaki rakstu: 
Modernā valsts, kura robežojas ar citām valstīm, nevis ar neapgūtām zemēm un jūrām, nav izcēlusies no vienas cilts savairošanās. Valsts nav nedz indivīdu, nedz ģimeņu vai cilšu kopā sanākšana.
Valsts ir institucionalizēts grupējums, kas noteiktā teritorijā ir uzvarējis cīņu par miera, drošības un kārtības nodrošināšanas monopoltiesībām, kā arī ir izpelnījies citu valstu atzīšanu. Kārtības uzturēšanas monopoltiesību noturēšanai vajag lielu piespiedu varu vai tādu organizāciju, kas iemanto uzticēšanos bez piespiedu varas.
Ilgā laikā pastāvot jebkādai cilvēku grupas nodalītībai, tajā veidojas īpatnības, kas to nesējus ar laiku nošķirs no grupām ārpus šī nodalījuma arī tad, kad sākotnējais nodalījums būs atcelts. Tā ir evolūcijas, tai skaitā ideju un kultūras, ābece. Salas iemītnieku īpatnības rodas no nošķirtības nevis no vienas cilts mātes.
Tauta neeksistē pirms institūcijām (kurām pieder arī robežas), kas uztur tās nodalītību. Mainoties institūcijām, var konstatēt (novērot) līdzību, radniecību un savstarpējo lojalitāti, kura vairs nav institucionāli nodalīta, bet ideju par kuru uztur spēkā vēsturiskais nospiedums.
Valsts nepastāv tautas aizstāvībai. Valsts vienmēr rada tautu. Vai arī valsts izjūk.
Mēģinājumi vēsturiskus nodalījumus (tautu), kas neiekļauj visus pilsoņus, postulēt kā kolektīvās pilsoņu identitātes pamatu automātiski irdina pastāvošo valsti. Turklāt šie mēģinājumi galīgi neliekas kopā ar faktu, ka valsts ir kļuvusi tāda, ka ievērojama daļa šī te vēsturiskā nodalījuma (jeb tautas) ir aizceļojusi uz citām valstīm. Ir skaidrs, ka šī valsts nekalpo šai tautai. Un skaidrs ir arī tas, ka šai izceļojušajai tautai valsti tās pašreizējā izpildījumā arī nevajag.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
