Daži jautājumi Ozoliņa kungam no žurnāla “Ir”
Liāna Langa, dzejniece un publiciste08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivara Ozoliņa komentārs šā gada nedēļraksta Ir 3. augusta numurā “Kampaņa par ģimenes definēšanu parāda Kremļa vērtību iespaida robežas” mani mudināja uzdot vairākus, manuprāt, pamatotus jautājumus žurnālistam un arī šim liberālajam preses izdevumam. Mana replika nav attiecināma tieši uz jaunāko publikāciju, bet gan drīzāk uz žurnālista nostāju ilgākā laika periodā, kurā viņš uzstājīgi ignorē dabisko* tiesību filozofisko un juridisko bāzi, kurā balstās arī Civillikums Latvijā. Tas man šķiet nopietna žurnālista necienīgi.
Sākšu ar norādi, ka iestāšanās par dabiskās ģimenes definīcijas precizēšanu Satversmē šajos juku laikos nav un nevar būt homofobijas izpausme, jo tādā gadījumā pretējās nometnes pārstāvju – LGTB kopienas un tās atbalstītāju – retorika sabiedrībai turpmāk būtu jādēvē par heterofobiju. Tas izrietētu no elementāras loģikas.
Nedaudz izbrīna kaisme, ar kādu Ozoliņa kungs gavilē par tāda referenduma “izgāšanos”, par kuru labākajās PSRS totalitārajās tradīcijās atteicās informēt gan sabiedriskie mediji, gan TV3. Vai godājamais žurnālists kļuvis par heterofobu? Nav nācies lasīt viņa argumentāciju jautājumā par bērna labāko tiesību izbeigšanos brīdī, kad bērns nonāk viendzimuma pāra aprūpē. Šajos gadījumos viņam uz mūžu tiek laupīta vai nu māte, vai tēvs un nav saprotams, par ko te būtu jāgavilē. Kur paliek vieta bērna vajadzībām un labākajām interesēm augt ar māti un tēvu?
Man nav zināms arī tas, vai žurnālists vairāk atbalsta cilvēktirdzniecību surogātmāšu biznesā, kas Latvijā pagaidām aizliegts, vai mēģeņu bērnu rūpala uzplaukumu, kad ikviens viendzimuma pāris varēs sev pasūtināt bērnu ar savai gaumei atbilstošu izskatu, kā izceļot gardāko konfekti no “Asorti” konfekšu kastes.
Ne mazāk satraucošs loģikas trūkums vērojams Ozoliņa kunga pārliecībā, ka iestāšanās par dabiskajām tiesībām un dabisko ģimeni ir vistīrākais Kremļa projekts. “Lai ko iniciatīvas autori stāstītu par savu “nepolitiskumu”, viņu pasākums nevainojami iederas rietumvalstu sabiedrību šķelšanas Kremļa programmā,” raksta Aivars Ozoliņš.
Man patiešām ir pirmā dzirdēšana, ka Kremlis savā varā gadsimtiem ilgi būtu turējis Lielbritānijas parlamentu, kurā homolaulību likumu pieņēma tikai pirms astoņiem gadiem 2014. gadā. Vai Ozoliņa kungam un Putinam abiem šķiet, ka Kremļa varai patiešām nav nekādu robežu? Likums vēl nebūt nav izturējis laika pārbaudi, lai mēs varētu izdarīt jelkādus secinājumus par tā pareizību vai nepareizību arī visās citās valstīs, kur tas pieņemts. Dabiskajās tiesībās sakņotās pamatvērtības ir izturējušas vismaz divu gadu tūkstošu testu, savukārt šīs jaunās, ANO Cilvēktiesību konvencijā nedefinētās cilvēktiesības pagaidām nav izturējušas nekādu laika pārbaudi.
No savas puses vēlos piebilst, ka man ir gluži vienalga, kā kurš pieaugušais dzīvo, – mana audzināšana man liedz bāzt degunu citu cilvēku guļamistabās, un par tām man ir nulle intereses. Bet tikpat nepieņemama man ir publiska svešu cilvēku uzbāšanās apkārtējiem ar savām zemjostas kaislībām un problēmām neatkarīgi no seksuālās orientācijas. Ko vēlos teikt pilnā nopietnībā – Latvijā savās egoistiskajās spēlītēs nevelciet iekšā bērnus un viņu dzīves!
Pirms vairāk nekā gada darbību tīmeklī uzsāka konservatīvās domas interneta žurnāls telos.lv. Tā krātuvē atrodami vairāk nekā četrdesmit raksti, kuros skaidrotas dabiskās tiesības un to vēsturiskā izcelsme, kas aizsākusies jau antīkajā pasaulē un turpinājusies gadsimtu gaitā. Dabiskās tiesības vēl arvien ir viens no nozīmīgākajiem tiesību avotiem pasaules juridiskajā domā. Kāpēc Aivars Ozoliņš ignorē šo jautājuma izpratnei fundamentāli nozīmīgo informāciju un tādēļ šķiet iestrēdzis savas izpratnes slazdā? Vai lai turpinātu maldināt sabiedrību ar Kremļa piesaukšanu?
Vēl lielāka muļķība ir saistīt politiski un idejiski postmoderno, šobrīd ukraiņu asinīs slīkstošo Krievijas impēriju ar Rietumos dzimušo konservatīvismu! Ozoliņa kungs! Krievijai nav ne mazākā sakara ar Rietumu konservatīvismu, pat ja tamlīdzīgas muļķības apgalvo sekli liberālie Rietumu publicisti un kādu no konservatīvisma filozofijas naratīviem savās interesēs ekspluatē Kremlis. Jo pilnīgi noteikti Kremlis nav un nevar būt Rietumos dzimušā esenciālisma autors, kurā “sieviete”, “vīrietis”, “tēvs”, “māte” ir bioloģiski determinēti jēdzieni, nevis arbitrāras konvencijas un konstrukcijas.
Aicinu izbeigt sabiedrības maldināšanu un izpratnes juku vairošanu izdevumā, kas pretendē uz intelektuālu kvalitāti!
*Literatūrā sastopamas gan “dabiskās tiesības”, gan “dabīgās tiesības”, par šo vārdu lietojumu filologiem nav vienprātības.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
