Daži jautājumi par vilcieniem, uz kuriem neviens nav vēlējies atbildēt
Vecais nīgrais onkulis26.10.2022.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla „Ir” 33.numurā bija raksts par vilcienu iepirkuma sāgu. Tas izgaismoja dažas finansiālas detaļas, par kurām ir daži jautājumi, bet atbilžu nav. Varbūt kāds Pietiek lasītājs zina?
Varu pateikt tikai to, ka vēl tad, kad tika slēgts un noslēgts līgums ar CAF, es biju ļoti priecīgs, ka ražošana notiks tepat pie mums Latvijā. Visi taču zina, ka, ražojot uz vietas, vismaz daļa naudas, kas visā projektā apgrozās, paliek uz vietas. Nemaz jau nerunājot par darba vietām utt., utjpr.
Beigu galā, kad šo līgumu tomēr „nozāģēja”, kā galvenais sasniegums visā šajā epopejā tika deklarēts tas, ka ir izdevies saglābt lielu naudu, kuru mēs vai nu būtu zaudējuši, vai būtu varējuši zaudēt, pildot līgumu ar CAF.
Taupīt naudu (īpaši kopīgo) – svēta lieta. Vienkāršs pilsonis tam tic un gaida jaunos vilcienu iepirkumus, kuri nu būs maksimāli izdevīgi, lēti un bez kādām blaknēm.
BET. Žurnālā „Ir” ir minēti šādi skaitļi;
1) CAF līgums. 200 miljoni par 41 vilcienu (no tiem 142 no kohēzijas (nu, ja atzīst par attiecināmiem, protams)). Tas sanāk 4,88 miljoni par 1 vilcienu. Vēl pie CAF līguma nāca „piekabe” par apkopi 30 gadu laikā, arī 200 miljoni. Pārrēķinot uz vilcieniem, sanāk, ka viena vilciena apkope izmaksātu 162 000 eiro gadā. Bez speciālista viedokļa grūti teikt, vai tas ir daudz vai maz, bet skaidrs ir viens - apkope jebkurai tehnikai ir nepieciešama, un kaut ko tā maksā jebkurā gadījumā.
2) Škoda Vagonka līgums. 241 miljons par 32 vilcieniem. Tas ir 7,53 miljoni par 1 vilcienu. Par apkopi nav teikts nekas, bet apkope, protams, būs vajadzīga.
Rēķini, kā gribi, viens vilciens jaunajā iepirkumā sanāk par 2,65 miljoniem dārgāk (tas, protams, ir gadījumā, ja minēto šaubu dēļ nauda no kohēzijas fonda netiek iedota un viss iepirkums jāsedz no pašu līdzekļiem). Kur tad lielais ieguvums?
Rēķinām tālāk. Kopā ar apkopi viens CAF vilciens 30 gados izmaksātu 9,75 miljonus eiro. Atrēķinot no šī skaitļa Škoda Vagonka vilciena iepirkuma cenu (7,53 miljoni), paliek pāri 2,22 miljoni. Tos tad varētu tērēt turpmākai vilcienu uzturēšanai un remontiem. Lai abas summas 30 gadu periodā izlīdzinātos, viena vilciena apkopei gadā var tērēt 71 700 eiro.
Ja tā, tad abi līgumi būtu naudas ziņā līdzvērtīgi, protams, pieņemot, ka mēs neesam dabūjuši kohēzijas līdzekļus, kā arī to, ka daudzas algas un nodokļi, kas teorētiski varēja palikt Latvijā, tagad paliks Čehijā, un viena nopietna ražotne, kas perspektīvā varētu arī attīstīties, tagad pilnīgi droši neattīstīsies.
Seko mums 
Marks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Patērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Biju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu deklarācijā. 
Ķemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Pie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
