Daži jautājumi par vilcieniem, uz kuriem neviens nav vēlējies atbildēt
Vecais nīgrais onkulis26.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla „Ir” 33.numurā bija raksts par vilcienu iepirkuma sāgu. Tas izgaismoja dažas finansiālas detaļas, par kurām ir daži jautājumi, bet atbilžu nav. Varbūt kāds Pietiek lasītājs zina?
Varu pateikt tikai to, ka vēl tad, kad tika slēgts un noslēgts līgums ar CAF, es biju ļoti priecīgs, ka ražošana notiks tepat pie mums Latvijā. Visi taču zina, ka, ražojot uz vietas, vismaz daļa naudas, kas visā projektā apgrozās, paliek uz vietas. Nemaz jau nerunājot par darba vietām utt., utjpr.
Beigu galā, kad šo līgumu tomēr „nozāģēja”, kā galvenais sasniegums visā šajā epopejā tika deklarēts tas, ka ir izdevies saglābt lielu naudu, kuru mēs vai nu būtu zaudējuši, vai būtu varējuši zaudēt, pildot līgumu ar CAF.
Taupīt naudu (īpaši kopīgo) – svēta lieta. Vienkāršs pilsonis tam tic un gaida jaunos vilcienu iepirkumus, kuri nu būs maksimāli izdevīgi, lēti un bez kādām blaknēm.
BET. Žurnālā „Ir” ir minēti šādi skaitļi;
1) CAF līgums. 200 miljoni par 41 vilcienu (no tiem 142 no kohēzijas (nu, ja atzīst par attiecināmiem, protams)). Tas sanāk 4,88 miljoni par 1 vilcienu. Vēl pie CAF līguma nāca „piekabe” par apkopi 30 gadu laikā, arī 200 miljoni. Pārrēķinot uz vilcieniem, sanāk, ka viena vilciena apkope izmaksātu 162 000 eiro gadā. Bez speciālista viedokļa grūti teikt, vai tas ir daudz vai maz, bet skaidrs ir viens - apkope jebkurai tehnikai ir nepieciešama, un kaut ko tā maksā jebkurā gadījumā.
2) Škoda Vagonka līgums. 241 miljons par 32 vilcieniem. Tas ir 7,53 miljoni par 1 vilcienu. Par apkopi nav teikts nekas, bet apkope, protams, būs vajadzīga.
Rēķini, kā gribi, viens vilciens jaunajā iepirkumā sanāk par 2,65 miljoniem dārgāk (tas, protams, ir gadījumā, ja minēto šaubu dēļ nauda no kohēzijas fonda netiek iedota un viss iepirkums jāsedz no pašu līdzekļiem). Kur tad lielais ieguvums?
Rēķinām tālāk. Kopā ar apkopi viens CAF vilciens 30 gados izmaksātu 9,75 miljonus eiro. Atrēķinot no šī skaitļa Škoda Vagonka vilciena iepirkuma cenu (7,53 miljoni), paliek pāri 2,22 miljoni. Tos tad varētu tērēt turpmākai vilcienu uzturēšanai un remontiem. Lai abas summas 30 gadu periodā izlīdzinātos, viena vilciena apkopei gadā var tērēt 71 700 eiro.
Ja tā, tad abi līgumi būtu naudas ziņā līdzvērtīgi, protams, pieņemot, ka mēs neesam dabūjuši kohēzijas līdzekļus, kā arī to, ka daudzas algas un nodokļi, kas teorētiski varēja palikt Latvijā, tagad paliks Čehijā, un viena nopietna ražotne, kas perspektīvā varētu arī attīstīties, tagad pilnīgi droši neattīstīsies.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
