Daži jautājumi par vilcieniem, uz kuriem neviens nav vēlējies atbildēt
Vecais nīgrais onkulis26.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla „Ir” 33.numurā bija raksts par vilcienu iepirkuma sāgu. Tas izgaismoja dažas finansiālas detaļas, par kurām ir daži jautājumi, bet atbilžu nav. Varbūt kāds Pietiek lasītājs zina?
Varu pateikt tikai to, ka vēl tad, kad tika slēgts un noslēgts līgums ar CAF, es biju ļoti priecīgs, ka ražošana notiks tepat pie mums Latvijā. Visi taču zina, ka, ražojot uz vietas, vismaz daļa naudas, kas visā projektā apgrozās, paliek uz vietas. Nemaz jau nerunājot par darba vietām utt., utjpr.
Beigu galā, kad šo līgumu tomēr „nozāģēja”, kā galvenais sasniegums visā šajā epopejā tika deklarēts tas, ka ir izdevies saglābt lielu naudu, kuru mēs vai nu būtu zaudējuši, vai būtu varējuši zaudēt, pildot līgumu ar CAF.
Taupīt naudu (īpaši kopīgo) – svēta lieta. Vienkāršs pilsonis tam tic un gaida jaunos vilcienu iepirkumus, kuri nu būs maksimāli izdevīgi, lēti un bez kādām blaknēm.
BET. Žurnālā „Ir” ir minēti šādi skaitļi;
1) CAF līgums. 200 miljoni par 41 vilcienu (no tiem 142 no kohēzijas (nu, ja atzīst par attiecināmiem, protams)). Tas sanāk 4,88 miljoni par 1 vilcienu. Vēl pie CAF līguma nāca „piekabe” par apkopi 30 gadu laikā, arī 200 miljoni. Pārrēķinot uz vilcieniem, sanāk, ka viena vilciena apkope izmaksātu 162 000 eiro gadā. Bez speciālista viedokļa grūti teikt, vai tas ir daudz vai maz, bet skaidrs ir viens - apkope jebkurai tehnikai ir nepieciešama, un kaut ko tā maksā jebkurā gadījumā.
2) Škoda Vagonka līgums. 241 miljons par 32 vilcieniem. Tas ir 7,53 miljoni par 1 vilcienu. Par apkopi nav teikts nekas, bet apkope, protams, būs vajadzīga.
Rēķini, kā gribi, viens vilciens jaunajā iepirkumā sanāk par 2,65 miljoniem dārgāk (tas, protams, ir gadījumā, ja minēto šaubu dēļ nauda no kohēzijas fonda netiek iedota un viss iepirkums jāsedz no pašu līdzekļiem). Kur tad lielais ieguvums?
Rēķinām tālāk. Kopā ar apkopi viens CAF vilciens 30 gados izmaksātu 9,75 miljonus eiro. Atrēķinot no šī skaitļa Škoda Vagonka vilciena iepirkuma cenu (7,53 miljoni), paliek pāri 2,22 miljoni. Tos tad varētu tērēt turpmākai vilcienu uzturēšanai un remontiem. Lai abas summas 30 gadu periodā izlīdzinātos, viena vilciena apkopei gadā var tērēt 71 700 eiro.
Ja tā, tad abi līgumi būtu naudas ziņā līdzvērtīgi, protams, pieņemot, ka mēs neesam dabūjuši kohēzijas līdzekļus, kā arī to, ka daudzas algas un nodokļi, kas teorētiski varēja palikt Latvijā, tagad paliks Čehijā, un viena nopietna ražotne, kas perspektīvā varētu arī attīstīties, tagad pilnīgi droši neattīstīsies.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
