Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kuro gadu vērojot ņemšanos ap 9. maija pasākumiem Rīgā un cilvēkiem, kas tos apmeklē, man ir sakrājušies daži jautājumi tiem, kuriem ir visvairāk un visskaļāk ko teikt par šiem pasākumiem un tos apmeklējošo publiku. Padalīšos.

Vispirms sakiet, lūdzu, vai jūs tiešām, tiešām, tiešām esat pārliecināti, ka, visādā veidā paužot sašutumu par kaut ko un ritmiski, enerģiski lamājot šī te vienalga kā praktizētājus, jūs viņus uzvedīsiet uz pareizā ceļa?

Vai jums jau iepriekš ir bijusi kāda šāda pedagoģiskā pieredze - nu, kaut vai ģimenē? Kad, visādā veidā ņirgājoties par kādu citu ģimenes locekli, vienalga, jaunāku vai vecāku, jūs sasniedzat vēlamo rezultātu un viņš sāk uzvesties tā, kā jūs uzskatāt par pareizu?

Vai varbūt, ja ar ģimenes piemēru nekas nesanāk, jūs varat nosaukt kādu tuvāku vai tālāku vēsturisku piemēru - kad šāda te pietiekami lielas cilvēku daļas, kā arī šo cilvēku uzvedības, domāšanas veida, vērtību utml. apņirgšana un zākāšana (jā, jā, tā tas saucas) konkrēta notikuma sakarā ir novedusi pie tā, ka šie cilvēki kolektīvi saprot savu nepareizo uzvedību un sāk uzvesties citādi?

Tad vēl tāds jautājums - sakiet, lūdzu, kā jūs paši rīkotos, ja jums būtu kaut kādi jums svarīgi vēsturiski datumi un notikumi, bet liela jūsu valsts iedzīvotāju daļa un faktiski visa valdošā sistēma uz tiem skatītos, maigi izsakoties, skeptiski un ne visai atzinīgi?

Vai jūs - it īpaši jau labi zinot, ka dzīvojat pietiekami demokrātiskā valstī, lai par svinēšanu jums nekas nedraudēs, - būtu gatavi mīļā miera labad piekāpties un teikt: nu, labi, ja reiz jums tas viss tik ļoti nepatīk, mēs tos savus datumus liksim mierā un vairs nepieminēsim?

Vai arī tieši otrādi un jūsos, neraugoties uz visu iedzimto un ieaugušo samiernieciskumu un bailīgumu, tikai augtu spīts un nepakļaušanās - kas tik te nebūs, kaut kādi te mums atļausies diktēt, ko un kā mums svinēt vai nesvinēt, pieminēt vai nepieminēt?

 Bet varbūt jums šķiet - mums ir taisnība, mūsu datumi ir pareizi, bet viņiem taisnība nav, viņi ir tādas vai citādas ideoloģijas un propagandas apstulbināti, nesaprātīgi un spriest nespējīgi? Taču - vai nevar būt tā, ka "viņi" par attiecīgi jums un sevi spriež pilnīgi otrādi? Ka viņu datumi ir pareizie, bet jūs esat apstulbināti un zombēti? Un jau atkal - ka ņirgāšanās un izsmiekls neko šādos spriedumos nemainīs? Ja nu vienīgi - tos vēl nostprinās?

Pie reizes arī tāds jautājums - ko jūs darītu, ja, piemēram, jūsu valsts galva vēstītu, cik ļoti viņa grib būt visu Latvijas iedzīvotāju vadītāja un saliedētāja, bet vienlaikus par jūsu svētkiem - tiem, kas jums ir svarīgi, un viss! - paziņotu, ka tur pulcējas kaut kādi lumpeņi ar savām voblām, vodkām un častuškām (vai attiecīgi čipsiem, stipro "Apinīti" un rumpi-pumpi)?

Jūs teiktu - oi, paldies par veselīgo kritiku, noteikti ņemsim vērā un labosimies, vairāk tā nedarīsim? Vai arī tomēr teiktu - ej pie velna, vecā čība, mēs esam, kas mēs esam, mums ir svarīgs tas, kas mums ir svarīgs, un, ja kādam tas nepatīk, tas var pastāvēt malā? Ne jau kāds cits būs tas, kas mums noteiks, ko un kā svinēt? Ko jūs teiktu, lūdzu?

Vēl viens jautājums - jau nedaudz konkrētāks: vai kopš neatkarības atgūšanas gadiem, kad, protams, visādi gāja, jūs varat nosaukt kādus latviešiem svarīgus svētkus, pret kuriem masveidā iebilstu Latvijas "krievvalodīgie"? Ar to es domāju - kādus latviešiem svarīgus svētkus vai atceres datumus, par kuriem "krievvalodīgie" masveidā skaļāk vai klusāk ņirgātos, ierosinātu tos likvidēt vai aizliegt, zākātu to dalībniekus utt.?

Jūs teiksiet - nu, bet kā tad 16. marts? Nekā nebija - jautājums ir par masveidīgumu, kas nu nekādi nevar attiekties uz tiem dažiem simtiem krievu, ebreju un dažu citu tautu/tautību pārstāvju, kuri iebilst pret 16. marta atzīmēšanu un tā atzīmētājiem un kuri skaitliskuma ziņā nekādi nevar mēroties ar daudzbalsīgo ordu, kas auro par 9. maija svinībām.

Tad vēl tāds jautājums par pašu 9. maija svētku būtību - par to, kas tur īsti tiek atzīmēts?

Tātad - laikam ir tā, ka krievi (iztiksim bez pārmērīga politkorektuma - lielākoties tieši krievi) atzīmē savas valsts uzvaru pār nacistisko Vāciju nu jau pirms apaļiem septiņdesmit gadiem? Karā kā jau karā gāja visādi, un paši krievi to lieliski zina, kaut arī bieži vien nav gatavi atzīties, bet viņi tomēr ņēma un uzvarēja, ja? Kam par prieku, kam par skumjām, bet uzvarēja?

Un jūs visi, protams, zināt veco labo pantiņu par, ak, šiem nabaga krieviem, kuriem nākamos septiņdesmit gadus tā īsti ar ko palepoties nav bijis (nu, labi, pirmais cilvēks kosmosā, vēl šis tas, bet nu - vāji, vāji...), un tad nu šie, nabagi, lūk, joprojām gremdējas kaut kādās tur impēriski iekrāsotās reminiscencēs par vienu senu uzvaru pirms septiņdesmit gadiem?

Bet šai sakarā tāds jautājums - laikam nenoliegsiet, ka tiešām bija Karš, bija Upuri, un bija arī krieviem Uzvara - viss ar lielo burtu? Lūk, ja nu jūs ieņirdzat par šiem nabagiem, kam pēdējos septiņdesmit gados nekādas citas uzvaras nav bijis, pastāstiet man, lūdzu, - kad ir bijusi jūsu pašu valsts un tautas pēdējā Uzvara, ar ko lepoties?

Vēsturiskais 18. novembris? Jā, bija tāda lieta, bet tas bija pirms krietni pulkāk gadiem nekā krievu Uzvara - tāpat kā 11. novembris. Bet pēc tam? Kur ir tās jūsu pašu mūslaiku uzvaras, ko jūs varat iebāzt degunā, lūk, tiem tur nabaga apstulbinātajiem krieviem, kuri nez kāpēc atceras un svin 70 gadus senu notikumu?

Un tad vēl tāds jautājums. Protams, 9. maija svinību mērogu lielā mērā nodrošina gan Kremļa finansējums un propagandas mašīna, gan gluži vienkārši cilvēku daba - svinēt kopā daudziem ir forši, ja ir iemesls, labs laiks un pasākumu programma. Bet vai jums nešķiet, ka ir vēl trešais iemesls - ka tieši jūs, brēcēji un zākātāji, šo pasākumu tik daudzskaitlīgu esat padarījuši vismaz tikpat lielā mērā kā Kremļa finansējums un propagandas mašīna?

Jūs droši vien nedomājat, ka jūsu ņirgas izskan tukšumā un neviens tās nedzird? Ja jūs tā domātu, droši vien entuziasma un enerģijas jums būtu krietni mazāk, vai ne? Tātad jūs vēlaties, lai sadzird arī tie, kuri nepareizus svētkus nepareizi svin, nepareizi uzvedoties?

Pārfrazējot jau iepriekš uzdotu jautājumu - tad kāda, jūsuprāt, var būt sadzirdējušo reakcija uz šādu zākāšanu? Vai jums nešķiet, ka jebkuram cilvēkam ar kaut nelielu pašcieņu reakcija var būt tikai viena - nu, ja viņi šitā, tad es kaut vai par spīti vien nākamgad aiziešu pie Uzvaras pieminekļa kaut vai tāpēc, lai "atzīmētos"? Un vai no tā neizriet, ka daļu šāgada 220 tūkstošu (vai vienalga cik) skaita esat sasaukuši un saorganizējuši tieši jūs?

Kazi, par to visu ir jēga padomāt nākampavasar, ja ne ātrāk.

Ak, jā, vai viss iepriekšminētais nozīmē, ka man pašam personiski patīk 9. maija svinības? Nē, man tās nepatīk, bet tāpēc es uz tām neeju un tur nejaucos - gluži tāpat kā es neapmeklēju ļoti daudzus un dažādus pasākumus no "Jaunā viļņa" līdz Operas svētkiem.

Teikšu vēl vairāk - ja kāds lindermans sadomātu ar saviem karodziņiem, voblām, vodkām un častuškām atnākt uz manas mājas pagalmu pasvinēt savus uzvaras svētkus, ļoti varētu būt, ka tuvākajos mēnešos uz savām kājām viņš arī uz mazmājiņu neietu.

Bet tā ir mana paša māja un mans paša pagalms. Savukārt Latvijas valsts ir kopēja tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, un sabiedriskās vietas arī ir kopējas - un jebkuram cilvēkam tajās ir tiesības svinēt, ko un kā viņš vēlas, neuztraucoties, vai tas kādam citam (man tai skaitā) patiks vai ne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....