Daži neērti jautājumi politiskajiem gudriniekiem sakarā ar vakcināciju
Pietiek lasītājs30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien 28.oktobrī kanāla "rus.LSM" darbinieki raidījuma ēterā vērsa veselības ministra Daniela Pavļuta uzmanību uz manavakcina.lv mājaslapas informāciju krievu valodā, kas nebija atjaunota kopš 2021.gada maija. Uz šī teksta rakstīšanas brīdi, 29. oktobra vakarā, maldinošā informācija joprojām netika labota un attiecīgi turpināja maldināt krievvalodīgos mājaslapas apmeklētājus.
Interesanti, ka mēs nerunājam par kādu tekstu, kas ir rakstīts mazā drukā pašā beigās. Runa ir par vienu no svarīgākajiem jautājumiem lapas pašā augšpusē. Precīzāk - saskaņā ar informāciju mājaslapā krievu valodā vakcinācijas centri, tai skaitā senioriem, šogad bija atvērti tikai 6 dienas un pārtrauca savu darbību 16. maijā.
Dziļāk izpētot mājaslapas saturu jau visās trīs valodās, atklāju vairākas citas diemžēl ne pārāk labas lietas, par ko daudzi droši vien jau zina.
Piemēram, cilvēks nevar elektroniski pierakstīties otrai vakcīnas devai. Lai to izdarītu, tev ir kaut kur tur jāiet, visticamāk stāvēt rindā, pēc tam ar kaut ko tur runāt, un tā tālāk. Šķiet, ka mājaslapas veidotāji it kā vēlējušies samazināt otras vakcīnas devu skaitu un tāpēc reģistrācijas processu otrajai devai padarījuši daudz grūtāko nekā pirmajai.
Tad reģistrēties otrai vakcīnas devai var tikai un vienīgi tajā vietā, kur esi saņēmis pirmo devu. No tā izriet ka, ja rīdzinieks pirmo vakcīnas devu saņēmis atvaļinājuma laikā, ko pavadīja kopā ar māti Ventspilī, tad pēc atvaļinājuma beigam otru devu saņemt Rīgā šim rīdziniekam nebūs iespējams.
Turklāt, izmantojot vietni, tu nevari pārcelt otrās vakcīnas datumu. Lai to izdarītu, arī būs kaut kur tur jāiet.
Man nav precīzas informācijas par to, cik daudz naudas valsts iztērēja Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, taču publiskajā telpā nereti tiek minēts skaitlis – 4,5 miljardi eiro. Ja šis skaitlis ir pareizs, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valdībai ar 4,5 miljardiem eiro nepietika ne, lai lapas saturu atjaunotu biežāk nekā reizi pusgadā, ne, lai nodrošinātu vakcinācijas pilno elektronisko reģistrāciju.
Nemot to visu vērā, rodas loģisks jautājums - ja ar 4 500 000 000 eiro nepietika uz pilnvērtīgas mājaslapas izveidi, ar cik miljardiem tad pietiktu? 20 000 000 000? Vai labāk 100 000 000 000, nu, lai būtu pilnīgi droši?
Tāpat saistībā ar mājaslapas maldinošo informāciju krievu valodā, gribētos uzdot dažus jautājumus dažiem Latvijas politiķiem, kuri sevi pasniedz gan kā krievvalodīgās vides speciālistus, gan kā speciālistus vakcinācijas procesa vadīšanā.
Jautājums Puntuļa kungam - kā tieši pēcpadomju mantojums liedza lapas administratoriem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai atjaunot novecojušo informāciju manavakcina.lv mājaslapā biežāk nekā reizi pusgadā?
Jautājums Iesalnieka kungam - kā tieši padomju kolonisti liedza lapas veidotājiem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai nodrošināt reģistrāciju abām vakcīnas devām caur manavakcina.lv mājaslapu?
Jautājums Mičerevska kungam - kā tieši Latgales iedzīvotāji liedza lapas veidotājiem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai dot iespēju cilvēkiem veikt pirmo un otro poti dažādos vakcinācijas centros caur manavakcina.lv mājaslapu?
Jautājums Zatlera kungam - cik biezu pātagu, jūsuprāt, ir pelnījuši vakcinācijas centrs un Veselības ministrija par savu nolaidību manavakcina.lv mājaslapu izveidē un uzturēšanā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
