Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien 28.oktobrī kanāla "rus.LSM" darbinieki raidījuma ēterā vērsa veselības ministra Daniela Pavļuta uzmanību uz manavakcina.lv mājaslapas informāciju krievu valodā, kas nebija atjaunota kopš 2021.gada maija. Uz šī teksta rakstīšanas brīdi, 29. oktobra vakarā, maldinošā informācija joprojām netika labota un attiecīgi turpināja maldināt krievvalodīgos mājaslapas apmeklētājus.

Interesanti, ka mēs nerunājam par kādu tekstu, kas ir rakstīts mazā drukā pašā beigās. Runa ir par vienu no svarīgākajiem jautājumiem lapas pašā augšpusē. Precīzāk - saskaņā ar informāciju mājaslapā krievu valodā vakcinācijas centri, tai skaitā senioriem, šogad bija atvērti tikai 6 dienas un pārtrauca savu darbību 16. maijā.

Dziļāk izpētot mājaslapas saturu jau visās trīs valodās, atklāju vairākas citas diemžēl ne pārāk labas lietas, par ko daudzi droši vien jau zina.

Piemēram, cilvēks nevar elektroniski pierakstīties otrai vakcīnas devai. Lai to izdarītu, tev ir kaut kur tur jāiet, visticamāk stāvēt rindā, pēc tam ar kaut ko tur runāt, un tā tālāk. Šķiet, ka mājaslapas veidotāji it kā vēlējušies samazināt otras vakcīnas devu skaitu un tāpēc reģistrācijas processu otrajai devai padarījuši daudz grūtāko nekā pirmajai.

Tad reģistrēties otrai vakcīnas devai var tikai un vienīgi tajā vietā, kur esi saņēmis pirmo devu. No tā izriet ka, ja rīdzinieks pirmo vakcīnas devu saņēmis atvaļinājuma laikā, ko pavadīja kopā ar māti Ventspilī, tad pēc atvaļinājuma beigam otru devu saņemt Rīgā šim rīdziniekam nebūs iespējams.

Turklāt, izmantojot vietni, tu nevari pārcelt otrās vakcīnas datumu. Lai to izdarītu, arī būs kaut kur tur jāiet.

Man nav precīzas informācijas par to, cik daudz naudas valsts iztērēja Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, taču publiskajā telpā nereti tiek minēts skaitlis – 4,5 miljardi eiro. Ja šis skaitlis ir pareizs, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valdībai ar 4,5 miljardiem eiro nepietika ne, lai lapas saturu atjaunotu biežāk nekā reizi pusgadā, ne, lai nodrošinātu vakcinācijas pilno elektronisko reģistrāciju.

Nemot to visu vērā, rodas loģisks jautājums - ja ar 4 500 000 000 eiro nepietika uz pilnvērtīgas mājaslapas izveidi, ar cik miljardiem tad pietiktu? 20 000 000 000? Vai labāk 100 000 000 000, nu, lai būtu pilnīgi droši?

Tāpat saistībā ar mājaslapas maldinošo informāciju krievu valodā, gribētos uzdot dažus jautājumus dažiem Latvijas politiķiem, kuri sevi pasniedz gan kā krievvalodīgās vides speciālistus, gan kā speciālistus vakcinācijas procesa vadīšanā.

Jautājums Puntuļa kungam - kā tieši pēcpadomju mantojums liedza lapas administratoriem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai atjaunot novecojušo informāciju manavakcina.lv mājaslapā biežāk nekā reizi pusgadā?

Jautājums Iesalnieka kungam - kā tieši padomju kolonisti liedza lapas veidotājiem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai nodrošināt reģistrāciju abām vakcīnas devām caur manavakcina.lv mājaslapu?

Jautājums Mičerevska kungam - kā tieši Latgales iedzīvotāji liedza lapas veidotājiem, vakcinācijas centram un Veselības ministrijai dot iespēju cilvēkiem veikt pirmo un otro poti dažādos vakcinācijas centros caur manavakcina.lv mājaslapu?

Jautājums Zatlera kungam - cik biezu pātagu, jūsuprāt, ir pelnījuši vakcinācijas centrs un Veselības ministrija par savu nolaidību manavakcina.lv mājaslapu izveidē un uzturēšanā?

Novērtē šo rakstu:

160
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi