Daži nopietni jautājumi, kas Lieldienās pavīd man prātā saistībā ar Latviju kā kristīgu valsti
Uldis Sēne06.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējās Lieldienas ir klāt. Valsts mēroga svētki, un tāpēc ir brīvdienas. Latvija it kā skaitās kristīga valsts. Cik zinu, kristietība it kā sevi pozicionē kā labo, pareizo, taisnīgo reliģiju jeb ticību, kurai nesavtīgi rūpot cilvēku likteņi. Nu, ja reiz tā, tad sakiet man, lūdzu, kāda velna pēc visus šos gadsimtus un pat vēl tagad valsts politiski ekonomiskās iekārtas modelis ir tik klaji egoistisks un netaisnīgs?
Kā kristīgie lozungi, kurus mums caur medijiem bāž acīs valsts vadītāji un kultūras darbinieki, var iet kopā ar šo negausīgo, netaisnīgo valsts iekārtas modeli, kurā ir pieļaujama tik krasa finansiālā un materiālā nevienlīdzība, un izrādīta klaji nihilistiska attieksme pret dabu!?
Kā tik sasodīti kristīgā valstī var būt tik liela sajūsma par militārisma kultivēšanu un nāves mašīnām!? Kā visai tautai piederošie dabas resursi, teritorijas, fabrikas, rūpnīcas, ēkas varēja tik sasodīti dziļi kristīgā valstī kļūt par privātīpašumu, kur trekni pelnīties šauram sabiedrības lokam uz pārējo rēķina!?
Kā tik sasodīti kristīgā valstī, kurā Lieldienas ir valsts nozīmes svētki, var būt tik daudz ubagu un nabagu, bet sava piektā daļa iedzīvotāju peļņas nolūkos atrasties ārzemēs!? Kā kristīgā valstī var būt iespējams legāli veikalā iegādāties cigaretes, alkoholu un pornožurnālus!?
Pie joda, pasakiet man, lūdzu, kā tik sasodīti dziļi kristīgā valstī skolās bērniem var nemācīt tik pašsaprotamu lietu kā pacietīgi gaidīt, līdz tā dzīvē uzradīsies īstā, otrā pusīte no pretējā dzimuma, ko mēdz saukt par mūža īsto mīlestību, lai tikai ar to, pie kam tikai pēc laulībām stāties dzimumsakaros!? Kā kristīgā valstī skolās bērniem var nemācīt tik pašsaprotamu lietu, ka sekss pirms laulībām ir tāda pati mīlestības nodevība kā laišana pa kreisi laulības laikā!?
Kā kristīgā valstī cilvēkam var būt iespēja legāli apmeklēt azartspēļu zāles, kurās tam kļūt atkarīgam!? Kā kristīgā valstī cilvēkam var būt netraucēta iespēja apmeklēt striptīza klubus, kas ir viens no zemas kultūras, netikumiskuma un vulgaritātes veicināšanas instrumentiem?
Kā tik dziļi kristīgā valstī tik sasodīti maz runā par to, ka meži būtu obligāti jāsaudzē, uz vissteidzamāko apturot koku eksportu, kura dēļ arī notiek masveidīgā, negausīgā, nekaunīgā izciršana!?
Pa radiostacijām un TV kanāliem skan balsis, kuras psihoterapeitiem un zinātniekiem raksturīgos toņos visā nopietnībā klāsta Jaunās Derības notikumus, it kā paši būtu tajos piedalījušies. Loģiski, ka arī šogad nedzirdēsim ne vārda par īstu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kuros tie runā par acīmredzamajām pretrunām saistībā ne tikai ar Jaunās Derības notikumiem, bet arī ar teju vai visu Bībelē minēto. Vai nav dīvaini, ka masu medijos nerunā par zinātnieku pētījumiem šajā nozarē, bet gan dzen vienu un to pašu atražoto sviestu?
Kāpēc tā? Kāpēc tik daudz lētuma un liekulības? Kāpēc tik daudz acīmredzami svarīgu lietu ignorances?
Viena no atbildēm varētu būt tāda, ka tas ir tāpēc, ka dzīvojam kristīgā valstī, kas māca liekulību jau gadsimtiem ilgi. Kristīgie mācītāji atbalstīja absurdo monarhijas iekārtu, atbalstot uzskatu, ka monarhi un aristokrāti savas tiesības pārmantot titulus uz asinsradniecības pamata ir ieguvuši no dieva. Mācītāji uz katra stūra gadsimtiem ilgi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem laulāja no sirds viens otru nemīlošus cilvēkus, lieliski zinādami, ka tās ir aprēķina laulības, un visi pārējie klātesošie arī to pašu zina.
Bija laiki, kad kristīgās baznīcas rokās bija absolūtā vara, taču tā neko neizdarīja taisnīguma, saprāta, godīguma, labklājības labā. Pilnīgi neko. Tieši pretēji – ar terora palīdzību iedzina sabiedrību vēl lielākā tumsībā un fanātismā.
Sakiet man, lūdzu, ja reiz mēs to visu lieliski zinām, tad uz kāda pamata šodien šo reliģiju translē pa masu medijiem šajā valstī, kuru šīs reliģijas pārstāvji savulaik iekaroja ar viltu un varu!? Vai tā gadījumā nav tautas idiotisma un mazohisma pazīme!?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
