Daži vārdi par „likuma un kārtības” sardzi Karinu Tinamagomedovu (tagad Sprūdi) un "Šveices vēlētāju"
Jānis Mākoņkalns07.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atzīšos, ka uzrakstīt pat pāris teikumus par Saeimas deputāti un kartupeļu fīrera Alda Gobzema līdzgaitnieci Karinu Sprūdi (tēva uzvārdā Tinamagomedovu) bez pamatīga slāņa lamuvārdu ir gluži vai neiespējami. Domāju, ka es tāds neesmu vienīgais, un līdzīgas emocijas izjūt ne tikai Gobzema zākātie liberasti, bet arī partijas „Likums un kārtība” viskvēlākie atbalstītāji. Tas, ko deputāte Sprūde paveica Varšavas lidostā, ir vārdam neaprakstāma PR izgāšanās, spļāviens sejā Latvijas valstij un galvenokārt saviem vēlētajiem. Taču runa šoreiz nebūs par to.
Sprūdes Rolex skandālā es gribētu pievērst uzmanību kādam mediju un sociālo tīklu komentāru sadaļās mazāk izgaismotam faktam, ka deputāte uz Šveici it kā esot braukusi tikties ar saviem vēlētājiem. Biju patiesi izbrīnīts, ka kartupeļu partijai „Likums un kārtība” ir tik liels tvēriens, ka par to ir gatavi balsot ne tikai Papišovas un Diršu pagasta (reālas vietas) purvos, bet pat Šveices sniegotajos Alpos!
Pēc šī fakta izgaismošanas man radās gluži pašsaprotams jautājums: kurš no Šveices iedzīvotājiem varētu kotēties kā potenciāls Alda Gobzema partijas atbalstītājs, ar kuru tik steidzami vajadzēja tikties deputātei Sprūdei?
Tiem, kas kaut nedaudz sekoja līdzi 2018.gada Saeimas vēlēšanām, atbilde nav ilgi jāmeklē. Toreiz ar Gobzema iepriekšējo politprojektu „KPV LV” medijos nereti tika saistīts Šveices pilsoņa un Lemberga mantas turētāja Rūdolfa Meroni vārds. Kuluāros jau pirms vēlēšanām tika runāts, ka Meroni tur „aiz vienas vietas” partijas seju un galveno runasvīru Artusu Kaimiņu. Pēc „KPV LV” lielās shizmas 2019.gada sākumā šo teoriju apstiprināja arī Kaimiņa bijušais partijas biedrs Gobzems. Tajā pašā laikā savu iesaisti iespējamajos darījumos ar Šveices advokātu Gobzems nekomentēja.
Personīgi es neticu, ka Meroni ietekme Latvijas politikā toreiz patiešām tika projicēta vienīgi caur Artusa Kaimiņa prizmu un Gobzems šajā procesā nepiedalījās. Visticamāk, ka Aldis bija par visu ļoti labi informēts un pats arī mudināja Kaimiņu sadarboties ar Meroni. Neaizmirsīsim, ka, citējot pašu Artusu, tieši Aldis Gobzems ir „lielākais blēdis, ar kuru viņš jebkad ir sastrādājies”.
Gobzema blēdīšanās nekur nav pazudusi, un viņš gluži kā jebkurš cits politiķis cītīgi strādā pie partijas sponsoru meklēšanas. Viens tāds sponsors, iespējams, mitinās Šveicē un, iespējams, jau iepriekš ir bijis labi zināms ar Gobzema un Kaimiņa duetu. Lai gan uz šo brīdi Kaimiņa faktors šajā sadarbības modelī sevi izsmēlis, tas nebūt nenozīmē, ka no Gobzema telefonu grāmatiņas ir izzudis arī šveiciešu pelēkā kardināla telefona numurs.
Tā nu sanāk, ka „Likuma un kārtības” atbalstītājs, pie kura pirms pāris nedēļām viesojās Karina Sprūde, pilnīgi iespējams, bija tieši bijušais „KPV LV” sponsors Meroni. Savukārt bēdīgi slavenais Rolex pulkstenis, kuru deputāte nelikumīgi centās izvest cauri Varšavas lidostai, pilnīgi iespējams, bija „Likuma un kārtības” jaunā atbalstītāja „dāvinājums”, kuru bez Polijas muitnieku iejaukšanās būtu visai grūti uzost KNAB izmeklētājiem.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
