Daži vārdi par „likuma un kārtības” sardzi Karinu Tinamagomedovu (tagad Sprūdi) un "Šveices vēlētāju"
Jānis Mākoņkalns07.03.2021.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Atzīšos, ka uzrakstīt pat pāris teikumus par Saeimas deputāti un kartupeļu fīrera Alda Gobzema līdzgaitnieci Karinu Sprūdi (tēva uzvārdā Tinamagomedovu) bez pamatīga slāņa lamuvārdu ir gluži vai neiespējami. Domāju, ka es tāds neesmu vienīgais, un līdzīgas emocijas izjūt ne tikai Gobzema zākātie liberasti, bet arī partijas „Likums un kārtība” viskvēlākie atbalstītāji. Tas, ko deputāte Sprūde paveica Varšavas lidostā, ir vārdam neaprakstāma PR izgāšanās, spļāviens sejā Latvijas valstij un galvenokārt saviem vēlētajiem. Taču runa šoreiz nebūs par to.
Sprūdes Rolex skandālā es gribētu pievērst uzmanību kādam mediju un sociālo tīklu komentāru sadaļās mazāk izgaismotam faktam, ka deputāte uz Šveici it kā esot braukusi tikties ar saviem vēlētājiem. Biju patiesi izbrīnīts, ka kartupeļu partijai „Likums un kārtība” ir tik liels tvēriens, ka par to ir gatavi balsot ne tikai Papišovas un Diršu pagasta (reālas vietas) purvos, bet pat Šveices sniegotajos Alpos!
Pēc šī fakta izgaismošanas man radās gluži pašsaprotams jautājums: kurš no Šveices iedzīvotājiem varētu kotēties kā potenciāls Alda Gobzema partijas atbalstītājs, ar kuru tik steidzami vajadzēja tikties deputātei Sprūdei?
Tiem, kas kaut nedaudz sekoja līdzi 2018.gada Saeimas vēlēšanām, atbilde nav ilgi jāmeklē. Toreiz ar Gobzema iepriekšējo politprojektu „KPV LV” medijos nereti tika saistīts Šveices pilsoņa un Lemberga mantas turētāja Rūdolfa Meroni vārds. Kuluāros jau pirms vēlēšanām tika runāts, ka Meroni tur „aiz vienas vietas” partijas seju un galveno runasvīru Artusu Kaimiņu. Pēc „KPV LV” lielās shizmas 2019.gada sākumā šo teoriju apstiprināja arī Kaimiņa bijušais partijas biedrs Gobzems. Tajā pašā laikā savu iesaisti iespējamajos darījumos ar Šveices advokātu Gobzems nekomentēja.
Personīgi es neticu, ka Meroni ietekme Latvijas politikā toreiz patiešām tika projicēta vienīgi caur Artusa Kaimiņa prizmu un Gobzems šajā procesā nepiedalījās. Visticamāk, ka Aldis bija par visu ļoti labi informēts un pats arī mudināja Kaimiņu sadarboties ar Meroni. Neaizmirsīsim, ka, citējot pašu Artusu, tieši Aldis Gobzems ir „lielākais blēdis, ar kuru viņš jebkad ir sastrādājies”.
Gobzema blēdīšanās nekur nav pazudusi, un viņš gluži kā jebkurš cits politiķis cītīgi strādā pie partijas sponsoru meklēšanas. Viens tāds sponsors, iespējams, mitinās Šveicē un, iespējams, jau iepriekš ir bijis labi zināms ar Gobzema un Kaimiņa duetu. Lai gan uz šo brīdi Kaimiņa faktors šajā sadarbības modelī sevi izsmēlis, tas nebūt nenozīmē, ka no Gobzema telefonu grāmatiņas ir izzudis arī šveiciešu pelēkā kardināla telefona numurs.
Tā nu sanāk, ka „Likuma un kārtības” atbalstītājs, pie kura pirms pāris nedēļām viesojās Karina Sprūde, pilnīgi iespējams, bija tieši bijušais „KPV LV” sponsors Meroni. Savukārt bēdīgi slavenais Rolex pulkstenis, kuru deputāte nelikumīgi centās izvest cauri Varšavas lidostai, pilnīgi iespējams, bija „Likuma un kārtības” jaunā atbalstītāja „dāvinājums”, kuru bez Polijas muitnieku iejaukšanās būtu visai grūti uzost KNAB izmeklētājiem.
Seko mums 
Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Aprīļa pēdējā
Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl 
