Dažu politiķu vēlme ietīties Ukrainas karogā, kamēr paši tirgojas ar Krieviju, ir amorāla un pretīga
Raivis Zeltīts, Austošā Saule06.04.2025.
Komentāri (117)
Iesaki rakstu: 
"Es domāju kā amerikāniete, dzīvoju kā eiropiete un cīnos kā ukrainiete," – Evika Siliņa.
"Liktenis ir gribējis, lai mēs būtu latvieši, un pat ja mēs gribētu, mēs nevarētu kļūt citi. Mums ir tikai izvēle – vai nu būt latviešiem, vai vispār zaudēt sevi, kļūt par nullēm, noslīdēt stādveidīgas tīri fizioloģiskas dzīves pakāpē," – Pauls Jurevičs.
Šķita, ka kārklu vācieši izzuda pirms gadsimta… Arvien mēģinu saprast, ko tieši mūsu ministru prezidente vēlējās pateikt Henrija Kisindžera balvas pasākumā. Varbūt tur nav, ko saprast. Bet varbūt tas pasaka daudz vairāk, nekā bija domāts, lai kas arī bija domāts.
Nav šaubu, ka amerikāņiem ir daudz labu īpašību. Viņi ir strādīgi, ambiciozi, reizēm pārāk pragmatiski savā pieejā, bet vienlaikus nekautrējas reklamēt visas savas labās puses. Latvieši noteikti varētu pārņemt viņu pašapziņu un vērienu.
Bet latvietis nekad nedomās kā amerikānis, bet gan kā latvietis, kuram ir pārņemtas kādas amerikāņu īpašības. Jācer, ka tās labākās. Kuras ir Evikai Siliņai?
Nav šaubu, ka mums jādzīvo kā eiropiešiem – kā izglītotai, klasiskai un humānai tautai, kas zina savas saknes mūsu zemē. Ne kā Briseles birokrātiem, kuriem nav saiknes ar savām tautām. Ne kā no tautas atsvešinātiem elites politiķiem. Vienīgais ceļš uz īstu eiropeiskumu ir caur latviskumu. Vai Evikai Siliņai šis ceļš ir?
Nav šaubu, ka mums jāatbalsta ukraiņi viņu cīņā, kā arī jāmācās no modernās karadarbības. Bet, ja tāda ļauna diena pienāks, ka mums būs jācīnās ar ieročiem rokās, mēs cīnīsimies kā latvieši. Kā latviešu strēlnieki, neatkarības kara karotāji, leģionāri un nacionālie partizāni. Es atbalstu ukraiņus jau desmit gadus. Esmu ziedojis, vedis ekipējumu ukraiņu karavīriem, rīkojis atbalsta pasākumus un pazīstu Mariupoles varoņus. Esmu zemessargs sešus gadus.
Nevienu dienu es neesmu cīnījies kā ukrainis, jo uz mani nav šāvis dzīvs cilvēks un es neesmu šāvis uz dzīvu cilvēku. Es neesmu bijis aplenkumā, es neesmu bijis badā vai sagūstīts. Esam reālistiski pret savu situāciju un pazemīgāki. Dažu politiķu vēlme ietīties Ukrainas karogā, kamēr paši tirgojas ar Krieviju, ir amorāla un pretīga.
Evika Siliņa necīnās kā ukrainiete. Kā ukrainiete cīnās Sarmīte Cīrule un vēl citi latviešu brīvprātīgie, kas ir pieņēmuši lēmumu doties tur, kur lido lodes, krīt lādiņi un cilvēkus medī droni.
Viņi neko netēlo, lai saņemtu balvas smalkos pasākumos.
Vienmēr atceramies, ka mēs esam latvieši. Esam lepni paši ar sevi, nevis spēlējam kādu lomu. Tikai latviskumā mēs varam būt patiesi, dziļi un stipri. Mēs varam domāt, dzīvot un cīnīties tikai atbilstoši savai būtībai.
Politiskā dzīve ir pilna ar pārmetumiem, konkurentu uzbrukumiem, nomelnošanām. Cilvēkus tas var nocietināt, padarīt nejūtīgākus, kas īpaši grūti ir sievietēm. Reizēm izskatās, ka Evika Siliņa ir pārvērtusies "buldozerā", un tas nav tikai tāpēc, ka viņa ir Šlesera sievas draudzene. Problēma ir tā, ka kritika reizēm ir vietā un tās nedzirdēšana noved tikai pie lielākām problēmām. Reizēm tie ir jocīgi un neveikli izteicieni, reizēm valstiska mēroga problēmas un neizdarības. Henrijs Kisindžers to zināja, jo bija klāt, kad atkāpās viņa priekšnieks prezidents Ričards Niksons. Varbūt šī balva ir vēstnesis kam citam…
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
