Iesaki rakstu: 
Ir tāds folklorizējies teiciens, ka pastāv meli, lieli meli un statistika. Un vēl ir arī tāda informācijas forma kā pasūtījuma “patiesība”. Šādu “patiesību” ražo un izplata mūsu sabiedriskie mediji. Viņu darbībai piešķirtās nodokļu maksātāju naudas plūsma iet caur varas aprindu amatpersonu rokām.
Kā jau tas pat ar neapbruņotu aci ir redzams, varas aprindas šobrīd ir kreisi liberālas un prokrieviskas. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka pasūtījuma “patiesība” “atmasko” tos, kas vēršas pret viņu vērtībām un darbības virzieniem.
Kārtējo reizi man nācās tikties ar raidījuma “De Facto” darboņiem. Šoreiz viņi vēlējās izzināt, kā tas nākas, ka Ogres novadā probācijas darbus veic publicists Lato Lapsa.
Šobrīd vēl paturēšu noslēpumā, ko tieši cienījamais publicists dara, – to uzzināsiet jau pavisam drīz.
Un, lai gan mani ir grūti pārsteigt, biju “uz pauzes” par jautājumu, vai tas, ka L.Lapsa strādā arhīvā, vispār var tikt uzskatīts par sabiedriski derīgu darbu?
Ir par ko aizdomāties, ja LSM žurnālistiem pētniecība un intelektuāls darbs nešķiet sabiedriski derīgs…
Ir tik ļoti acīmredzami, ka sabiedrisko mediju aktīvistiem ir konkrēti ideoloģiskie un politiskie uzdevumi. Tie konstruē valdošajiem kreisi-liberāli-prokrieviskajiem izdevīgu realitātes attēlojumu. Pasūtījuma “patiesību”, kura ir tāla no realitātes.
Piemēram, vai zinājāt, ka Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta deputāti ir vērsušies ar prasību Satversmes tiesā, lai tā vērtētu Satversmei neatbilstošo LSM darbošanos krievu valodā? Droši vien, nezinājāt! Jo LSM neraidīs/nerakstīs/nerādīs neko, kas neatbilst viņu pieņemtajam antinacionālajam naratīvam.
LSM slejās nebūs iespējams atrast rubriku par to, kā Latvijā jūtas krievu valodu neprotošie latviešu jaunieši. Jums nepiedāvās arī pētījumus par to, kuras amatpersonas runā vienu, bet dara pretējo Ukrainas atbalstam. Nebūs arī izvērstas analīzes par valdošo aprindu meliem, solījumiem un pretvalstiskiem lēmumiem.
Jums nepiedāvās regulāras reportāžas par mazo uzņēmēju problēmām un neadekvātajām nodokļu likmēm.
Toties LSM vienmēr laipni piedāvās saturu, kurā uzzināsiet, kādēļ jebkurš, kam svarīga ir nacionāla valsts un tradicionāls pasaules skats, ir neuzticams, margināls un apkarojams. Uzzināsiet, kādēļ vēlme būt latvietim un vēlme svešu kultūru un valstu netraucētam dzīvot savā nacionālā valstī, ir arhaiska tumsonība. Nākamais „Defecato”…, atvainojiet, „De Facto” raidījums jau šonedēļ…
Seko mums 
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
