Iesaki rakstu: 
Ir tāds folklorizējies teiciens, ka pastāv meli, lieli meli un statistika. Un vēl ir arī tāda informācijas forma kā pasūtījuma “patiesība”. Šādu “patiesību” ražo un izplata mūsu sabiedriskie mediji. Viņu darbībai piešķirtās nodokļu maksātāju naudas plūsma iet caur varas aprindu amatpersonu rokām.
Kā jau tas pat ar neapbruņotu aci ir redzams, varas aprindas šobrīd ir kreisi liberālas un prokrieviskas. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka pasūtījuma “patiesība” “atmasko” tos, kas vēršas pret viņu vērtībām un darbības virzieniem.
Kārtējo reizi man nācās tikties ar raidījuma “De Facto” darboņiem. Šoreiz viņi vēlējās izzināt, kā tas nākas, ka Ogres novadā probācijas darbus veic publicists Lato Lapsa.
Šobrīd vēl paturēšu noslēpumā, ko tieši cienījamais publicists dara, – to uzzināsiet jau pavisam drīz.
Un, lai gan mani ir grūti pārsteigt, biju “uz pauzes” par jautājumu, vai tas, ka L.Lapsa strādā arhīvā, vispār var tikt uzskatīts par sabiedriski derīgu darbu?
Ir par ko aizdomāties, ja LSM žurnālistiem pētniecība un intelektuāls darbs nešķiet sabiedriski derīgs…
Ir tik ļoti acīmredzami, ka sabiedrisko mediju aktīvistiem ir konkrēti ideoloģiskie un politiskie uzdevumi. Tie konstruē valdošajiem kreisi-liberāli-prokrieviskajiem izdevīgu realitātes attēlojumu. Pasūtījuma “patiesību”, kura ir tāla no realitātes.
Piemēram, vai zinājāt, ka Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta deputāti ir vērsušies ar prasību Satversmes tiesā, lai tā vērtētu Satversmei neatbilstošo LSM darbošanos krievu valodā? Droši vien, nezinājāt! Jo LSM neraidīs/nerakstīs/nerādīs neko, kas neatbilst viņu pieņemtajam antinacionālajam naratīvam.
LSM slejās nebūs iespējams atrast rubriku par to, kā Latvijā jūtas krievu valodu neprotošie latviešu jaunieši. Jums nepiedāvās arī pētījumus par to, kuras amatpersonas runā vienu, bet dara pretējo Ukrainas atbalstam. Nebūs arī izvērstas analīzes par valdošo aprindu meliem, solījumiem un pretvalstiskiem lēmumiem.
Jums nepiedāvās regulāras reportāžas par mazo uzņēmēju problēmām un neadekvātajām nodokļu likmēm.
Toties LSM vienmēr laipni piedāvās saturu, kurā uzzināsiet, kādēļ jebkurš, kam svarīga ir nacionāla valsts un tradicionāls pasaules skats, ir neuzticams, margināls un apkarojams. Uzzināsiet, kādēļ vēlme būt latvietim un vēlme svešu kultūru un valstu netraucētam dzīvot savā nacionālā valstī, ir arhaiska tumsonība. Nākamais „Defecato”…, atvainojiet, „De Facto” raidījums jau šonedēļ…
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
