Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot iepazīstināt ar Nacionālās attīstības plāna projektu, Pietiek šodien publicē pirmo pusi no, šķiet, plāna galvenās sadaļas – par to, kā plāna autori redz veicamās darbības, kas nodrošinās Latvijas tautsaimniecības drīzu un strauju izaugsmi.

Tautas saimniecības izaugsmes prioritāte ir kā degviela Latvijas ekonomikas izrāviena dzinējā. Prioritātes mērķis ir Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem.

Izaugsmei nepieciešama konkurētspējīgāka tautas saimniecības struktūra. Augstražīgi, eksportējoši uzņēmumi un to skaita pieaugums nodrošina attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību visos vērtības ķēdes posmos - resursu, ražošanas (produkcijas), pārdošanas, pakalpojumu u.c. sfērās.

Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešams:

- produktivitātes pieaugums (resursu izmantošanas efektivitātes pieaugums);

- cieša, komerciāla sadarbība ar zinātni, veicinot privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā un inovācijā;

- izcila uzņēmējdarbības vide - prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam;

- energoresursu efektīva un vieda izmantošana un enerģijas ražošana.

Prioritātes rīcības virzieni

Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"

Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"

Rīcības virziens „Attīstīta pētniecība un inovācija"

Rīcības virziens „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana"

Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"

Lai būtu iespējama augstražīga un starptautiski konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi, ir jāceļ produktivitāte.

Latvijas ekonomiku raksturo mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautas saimniecībā un zema apstrādes rūpniecības produktivitāte (ES dalībvalstu vidējais līmenis ir 4 reizes augstāks nekā Latvijā). Šāda situācija Latvijas ekonomiku padara ārkārtīgi jūtīgu pret ārējās vides izmaiņām, nesniedz nepieciešamo stabilitāti un ilgtspēju, kā arī neļauj sasniegt valsts tautas saimniecības iespējamā potenciāla maksimumu. Tikai ražīguma pieaugums var nodrošināt vidējā dzīves līmeņa tuvināšanos vidējam ES rādītājam.

Valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums. Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darbavietu pieaugumu galvenokārt radīs nevis ražīga (modernizēta un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi. Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja.

Tāpat ir nepieciešams atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju enerģētikas, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

Mērķis 1: 2020. gadā vismaz 40% investīciju tiek novirzītas produktīvā kapitāla veidošanai (bruto pamatkapitāla veidošanai) eksportspējīgās nozarēs.

Mērķis 2: Ikgadējais eksporta pieaugums līdz 2020. gadam ir vismaz 8% apmērā pret iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju.

Mērķis 3: Komercializējamu radošo industriju attīstība.                   

Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtspēju iespējinošu vidē nonākošā piesārņojuma apjomu (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu).

Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi

1.   0% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana reinvestētajai peļņai, kas novirzīta iekārtu modernizācijai vai iegādei ražojošajā sektorā vai pakalpojumu eksportā, vai jaunu uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki.

2.   Atbalsts eksportējošiem ražojošiem un eksportējošiem pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem iekārtu iegādei un modernizācijai eksportējamo preču vai pakalpojumu radīšanai, kā arī jaunu produktu izpētei un attīstībai - iekārtu iegādei, telpu rekonstrukcijai u.tml.

3.   Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai.

4.   Valsts un pašvaldību infrastruktūras (energopieslēgumi un piebraucamie ceļi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju projektu (privātās investīcijas virs LVL 5 miljoniem) vajadzībām.

5.   Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.)

6.   Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam.

7.   Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu), kā arī lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju un veicinātu efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu

8.   Pastāvīgas apmācības par jaunu uzņēmumu radīšanas iespējām un procedūrām ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību.

9.   Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un klimata priekšrocības (t.sk. kurortoloģijas pakalpojumi).

10. Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju inkubatoru izveidošanu un darbību un radošo industriju klasteru izveidošanu, lai attīstu kultūrā bāzētas inovācijas un     veicinātu kultūras un radošo industriju, zinātnes un uzņēmēju sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju

11. Atbalsts dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.

Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.

Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"

Izcila uzņēmējdarbības vide nozīmē sakārtotu normatīvā regulējuma bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, kā arī skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, lai katrs, kurš vēlas, varētu veidot uzņēmējdarbību, strādāt un dzīvot Latvijā.

Izcila uzņēmējdarbības vide stimulē uzņēmumu attīstību, veicina jaunu uzņēmumu un investīciju piesaisti, un iedzīvotāju kā darbaspēka un kā jaunu darba devēju piesaisti. Skaidra un saprotama uzņēmējdarbības vide ir garants katra iedzīvotāja godīgi nopelnītās algas saņemšanai un ienākumiem valstij. Šādos apstākļos uzņēmumi apzinās korporatīvās sociālās atbildības nozīmi un darbojas atbildīgi pret sabiedrību un apkārtējo vidi.

Pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir uzņēmējdarbības videi. Savukārt ēnu ekonomika un korupcija kropļo uzņēmējdarbības vidi, galvenokārt, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski sasniedzamai.

Rīcības virziena mērķi un rādītāji

Mērķis 1: Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, mazinot korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, efektivizējot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti.

Mērķis 2: Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību.

Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi

1. Pārliekas regulācijas novēršana - visu ES pārņemto normatīvo aktu prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu un piesaistot ieinteresētās puses (sadarbības partnerus) regulējuma pilnveidošanā.

2.   Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, maksimāli ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā, regulējošo normatīvo aktu bāzes pārskatīšana, lai novērstu dublēšanos, paātrinātu administratīvos procesus un likvidētu procesu „pārklāšanos”.

3. Pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam.          

4. Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā - nodokļu maksāšanas sasaiste ar valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu dažādās dzīves jomās, kā arī atbildības par nodokļu nemaksāšanu pastiprināšana un lielāki sodi par kontrabandu.

5. Uzņēmumu aktīvu maksimāli ātra atgriešanās tautas saimniecībā uzņēmumu darbības sarežģījumu gadījumos, ceļot tiesu sistēmas efektivitāti, optimizējot maksātnespējas procesu, saīsinot lietu izskatīšanas termiņus un izveidojot uzticamas un efektīvas alternatīvas strīdu risināšanas iespējas (tsk. nostiprinot mediācijas pakalpojumus).

6. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošana.

7.   Izveidot vienotu valsts aģentūru, kas visaptveroši rūpētos par valsts tēla veidošanu (apvienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Latvijas institūta, atsevišķas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas u.c. piekritīgās funkcijas).

8.   Nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepājas) pamata infrastruktūras sakārtošanai.

9.   Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā.

10. Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana un izbūve.

11. Starptautiskās lidostas Rīga attīstība, lai nodrošinātu esošo un paredzamo gaisa kravu un pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugumu un pieaugošo tranzīta plūsmu.

Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...