Iesaki rakstu: 
Turpinot iepazīstināt ar Nacionālās attīstības plāna projektu, Pietiek šodien publicē pirmo pusi no, šķiet, plāna galvenās sadaļas – par to, kā plāna autori redz veicamās darbības, kas nodrošinās Latvijas tautsaimniecības drīzu un strauju izaugsmi.
Tautas saimniecības izaugsmes prioritāte ir kā degviela Latvijas ekonomikas izrāviena dzinējā. Prioritātes mērķis ir Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem.
Izaugsmei nepieciešama konkurētspējīgāka tautas saimniecības struktūra. Augstražīgi, eksportējoši uzņēmumi un to skaita pieaugums nodrošina attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību visos vērtības ķēdes posmos - resursu, ražošanas (produkcijas), pārdošanas, pakalpojumu u.c. sfērās.
Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešams:
- produktivitātes pieaugums (resursu izmantošanas efektivitātes pieaugums);
- cieša, komerciāla sadarbība ar zinātni, veicinot privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā un inovācijā;
- izcila uzņēmējdarbības vide - prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam;
- energoresursu efektīva un vieda izmantošana un enerģijas ražošana.
Prioritātes rīcības virzieni
Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"
Rīcības virziens „Attīstīta pētniecība un inovācija"
Rīcības virziens „Energoefektivitāte un enerģijas ražošana"
Rīcības virziens „Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Lai būtu iespējama augstražīga un starptautiski konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi, ir jāceļ produktivitāte.
Latvijas ekonomiku raksturo mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautas saimniecībā un zema apstrādes rūpniecības produktivitāte (ES dalībvalstu vidējais līmenis ir 4 reizes augstāks nekā Latvijā). Šāda situācija Latvijas ekonomiku padara ārkārtīgi jūtīgu pret ārējās vides izmaiņām, nesniedz nepieciešamo stabilitāti un ilgtspēju, kā arī neļauj sasniegt valsts tautas saimniecības iespējamā potenciāla maksimumu. Tikai ražīguma pieaugums var nodrošināt vidējā dzīves līmeņa tuvināšanos vidējam ES rādītājam.
Valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums. Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darbavietu pieaugumu galvenokārt radīs nevis ražīga (modernizēta un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi. Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja.
Tāpat ir nepieciešams atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju enerģētikas, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.
Mērķis 1: 2020. gadā vismaz 40% investīciju tiek novirzītas produktīvā kapitāla veidošanai (bruto pamatkapitāla veidošanai) eksportspējīgās nozarēs.
Mērķis 2: Ikgadējais eksporta pieaugums līdz 2020. gadam ir vismaz 8% apmērā pret iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju.
Mērķis 3: Komercializējamu radošo industriju attīstība.
Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtspēju iespējinošu vidē nonākošā piesārņojuma apjomu (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu).
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešana reinvestētajai peļņai, kas novirzīta iekārtu modernizācijai vai iegādei ražojošajā sektorā vai pakalpojumu eksportā, vai jaunu uz eksportu orientētu produktu izpētei un attīstībai, ja to veic Latvijā strādājoši zinātnieki.
2. Atbalsts eksportējošiem ražojošiem un eksportējošiem pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem iekārtu iegādei un modernizācijai eksportējamo preču vai pakalpojumu radīšanai, kā arī jaunu produktu izpētei un attīstībai - iekārtu iegādei, telpu rekonstrukcijai u.tml.
3. Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai.
4. Valsts un pašvaldību infrastruktūras (energopieslēgumi un piebraucamie ceļi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju projektu (privātās investīcijas virs LVL 5 miljoniem) vajadzībām.
5. Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.)
6. Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam.
7. Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu), kā arī lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju un veicinātu efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu
8. Pastāvīgas apmācības par jaunu uzņēmumu radīšanas iespējām un procedūrām ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
9. Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un klimata priekšrocības (t.sk. kurortoloģijas pakalpojumi).
10. Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju inkubatoru izveidošanu un darbību un radošo industriju klasteru izveidošanu, lai attīstu kultūrā bāzētas inovācijas un veicinātu kultūras un radošo industriju, zinātnes un uzņēmēju sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības eksportspēju un valsts starptautisko konkurētspēju
11. Atbalsts dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Rīcības virziens „Izcila uzņēmējdarbības vide"
Izcila uzņēmējdarbības vide nozīmē sakārtotu normatīvā regulējuma bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, kā arī skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, lai katrs, kurš vēlas, varētu veidot uzņēmējdarbību, strādāt un dzīvot Latvijā.
Izcila uzņēmējdarbības vide stimulē uzņēmumu attīstību, veicina jaunu uzņēmumu un investīciju piesaisti, un iedzīvotāju kā darbaspēka un kā jaunu darba devēju piesaisti. Skaidra un saprotama uzņēmējdarbības vide ir garants katra iedzīvotāja godīgi nopelnītās algas saņemšanai un ienākumiem valstij. Šādos apstākļos uzņēmumi apzinās korporatīvās sociālās atbildības nozīmi un darbojas atbildīgi pret sabiedrību un apkārtējo vidi.
Pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir uzņēmējdarbības videi. Savukārt ēnu ekonomika un korupcija kropļo uzņēmējdarbības vidi, galvenokārt, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski sasniedzamai.
Rīcības virziena mērķi un rādītāji
Mērķis 1: Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, mazinot korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, efektivizējot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti.
Mērķis 2: Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību.
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Pārliekas regulācijas novēršana - visu ES pārņemto normatīvo aktu prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu un piesaistot ieinteresētās puses (sadarbības partnerus) regulējuma pilnveidošanā.
2. Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, maksimāli ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā, regulējošo normatīvo aktu bāzes pārskatīšana, lai novērstu dublēšanos, paātrinātu administratīvos procesus un likvidētu procesu „pārklāšanos”.
3. Pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam.
4. Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā - nodokļu maksāšanas sasaiste ar valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu dažādās dzīves jomās, kā arī atbildības par nodokļu nemaksāšanu pastiprināšana un lielāki sodi par kontrabandu.
5. Uzņēmumu aktīvu maksimāli ātra atgriešanās tautas saimniecībā uzņēmumu darbības sarežģījumu gadījumos, ceļot tiesu sistēmas efektivitāti, optimizējot maksātnespējas procesu, saīsinot lietu izskatīšanas termiņus un izveidojot uzticamas un efektīvas alternatīvas strīdu risināšanas iespējas (tsk. nostiprinot mediācijas pakalpojumus).
6. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošana.
7. Izveidot vienotu valsts aģentūru, kas visaptveroši rūpētos par valsts tēla veidošanu (apvienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Latvijas institūta, atsevišķas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas u.c. piekritīgās funkcijas).
8. Nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepājas) pamata infrastruktūras sakārtošanai.
9. Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā.
10. Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana un izbūve.
11. Starptautiskās lidostas Rīga attīstība, lai nodrošinātu esošo un paredzamo gaisa kravu un pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugumu un pieaugošo tranzīta plūsmu.
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
