Deklarāciju dati liek secināt – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns „notrallinājis” vai atdevis „otkatā” līdz pat 340 000 eiro
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
275 509 eiro – šāda ir summa, ko pērn par „zicpriekšsēdētāja” pienākumu pildīšanu AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja postenī saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Taču nesalīdzināmi interesantāks ir fakts, ka, kā rāda viņa amatpersonas deklarāciju analīze, ņemot vērā arī pārējos biznesa eksperta ieņēmumus, līdz pat 340 tūkstošiem eiro viņš pērn ir vienkārši notrallinājis – vai arī daļēji atdevis atpakaļ „otkatā” cilvēkiem, kas „palīdzēja” viņam nonākt šajā amatā.
G. Bērziņš, kurš, kā zināms, šajā amatā faktiski bija iecelts, lai pildītu enerģiskākās mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina atstātās mantas dalītājas – viņa šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes uzdevumus, šo posteni zaudēja šā gada jūnijā, uzņēmumam faktiski nonākot Recipe grupas pārstāvju kontrolē.
Papildus iespaidīgajam atalgojumam Olainfarm G. Bērziņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, ir saņēmis vēl arī 67 293 eiro par darbu Latvijas Universitātē un sīkākus ieņēmumus nepilnu 17 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to viņa oficiālie pagājušā gada ienākumi bijuši gandrīz 360 tūkstoši eiro.
Taču īpaši interesanti šai saistībā ir tas, ka lielāko daļu šo iespaidīgo ienākumu cilvēks, kurš it kā uzskatāms par biznesa, vadības un ekonomikas, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, ir nevis ieguldījis vai kā citādi lietderīgi izmantojis, bet vienkārši notrallinājis vai arī nodevis kādu citu personu rokās.
Kā rāda G. Bērziņa iepriekšējā amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš sācis ar divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļām, nelielu daudzumu vērtspapīru (vērtība – 9240 dolāru, 48 284 zviedru kronu un 9870 eiro), 14 403 eiro bankā, 40 462 eiro parādsaistībām un aizdotiem 135 200 eiro.
Savukārt gadu noslēdzis nu jau bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs ir ar vairs tikai viena uzņēmuma kapitāldaļām, pieaugušu vērtspapīru portfeli (vērtība - 48 654 dolāri, 53 324 zviedru kronu, 9000 eiro un 14 649 britu mārciņu), 5700 eiro skaidrā naudā, 31 866 eiro un 11 674 dolāriem bankās, 114 046 eiro parādsaistībām un aizdotiem 144 710 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā G. Bērziņš papildus nepilnu 360 000 eiro ienākumiem vēl ir aizņēmies vairāk nekā 73 tūkstošus eiro, savukārt no „redzamajiem ieguldījumiem” ir papildus aizdoti nepilni 10 tūkstoši eiro un vērtspapīru portfeļa palielinājums par nepilniem 50 000 eiro, kam jāpieskaita bankas noguldījumu palielinājums par nedaudz vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro un 5700 eiro skaidrā naudā.
Līdz ar to sanāk, ka universitātes mācībspēks gada laikā no 433 tūkstošiem eiro (ienākumi plus papildu aizņēmums) vairāk vai mazāk lietderīgi ieguldījis vai ietaupījis ir aptuveni 93 tūkstošus eiro, savukārt pārējie 340 tūkstoši eiro ir gluži vienkārši notrallināti – vai arī daļēji atdoti atpakaļ cilvēkiem, kas G. Bērziņu „iebīdīja” šajā amatā.
Pie secinājuma, ka aptuveni trešdaļmiljons aizceļojis ļoti apšaubāmā virzienā, liek nonākt arī LU mācībspēka deklarētie pagājušā gada darījumi (kuros, starp citu, vērtspapīru iegāde vispār nav minēta) – pat pieskaitot klāt 12 341 eiro vērtus remontdarbus un jauna Audi Q7 iegādi līzingā, to kopsumma ir aptuveni 85 tūkstoši eiro.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
