Deklarāciju dati liek secināt – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns „notrallinājis” vai atdevis „otkatā” līdz pat 340 000 eiro
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
275 509 eiro – šāda ir summa, ko pērn par „zicpriekšsēdētāja” pienākumu pildīšanu AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja postenī saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Taču nesalīdzināmi interesantāks ir fakts, ka, kā rāda viņa amatpersonas deklarāciju analīze, ņemot vērā arī pārējos biznesa eksperta ieņēmumus, līdz pat 340 tūkstošiem eiro viņš pērn ir vienkārši notrallinājis – vai arī daļēji atdevis atpakaļ „otkatā” cilvēkiem, kas „palīdzēja” viņam nonākt šajā amatā.
G. Bērziņš, kurš, kā zināms, šajā amatā faktiski bija iecelts, lai pildītu enerģiskākās mirušā uzņēmuma saimnieka Valērija Maligina atstātās mantas dalītājas – viņa šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes uzdevumus, šo posteni zaudēja šā gada jūnijā, uzņēmumam faktiski nonākot Recipe grupas pārstāvju kontrolē.
Papildus iespaidīgajam atalgojumam Olainfarm G. Bērziņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, ir saņēmis vēl arī 67 293 eiro par darbu Latvijas Universitātē un sīkākus ieņēmumus nepilnu 17 tūkstošu eiro apmērā. Līdz ar to viņa oficiālie pagājušā gada ienākumi bijuši gandrīz 360 tūkstoši eiro.
Taču īpaši interesanti šai saistībā ir tas, ka lielāko daļu šo iespaidīgo ienākumu cilvēks, kurš it kā uzskatāms par biznesa, vadības un ekonomikas, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, ir nevis ieguldījis vai kā citādi lietderīgi izmantojis, bet vienkārši notrallinājis vai arī nodevis kādu citu personu rokās.
Kā rāda G. Bērziņa iepriekšējā amatpersonas deklarācija, 2020. gadu viņš sācis ar divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļām, nelielu daudzumu vērtspapīru (vērtība – 9240 dolāru, 48 284 zviedru kronu un 9870 eiro), 14 403 eiro bankā, 40 462 eiro parādsaistībām un aizdotiem 135 200 eiro.
Savukārt gadu noslēdzis nu jau bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs ir ar vairs tikai viena uzņēmuma kapitāldaļām, pieaugušu vērtspapīru portfeli (vērtība - 48 654 dolāri, 53 324 zviedru kronu, 9000 eiro un 14 649 britu mārciņu), 5700 eiro skaidrā naudā, 31 866 eiro un 11 674 dolāriem bankās, 114 046 eiro parādsaistībām un aizdotiem 144 710 eiro.
Tas nozīmē, ka gada laikā G. Bērziņš papildus nepilnu 360 000 eiro ienākumiem vēl ir aizņēmies vairāk nekā 73 tūkstošus eiro, savukārt no „redzamajiem ieguldījumiem” ir papildus aizdoti nepilni 10 tūkstoši eiro un vērtspapīru portfeļa palielinājums par nepilniem 50 000 eiro, kam jāpieskaita bankas noguldījumu palielinājums par nedaudz vairāk nekā 27 tūkstošiem eiro un 5700 eiro skaidrā naudā.
Līdz ar to sanāk, ka universitātes mācībspēks gada laikā no 433 tūkstošiem eiro (ienākumi plus papildu aizņēmums) vairāk vai mazāk lietderīgi ieguldījis vai ietaupījis ir aptuveni 93 tūkstošus eiro, savukārt pārējie 340 tūkstoši eiro ir gluži vienkārši notrallināti – vai arī daļēji atdoti atpakaļ cilvēkiem, kas G. Bērziņu „iebīdīja” šajā amatā.
Pie secinājuma, ka aptuveni trešdaļmiljons aizceļojis ļoti apšaubāmā virzienā, liek nonākt arī LU mācībspēka deklarētie pagājušā gada darījumi (kuros, starp citu, vērtspapīru iegāde vispār nav minēta) – pat pieskaitot klāt 12 341 eiro vērtus remontdarbus un jauna Audi Q7 iegādi līzingā, to kopsumma ir aptuveni 85 tūkstoši eiro.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
