Deklarētie dati liek secināt: „likuma un kārtības” ieviesējs Gobzems pērn „no tumbočkas” izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”
PIETIEK29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kas uzdodas par „likuma un kārtības” ieviešanas aizstāvi, pats pērn, iegādājoties īpašumu Ādažu novadā, labākajās Arta Kampara tradīcijās „no tumbočkas” ir izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa amatpersonas deklarācijā minētie dati.
2020. gada sākumā A. Gobzemam, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, nav bijuši skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kādai personai viņš aizdevis 30 000 eiro, bet parādā bijis 11 657 eiro. Savukārt visi viņa oficiālie ienākumi 2020. gadā ir bijuši 37 440 eiro Saeimas alga (pirms nodokļu nomaksas) un 7,03 eiro procenti Citadele bankā.
Tomēr pērn „likuma un kārtības” solītājs ir iegādājies nekustamo īpašumu Ādažu novadā, kura pilnā cena, kā jau atkal izriet no amatpersonas deklarācijas, bijusi 250 000 eiro. A. Gobzems paņēmis hipotekāro kredītu 165 000 eiro apmērā un noslēdzis ķīlas līgumu par 247 500.
Līdz ar to gada beigās deputāta finansiālā situācija bijusi tāda: viņš joprojām kaut kam aizdevis 30 000 eiro, bet deklarēto parādu summa pieaugusi no jau pieminētajiem 11 657 eiro līdz 165 000 eiro.
Oficiāli deklarētie dati nozīmē, ka deputātam vajadzētu būt nācies samaksāt starpību starp īpašuma pirkuma summu – 250 000 eiro – un kredītā paņemtajiem 165 000 eiro. Šī starpība ir 85 000 eiro.
A. Gobzems nav deklarējis ne to, ka viņš būtu parādā vairāk par 165 000 eiro, ne to, ka viņš būtu atdevis iepriekš deklarētos 11 657 eiro parādus. Tas nozīmē, ka šī pagājušā gada laikā viņš ir par īpašuma daļu, kas nav apmaksāta ar hipotekāro kredītu, un par iepriekš deklarēto parādu kopā ir nomaksājis 96 657 eiro.
Kā jau minēts, deputāta oficiālie ienākumi pērn „uz papīra” ir bijuši 37 447 eiro, kas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas viņš ar visiem atvieglojumiem par apgādājamajiem ir saņēmis ne vairāk kā 30 000 eiro.
Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja „likuma un kārtības” ieviesējs visu pagājušo gadu būtu pārticis no zila gaisa, viņš „no tumbočkas” izvilcis ne mazāk kā 65 tūkstošus eiro. To, no kurienes radusies šī „melnā nauda", tagad vajadzēs noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kam jau nosūtīti attiecīgi iesniegumi.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
