Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās daļēji valsts finansētais portāls „Delfi” savā maksas rakstu sadaļā bija publicējis rakstu ar visrakstu „„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem”, kurā tās autore, par žurnālisti uzdotā Laine Fedotova, aptaujājot padomju okupācijas varas kolaborantu, par politologu uzdotu sabiedrisko attiecību jomas pārstāvi, bēdīgi slavenu marksistu – Zedelgemas leģionāru piemiņas vietas nopostīšanas atbalstītāju un citas personas, ir bijusi spiesta faktiski atkārtot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes tekstu saistībā ar laikraksta „Diena” publikācijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” – ir slikti nepareizus cilvēkus intervēt nepareizā medijā. Ņemot vērā lasītāju interesi, pārpublicējam šo rakstu.

„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem

Laine Fedotova, "Delfi Plus" žurnāliste

Portālā "Diena" publicētā intervija "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku" un tai sekojošie viedokļu raksti laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) pauž vairākas apsūdzības. Pirmā skaidri nolasāma intervijas saturā – publikācijā tiek nosauktas konkrētas iespējamās sistēmiskās problēmas valsts iestādē. Otra apsūdzība sekoja trīs dienas vēlāk un vērsta pret citu mediju darbu, precīzāk, autoruprāt, to nepietiekamu reakciju. Pirmo jāskaidro tiesībsargājošajām institūcijām. Tikmēr otra varētu būt stipri pārsteidzīga, izriet no komunikācijas un mediju ekspertu paustā.

Par ko ir stāsts?

2021. gada augustā Latvijas tiesībsargājošās iestādes uz brīdi aizturēja publicistu Lato Lapsu un veica kratīšanu viņa dzīvesvietā un automašīnā. Tajā pašā dienā kratīšana notika arī pie polittehnologa Jurģa Liepnieka. Dienu vēlāk Valsts ieņēmumu dienests (VID), neminot lietā iesaistītos cilvēkus, medijiem pauda, ka VID Nodokļu un muitas policija izmeklē kriminālprocesu par juridisku un fizisku personu savstarpējiem aizdomīgiem darījumiem. Šo kriminālprocesu sāka 2020. gadā. Lapsas ieskatā, procesuālās darbības pret viņu veica kriminālprocesā, kas ir safabricēts. Arī Liepnieka toreiz paustajā skanēja skepse par to, vai kratīšana ir pamatota. Viņš apgalvoja, ka likumsargi formāli it kā meklējot līgumus, kas sen jau esot iesniegti VID.

No jauna šo lietu kā aktualitāti izcēla laikraksts "Diena". 17. februārī medijs publicēja interviju ar Initu Lūri, kādreizējo VID izmeklētāju. Lūre Finanšu policijā strādājusi kopš 2005. gada, bija arī VID Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece. Taču pērnruden viņas reputāciju apskādēja TV3 raidījums "Nekā personīga", kura rīcībā bija ziņas, ka viņa nonākusi apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu. Kā raksta "Diena", Lūre apcietinājumā pavadīja četrus mēnešus. Intervijā laikrakstam "Diena" viņa pauda, ka 2020. gada sākumā darbā viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. Jāpiebilst, ka pati Lūre intervijas laikā ne reizi neminēja ne Lapsas, ne Liepnieka vārdu. Par šīm personām jautāja intervijas autors. Nav skaidrs, kāpēc un kā Lūre nolēma interviju sniegt tieši portālam "Diena". "Delfi" mēģināja ar viņu sazināties, izmantojot sociālo mediju starpniecību, taču neveiksmīgi.

Vēl divas dienas vēlāk, 20. februārī, šī paša notikuma aktualitāti ar divām viedokļu slejām mēģināja sabangot NRA. Vienā slejā sevišķa kritika bija vērsta pret medijiem, kuri intervijā pausto laiduši gar ausīm. Otrā slejā tās autors pārmet Latvijai demokrātijas un tiesiskuma trūkumu, jo Lūres sniegtā intervija neradīja valstiska mēroga skandālu.

Pašu Lato Lapsu publiskajā vidē dēvē par publicistu. Viņš neilgu posmu [kopš 1990. gada] darbojies arī žurnālistikā. Pēdējos gados [kopš 2000. gadu sākuma] Lapsa uzmanību izpelnījies kā grāmatu autors par vairākiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp prezidentu Egilu Levitu. Tiesa, prezidents grāmatu aprakstīja kā "nomelnojošu un nepatiesu", tomēr pret grāmatas autoru tiesiskā ceļā lēma nevērsties. Publiskajā vidē mēļo, ka Lapsa darbojies arī sabiedrisko attiecību jomā kopā ar Andreju [patiesībā Aināru] Ērgli, P.R.A.E. sabiedrisko attiecību aģentūrā. Ērglis, "Delfi" sazvanīts, noraida šīs baumas un teic, ka starp abiem "jau diezgan ilgi nav nekādu saistību".

Mediju dienaskārtība

To veido katrs medijs sev pats. Taču mediju dienaskārtību ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem saistās ar mediju un žurnālistu kapacitāti notikumus pētīt. Vai medijiem bija steigšus jāturpina laikraksta "Diena" aizsāktā tēma? Kā stāsta politiskās komunikācijas pētnieks, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Mārtiņš Pričins, labā mediju prakse paģērētu, ka mediji, reaģējot uz amata brāļu aizsāktajām tēmām, tās ne tikai atkārto, bet arī papildina. "Medijiem ir dažādas lomas. Ja mediji vēlas būt tā saucamie demokrātijas sargsuņi, jautājums: vai viņi ir gatavi uzņemties šo misiju – vēstīt, tostarp arī par koruptīvajām shēmām vai citām aktivitātēm, kas ar to saistītas?" teic Pričins. Proti, medijiem būtu pašiem jāizpēta, vai intervijā paustais ir patiesība. Tas savukārt prasa vērā ņemamus gan laika, gan cilvēku resursus.

Kā secina "Delfi", konkrētajā situācijā "Diena" un NRA paņēma sev vismazāk resursu prasošos žurnālistikas žanrus – interviju un viedokli. Kā stāsta žurnālists Kārlis Streips, ja "Diena" intervijas vietā publicētu reportāžu, žurnālistam obligāti būtu jāuzrunā arī stāsta otra puse: "Ja viena dāma runā kaut ko par Kristīni Prusaku, tad obligāti jārunā arī ar Kristīni Prusaku." Intervijas žanrs pieļauj to nedarīt. Savukārt viedokļu žanrā spēles noteikumi ir vēl brīvāki. "Mums ir vārda brīvība. Viedoklis ir viedoklis. Un tas var balstīties dažādos spriedumos tiktāl, cik tas neaizskar godu un cieņu. Un (viedoklis nevar būt balstīts) sagrozītos faktos. Tādā gadījumā tur nekādu ierobežojumu nav," norāda Pričins.

NRA publicētajā viedokļu slejā paustie pārmetumi citiem medijiem ir vētījami arī no citas puses – kāpēc ar viņu rakstiem un viņu publikācijām ir par maz, pauž LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra [okupācijas laikos strādājis par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju, bijis klasisks okupācijas varas kolaborants, aizstāvis un ideologs]. Profesors, īsi iepazīstināts ar situāciju, nezinot plašāku kontekstu, pieļauj, ka pārmetums, iespējams, sakņojas "sāpē", ka tēmu aizsākušie mediji nesasniedz tik lielu auditoriju, cik spētu sasniegt sabiedriskais medijs. Eiropas Savienībā ar dažiem izņēmumiem vislielāko auditorijas uzticību parasti iemanto tieši sabiedriskais medijs.

Kopumā, kā stāsta Pričins, mediji, aizsākot "krusta karu", lielākoties cīnās vienatnē. Aplūkojot LETA arhīvu, redzams, ka, piemēram, laikā, kad žurnālists Jānis Domburs un autoru komanda portālā "Delfi" vētīja centralizēto higiēnisko masku iepirkumu pandēmijas sākumposmā, ne "Diena", ne NRA plašu tēmas pētniecību neturpināja. Izņēmuma gadījumi mēdz būs sociālās tēmas – tajās mediji reizēm apvienojas, min Pričins. Tas notika, piemēram, imunologa Jevgēnija Ņikiforenko, kuru vairākas pacientes apsūdz seksuālā izmantošanā, lietā.

Ja melnais PR, tad slikts

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc informācija ir jāpārbauda, ir vienmēr pastāvošā iespējamība, ka tā ir daļa no apzināti veidotas komunikācijas kampaņas. Tādu mērķis ir mainīt zināšanas, attieksmi un uzvedību. Ja uz labu, tad to mēdz vienkāršoti uztvert kā reklāmu, bet, ja mērķis ir vērsties pret kādu – par melno PR (sabiedriskās attiecības – no angļu val. "personal relations" – red.) [patiesībā „public relations”]. Abos gadījumos informāciju ir vienlīdz svarīgi pārbaudīt.

Mediji – gan apzināti, gan neapzināti – mēdz kļūt par daļu no tā dēvētajām melnajām sabiedrisko attiecību kampaņām. Neapzināti tas var notikt aiz paviršības, skaidro politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. "Tev atnes informāciju. Ļoti, ļoti ticamu. Medija redaktors vai žurnālists tai notic. Un tad sanāk ziepes, nākas taisīt (ziņas) atsaukumus. Kāds pasteidzas, kāds nepārbauda (informāciju, vārds) aiziet, un tad jāatvainojas. Vārds jau nav zvirbulis – kad tas aiziet, tas aizplūst," skaidro Rajevskis. Šo situāciju var ilustrēt ar nesen medijos pieredzēto atgadījumu, kad vairāki mediji, tostarp "Delfi" redakcija, publicēja ziņu, ka miris gāzes kompānijas "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. Ziņa nebija patiesa, pēc kā "Delfi" un citi amata brāļi rakstīja ziņas atsaukumu un skaidrojumu par notikušo.

Lai arī Rajevskis nedomā, ka maldīgā ziņa bija daļa no kādas nomelnošanas kampaņas, situācija ilustrē, kā tāda kampaņa var iemaldīties medijos. Apzināti nomelnošanas kampaņas nonāk medijos, jo tieši šajā vidē tām ir vislielākais spēks. "Nesauksim par melno PR anonīmos "Facebook" kontos uzražotas muļķības – tas nav melnais PR. Tā ir solīdu, cienījamu avotu sniegta informācija. Tas iedot PR ticamību," skaidro Rajevskis.

LU pētnieks Mārtiņš Kaprāns pēc virspusējas iepazīšanās ar interviju "Dienā" un viedokļiem NRA norāda: "Ja tas ir melnais PR, tad tas ir ļoti tizls. Tāda atrauga no divtūkstošajiem – atšālējies veids, kā kaut ko pateikt. Melnais PR ir tāds, ko nevar pamanīt. Ja to var atšifrēt un redzēt ar neapbruņotu aci, tad tas ir slikts melnais PR." LU pētnieks arī uzsver, ka ir maldīgi nolikt tieši medijus nomelnošanas kampaņu centrā. "Viens no (nomelnošanas kampaņu) mērķiem ir radīt sniega pikas efektu. Proti, izmet (kādu informāciju), lai nāk klāt nākamā. Varbūt kaut kas vēl uzpeld. Un sniega pika veļas, veļas, veļas. Ja mērķis ir atspēlēties kādam, pret kuru ir cemme, tad šī sniega pika saveļas daudz lielākā sniega pikā un nospiež gar zemi savu pretinieku. Mērķis ar ažiotāžu ir uzvelt lielāku piku, ne tikai mest vienu akmentiņu ūdenī, lai redzētu koncentriskus riņķus ap to. Mērķis izraisīt lielāku viļņošanos," stāsta Kaprāns.

Kā skaidro LU pētnieks, ar "melno PR" saprot mēģinājumus ietekmēt un uzspiest noteiktu situācijas izpratni. Citiem vārdiem – parādīt situāciju noteiktā gaismā. Pētnieks iezīmē asociatīvās līdzības starp "melno PR" un pasūtījuma slepkavību, jo nereti arī nomelnošanas kampaņās nav skaidrs, kas ir to pasūtītājs vai izpildītājs: "Izmanto kādus pakalpojums vai trešās puses piedāvātās iespējas, pašam paliekot ēnā vai maksājot par iespēju palikt ēnā. Un tādā veidā diskreditē, mazina autoritāti, (aptraipa) reputāciju oponentam vai konkurentam."

Kas notika ar laikrakstā "Diena" publicēto interviju? Kā "Delfi" norāda Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, prokuratūra saņēma iesniegumu par Lūres sniegto interviju un to pārbaudei un izmeklēšanai pārsūtīja Valsts drošības dienestam.

Novērtē šo rakstu:

68
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...