Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmērā no 2022.gada 1.janvāra, piemērojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.

Šāds solis parāda, ka Latvijā ir politiskā griba rūpēties par spēcīgāku informatīvo telpu, kurā Latvijas iedzīvotāji saņem kvalitatīvu saturu, ko veido, tai skaitā, profesionāli žurnālisti – tas ir kritiski svarīgi mūsdienu apstākļos, kad Latvijas valsti un sabiedrību apdraud nepārbaudītas, melīgas un Latvijas valsts suverenitātei naidīgas informācijas pārpilnība.

Tāpat mēs izsakām lielu pateicību Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šā gada pavasarī iniciēja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatīvās telpas stiprināšanai, un kurš aicināja piemērot samazināto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitā digitālajiem.

Tomēr izstrādātie grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks attiecināta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formātā, tādējādi pilnībā izslēdzot periodiku digitālajā formātā.

Civilizētajā pasaulē periodikas patēriņš digitālajā formātā ir strauji audzis, tātad tieši šis formāts nākotnē veidos nacionālo informatīvo telpu arī Latvijā. Praksē tas nozīmē uzticamu mediju atbildību garantēt informētu un izglītotu Latvijas sabiedrības vairākumu, lai katrs no mums pats spēj kritiski izvērtēt kā ārējos, tā iekšējos apdraudējumus.

Izpratni par šo atbildību apliecina arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevēji, kuri lēmuši par pazeminātās likmes piemērošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grāmatām neatkarīgi no formāta. Tam ir skaidri redzami pozitīvi rezultāti – Igaunijā ziņu medijus digitāli abonē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, Lietuvā šis rādītājs šogad strauji pieaug, šā gada vidū apsteidzot Latvijas rādītājus.

Sagatavot kvalitatīvu informāciju digitālā periodiskā izdevumā nozīmē tādus pašus izdevumus augstas raudzes profesionālu žurnālistu un redaktoru algošanā kā drukātajos medijos. Kā zināms, pašlaik Latvijā jau ir tādi mediji, kuri attīsta atsevišķas tikai digitālās periodikas produkus – piemēram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". Gandrīz ikviens laikraksts un žurnāls – gan nacionālā līmeņa, gan reģionālie – lolo lielus plānus digitālo versiju attīstīšanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka tā ir mediju patēriņa neizbēgama nākotne.

Tāds Latvijas kultūrai (un tātad informatīvai telpai) esenciāli svarīgs medijs
kā "Teātra Vēstnesis" jau šobrīd tiek abonēts vairāk digitāli nekā drukāti,
tāpēc esošā PVN grozījumu redakcija jau nostāda nelabvēlīgā situācijā nozīmīgu kultūras mediju.

Pašreizējā fiskālā ietekme no pazeminātās likmes piemērošanas ir samērīga ar uzstādījumu aizsargāt nacionālo informatīvo telpu, tāpēc, mūsuprāt, likuma grozījumos būtu taisnīgi, pamatoti un juridiski korekti piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā arī mediju digitālajiem produktiem, kas atbilst masu informācijas līdzekļa kritērijiem.

Arī Eiropas Savienības Padomes direktīva par samazināto PVN grāmatām, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitālajiem izdevumiem, jo neparedz nekāda veida izņēmumus attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem digitālā formātā.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzam valdību un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistītās likumu izmaiņas, pārskatīt pašreizējo redakciju izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, tā 42. panta septītajā daļā nevis izdalīt kā izņēmumu "periodisko izdevumu piegādei tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot", bet tieši otrādi – iekļaut šādus (digitālus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemēro samazināto likmi piecu procentu apmērā.

Finanšu līdzekļi, kurus mediji iegūtu, ja digitālajai periodikai tiktu piemērota 5% PVN likme, netiktu novirzīti uzņēmuma īpašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldīti kvalitatīva satura radīšanai – tātad Latvijas sabiedrības informētības un
izglītotības veicināšanai.

Jāuzsver, ka jau tāpat Latvijas mediju nozare cieš no reklāmas apjomu aizplūšanas uz tādiem spēlētājiem kā "Facebook", "Google", kuri nemaksā nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulētu mediju digitālās periodikas abonēšanu, mediju nozarei būtu iespēja mazināt atkarību no reklāmas kā ieņēmumu veida, kā arī ieguldīt līdzekļus kvalitatīva satura attīstīšanā un tādējādi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā.

Noslēgumā varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzīvotāju, tai skaitā politiķu interesēs ir tas, lai Latvijas medijos ir augstākas kvalitātes informācija, kas ļautu sabiedrībai attīstīt racionālus spriedumus, spēt atšķirt patiesību no dezinformācijas, audzēt uzticību Latvijas valstij un demokrātijas ilgtspējai.

Novērtē šo rakstu:

3
71

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi