„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši
Delfi, Tvnet grupa, LA.lv redakcijas19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmērā no 2022.gada 1.janvāra, piemērojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.
Šāds solis parāda, ka Latvijā ir politiskā griba rūpēties par spēcīgāku informatīvo telpu, kurā Latvijas iedzīvotāji saņem kvalitatīvu saturu, ko veido, tai skaitā, profesionāli žurnālisti – tas ir kritiski svarīgi mūsdienu apstākļos, kad Latvijas valsti un sabiedrību apdraud nepārbaudītas, melīgas un Latvijas valsts suverenitātei naidīgas informācijas pārpilnība.
Tāpat mēs izsakām lielu pateicību Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šā gada pavasarī iniciēja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatīvās telpas stiprināšanai, un kurš aicināja piemērot samazināto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitā digitālajiem.
Tomēr izstrādātie grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks attiecināta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formātā, tādējādi pilnībā izslēdzot periodiku digitālajā formātā.
Civilizētajā pasaulē periodikas patēriņš digitālajā formātā ir strauji audzis, tātad tieši šis formāts nākotnē veidos nacionālo informatīvo telpu arī Latvijā. Praksē tas nozīmē uzticamu mediju atbildību garantēt informētu un izglītotu Latvijas sabiedrības vairākumu, lai katrs no mums pats spēj kritiski izvērtēt kā ārējos, tā iekšējos apdraudējumus.
Izpratni par šo atbildību apliecina arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevēji, kuri lēmuši par pazeminātās likmes piemērošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grāmatām neatkarīgi no formāta. Tam ir skaidri redzami pozitīvi rezultāti – Igaunijā ziņu medijus digitāli abonē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, Lietuvā šis rādītājs šogad strauji pieaug, šā gada vidū apsteidzot Latvijas rādītājus.
Sagatavot kvalitatīvu informāciju digitālā periodiskā izdevumā nozīmē tādus pašus izdevumus augstas raudzes profesionālu žurnālistu un redaktoru algošanā kā drukātajos medijos. Kā zināms, pašlaik Latvijā jau ir tādi mediji, kuri attīsta atsevišķas tikai digitālās periodikas produkus – piemēram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". Gandrīz ikviens laikraksts un žurnāls – gan nacionālā līmeņa, gan reģionālie – lolo lielus plānus digitālo versiju attīstīšanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka tā ir mediju patēriņa neizbēgama nākotne.
Tāds Latvijas kultūrai (un tātad informatīvai telpai) esenciāli svarīgs medijs
kā "Teātra Vēstnesis" jau šobrīd tiek abonēts vairāk digitāli nekā drukāti,
tāpēc esošā PVN grozījumu redakcija jau nostāda nelabvēlīgā situācijā nozīmīgu kultūras mediju.
Pašreizējā fiskālā ietekme no pazeminātās likmes piemērošanas ir samērīga ar uzstādījumu aizsargāt nacionālo informatīvo telpu, tāpēc, mūsuprāt, likuma grozījumos būtu taisnīgi, pamatoti un juridiski korekti piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā arī mediju digitālajiem produktiem, kas atbilst masu informācijas līdzekļa kritērijiem.
Arī Eiropas Savienības Padomes direktīva par samazināto PVN grāmatām, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitālajiem izdevumiem, jo neparedz nekāda veida izņēmumus attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem digitālā formātā.
Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzam valdību un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistītās likumu izmaiņas, pārskatīt pašreizējo redakciju izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, tā 42. panta septītajā daļā nevis izdalīt kā izņēmumu "periodisko izdevumu piegādei tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot", bet tieši otrādi – iekļaut šādus (digitālus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemēro samazināto likmi piecu procentu apmērā.
Finanšu līdzekļi, kurus mediji iegūtu, ja digitālajai periodikai tiktu piemērota 5% PVN likme, netiktu novirzīti uzņēmuma īpašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldīti kvalitatīva satura radīšanai – tātad Latvijas sabiedrības informētības un
izglītotības veicināšanai.
Jāuzsver, ka jau tāpat Latvijas mediju nozare cieš no reklāmas apjomu aizplūšanas uz tādiem spēlētājiem kā "Facebook", "Google", kuri nemaksā nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulētu mediju digitālās periodikas abonēšanu, mediju nozarei būtu iespēja mazināt atkarību no reklāmas kā ieņēmumu veida, kā arī ieguldīt līdzekļus kvalitatīva satura attīstīšanā un tādējādi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā.
Noslēgumā varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzīvotāju, tai skaitā politiķu interesēs ir tas, lai Latvijas medijos ir augstākas kvalitātes informācija, kas ļautu sabiedrībai attīstīt racionālus spriedumus, spēt atšķirt patiesību no dezinformācijas, audzēt uzticību Latvijas valstij un demokrātijas ilgtspējai.
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
