„Delfiem” nauda nesmird – turpina grābt rīdzinieku nodokļu naudu no bēdīgi slavenā „Riga.lv”
PIETIEK06.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Konstantīna Kuzikova un Ingus Bērziņa vadītajai AS Delfi nauda nesmird, - kā rāda oficiāli apstiprināta informācija, šis līdzīga nosaukuma interneta portālu uzturošais uzņēmums šovasar turpina grābt rīdzinieku nodokļu naudu no bēdīgi slavenā Rīgas domes nodibinājuma Riga.lv.
Turpina grābt rīdzinieku naudu
Kā liecina pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemtie dati no Riga.lv, šā gada jūnijā un jūlijā AS Delfi par „informācijas izvietošanu internetā” no šī Rīgas domes nodibinājuma ir saņēmis kopumā 15 367 eiro.
Vairāk par pakalpojumiem no Riga.lv ir saņēmusi tikai Izdevniecība Rīgas Viļņi par „informācijas izvietošanu laikrakstā” (20 740 eiro) un Pirmais Baltijas kanāls par „raidījuma izvietošanu TV ēterā” (48 865 eiro).
Delfi klusē, nauda joprojām nāk
1) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir aizliegusi nodibinājumam Riga.lv publiskot ar Jūsu kapitālsabiedrību noslēgto līgumu par pakalpojumu sniegšanu šim nodibinājumam?
2) Kādi tieši sniedzami pakalpojumi ir minēti šajā līgumā?
3) Kas ir tā līgumā ietvertā informācija, kuras publiskošana visvairāk satrauc Jūsu vadītās kapitālsabiedrības vadību un akcionārus?
4) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada aprīlī sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?
5) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada maijā sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?
6) Kādu summu Jūsu vadītā kapitālsabiedrība ir saņēmusi par nodibinājumam Riga.lv šā gada jūnijā sniegtajiem pakalpojumiem? Kādi pakalpojumi ir tikuši sniegti?
Kaut gan AS Delfi ir viens no medijiem, kas pagājušā gada decembrī nodibināja Latvijas Mediju ētikas padomi, ne uz vienu no šiem uzdotajiem jautājumiem atbildes nevēlējās sniegt ne AS Delfi valdes priekšsēdētājs Kuzikovs, ne valdes locekļi – attiecīgi Delfi latviešu un krievu versiju redaktori Bērziņš un Anatolijs Golubovs.
Maksas pakalpojumi – mediju komercnoslēpums
Par kādiem tieši mediju maksas pakalpojumiem un kādas tieši maksas informācijas izvietošanu šī nauda samaksāta pēdējos mēnešos un arī iepriekš, precīzi nav zināms, - vairākums vērā ņemamās summas saņēmušo mediju īpašnieku ir aizlieguši Riga.lv to atklāt.
„Nodibinājums lūdza attiecīgajiem komersantiem sniegt viedokli par pieprasījumā norādīto līgumu kopiju izsniegšanu. Nodibinājums ir saņēmis SIA Pirmais Baltijas kanāls, SIA All Media Latvia un AS Delfi vēstules, kurās minētie komersanti norāda, ka iebilst pret šo līgumu nodošanu trešajām personām, pamatojot savas iebildes ar komersanta tiesībām prasīt komercnoslēpuma aizsardzību,” rakstiski skaidro nodibinājuma valdes loceklis Andris Konošonoks.
Līdz ar to arī Riga.lv šos līgumus atklāt nevarot: „Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Komerclikuma 19.panta pirmo un trešo daļu un Informācijas atklātības likuma 7.panta ceturto daļu, nodibinājumam nav tiesiska pamata izsniegt Jums līgumu kopijas, kas noslēgti ar minētajiem komersantiem,” apliecina Riga.lv valdes loceklis.
Medijs – tikai kanāls maksas informācijas izplatīšanai
Tikmēr par to, kādus tieši mediju maksas pakalpojumus ir izmantojis bēdīgi slavenais Rīgas domes nodibinājums, priekšstatu dod Riga.lv pagājušā gada 10. septembrī ar SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi noslēgtais „pakalpojuma līgums”, kas ir Pietiek rīcībā.
Saskaņā ar šo līgumu Rīgas Viļņi apņemas sniegt „publicējamas Rīgas pilsētas pašvaldības informācijas izvietošanas pakalpojumus Latvijas drukātajā periodiskajā izdevumā latviešu valoda - Laimīgā Programma līdz 52 publikācijām - t.i, divām A3 lappusēm periodiskajā izdevumā latviešu valodā 12 mēnešu laika kopš Līguma spēka stāšanās, atbilstoši Pasūtītāja vajadzībām un saskaņā ar Izpildītāja Iepirkumam iesniegto piedāvājumu”.
Pakalpojuma līgumā noteikts, ka cena par vienu pakalpojuma sniegšanas pasūtījumu – „publikācija - divas A3 lappuses periodiskajā izdevumā latviešu valodā” – ir 2304 eiro kopā ar pievienotās vērtības nodokli. Gada laikā kopsumma būtu 119 831 eiro, bet visā līguma iespējamās darbības laikā – pat 300 080 eiro.
Savukārt no visa līguma teksta kopumā izriet, ka medijs faktiski ir tikai kanāls, caur kuru domes nodibinājums par maksu izplata savu informāciju pēc saviem ieskatiem un ar paša izvēlētu saturu, kuru medijs nav tiesīgs ietekmēt. Līdzīgi „pakalpojuma līgumi” slēgti arī ar citiem medijiem, kuri tagad izteikuši vēlmi, lai šie līgumi sabiedrībai atklāti netiktu.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
