„Delfiem” neinteresē, kā klājas ukraiņiem un vai viņiem nevajag palīdzību. „Delfiem” ir pilnīgi citas intereses

Žurnāliste savā vēstulē rakstīja, ka šī atbalsta vēstule publicēta manā privātajā kontā Facebookā, bet noklusēja, ka šīs vēstule tika nolasīta Ogres novada domes sēdē un nopublicēta Ogres novada mājaslapā un Facebook kontā. Es saprotu, ka Delfus ir piebarojusi Vienotības vadītā valdība un viņu pienākums ir uzbrukt tiem, kas kritizē Vienotību, bet tam, kas saistīts ar mūsu valsts aizsardzību un palīdzību Ukrainai, ir jābūt ārpus šīm primitīvajām politiskajām spēlēm.

Žurnālistei iesaku uzrakstīt Zelenskim un pārbaudīt, vai es neesmu pats sev izkalis to viņa medaļu, uzrakstīt Ukrainas Aizsardzības ministrijai, Augstākajai Radai, Ukrainas pareizticīgo baznīcai un arī pajautāt to pašu par viņu man piešķirtajiem apbalvojumiem. Tā kā es skaitos Černihivas apgabala goda pilsonis, to arī vajadzētu pārbaudīt.

Žurnālisti, lūdzu, domājam, kā mēs varētu palīdzēt Ukrainai un paši sev, nevis urbināmies savos puņķos un aprakstām to saturu un formu.

***

Tā nu ir sanācis, ka esmu guvis traumu un esmu darba nespējā. Varu apmeklēt publiskus pasākumus, bet nevaru strādāt darbu, kur ir pastiprinātas stresa situācijas. Šāds darbs manai dzīvībai bīstams, to ir parādījuši medicīniskie izmeklējumi. Tas nav viena ārsta slēdziens, bet vairāku speciālistu viedoklis.

Es braucu uz Ukrainu, lai palīdzētu ukraiņiem un visiem mums, lai okupācijas zābaks nekāptu uz mūsu zemes. Es katru nedēļu saņemu zvanus no žurnālistiem ar jautājumiem, kad es pārstāšu slimot, kad aizpildīšu valsts noslēpuma pielaides anketu. Uzskatu šādu rīcību par neētisku. Jūtos vajāts savā zemē.

Kad man tas Ukrainā notika, es neņēmu slimības lapu, jo man ir pieredze, ka biju saslimis ārzemēs un pret mani tika ierosināta krimināllieta, tāpēc biju jau pieredzējis šādas darbības ar kratīšanām mājās, domē. Vēlāk, protams, visu izbeidza, tas bija mēģinājums celt neslavu no opozīcijas deputātu puses. Tāpēc šoreiz neņēmu slimības lapu.

Jau no gada sākuma biju apsolījis bērniem, ka aizvedīšu viņus uz ASV, kad vēlēšanas beigsies. Bet uzreiz pēc vēlēšanām devos uz Ukrainu, jo uzskatu, ka mūsu drošība ir pirmajā vietā. Pēc tam es izpildīju solījumu savai ģimenei, jo šīs politiskās cīņas diemžēl paliek negodīgākas un tiek ierauta arī mana ģimene. Tomēr, kad atgriezos no atvaļinājuma, veselība nebija uzlabojusies un līdz šim brīdim turpinu uzlabot veselību.

Es vēl saprotu tos deputātus, kuri aizstāv ētiku, bet paši uzbrūk neētiski. Bet nevaru saprast, kādēļ mana valsts mani nīdē un neļauj man izveseļoties, bet visu laiku tirda mani.

Kad sākās Atmoda, mācījos 9.klasē. Savai mātei palūdzu uz džinsu jakas uzšūt trīs zvaigznes, tādas, kā tur rokās Milda. Pirmajā dienā, kad atnācu ar šo jaku uz skolu, mani iesauca skolotāju istabā, un skolotāja viņas nogrieza, - tā vēl nebija mūsu valsts. Mēs bijām tikai ceļā uz mūsu valsti.

Kad Ogrē cēla Neatkarības laukumu un muzeju, mūsu valsts sabiedriskie mediji pārmeta par katru iniciatīvu, ko darījām nacionālas valsts stiprināšanai. Leģionāru vairodziņš ar Latvijas karogu un uzraksts „Par Latviju” tika pielīdzināts georga lentītei. Nācās cīnīties par katru soli, par mūsu uzvarām, kas atspoguļotas mūsu uzvaras klintī, par cilvēkiem, kas atspoguļoti - Janumu, Bangerski, valsts izveidota komisija nesaskaņoja mums šo projektu.

Raidījums „Kultūršoks” 9.maijā aizstāvēja nošauta okupanta formu, uzrīdot man krievijas propagandistus, saņēmu draudus no visas krievijas. Mēs sākām vākt muzejam Ukrainas kara liecības, lai caur šo informētu sabiedrību, kas Ukrainā notiek. Par šo manu rīcību LSM mani apsmēja un zīmēja karikatūras. Mēs pirmie Latvijā novācām okupācijas pieminekļus. Brīvības ceļa muzejā izveidojām pakāpienus no padomju varu slavinošiem pieminekļiem. Par to pret mums mēģināja ierosināt krimināllietu.

LTV man pārmet, ka es palīdzu Ukrainai. Ja man zvaigznītes nogrieza padomju vara, tad tagad par katru soli, ar ko esmu centies stiprināt mūsu Ogres novadu un Latvijas valsti kā nacionālu valsti, esmu saņēmis nosodījumu no valsts, bet ne no iedzīvotājiem. Tāpēc es turpināšu kritizēt šādu valsti, kurai nacionāla valsts nav vērtība.

Es negāju uz barikādēm, mans tēvs necieta badu Sibīrijā un mans vectēvs nenolika galvu par mūsu valsti, lai viņa būtu šāda. Sabiedriskajā medijā nav iespējams panākt objektīvas publikācijas. Tieši šie valstsievu un valstsvīru izstrādājumi nozog mums demokrātiju. Viņi veido ilūziju, ka mazākuma viedoklis ir vairāk un svarīgāks par vairākuma viedokli.

Visās publikācijās par manis atstādināšanu jūs redzēsiet daudz vairāk opozīcijas viedokli, nekā pozīcijas. Un pēdējā laikā pozīcija vispār netiek atspoguļota. Bet Saeimas atspoguļošanā viss ir otrādi. Tā ir patiesības nozagšana. Mēs patiesībā dzīvojam diktatūrā.

Ogres novada domē ir vairāk demokrātijas kā vidēji valstī. Mēs realizējam iedzīvotāju sapņus un ieklausāmies viņu viedoklī. Arī turpmāk cīnīšos par nacionālu Latvijas valsti.

Černihivas apgabala atbalsta vēstuli, Karavīru biedrības atbalsta vēstuli, Latvijas politiski represēto atbalsta vēstuli jūs neredzēsiet sabiedriskajā medijā, jo viss, kas ir labs par Helmani, tas ir nepieņemams sabiedriskajam medijam un netiek atspoguļots.

Kādreiz Ulmanis brauca atklāt katru mazāko lauku skolu, tagad prezidents atklāj Liepājas cietumu, bet neatklāja Ogres jauno ģimnāziju. Tā ir prioritāšu maiņa. Mēs negribam būt cietumnieki savā zemē, bet gan brīvi un neatkarīgi cilvēki. Un gribu pateikties Ogres novada domei par atbalstu. Gods kalpot un aizstāvēt ogrēniešu intereses!

Novērtē šo rakstu: