Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Sabiedrība par atklātību – Delna gatavojoties veikt bēdīgi slavenā Skanstes "kapu tramvaja" līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību, par to saņemot ES finansējumu 300 000 eiro apmērā. Turpinot publikāciju ciklu par Delnas līdzšinējiem spilgtākajiem sasniegumiem, šodien Pietiek atgādina – kā Delnas pārstāve Inese Voika, kas tagad Latvijas sabiedriskajā radio uzstājas kā „labas pārvaldības eksperte”, pirms trim gadiem sapinās melos par savu vēlmi „uzvārīties” saistībā ar Maximas traģēdiju.

 

Sākotnēji 2013. gada nogalē kļuva zināms, ka valdība pieņēmusi rīkojumu par Maximas traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, uzdevumu noteikšanu un sastāva apstiprināšanu, pēc kā komisija ar Jāni Kažociņu priekšgalā jau nākamajā dienā devusies uz Valsts kanceleju apspriest savas finansiālās vajadzības.

Taču tad Voika, kad publiski bija uzstājusies kā viena no „sabiedriskās” komisijas veidotājiem, sociālajā tīklā Twitter nejauši izpļāpājās, ka valdība it kā pirmo lēmumu par komisiju esot pieņēmusi jau 26. novembrī.

Tā gan izrādījās puspatiesība, jo 26. novembrī valdība bija tikai izskatījusi informatīvo ziņojumu un uzdevusi Valsts kancelejai sagatavot izskatīšanai valdības 3.decembra sēdē Ministru kabineta rīkojuma projektu par "traģēdijas Rīgā, Priedaines ielā 20, apstākļu un seku izvērtēšanas sabiedrisko komisiju".

Taču, kā noskaidroja Pietiek, tobrīd Valda Dombrovska valdība vēl nemaz nebija nolēmusi imitēt "sabiedriskas" komisijas radīšanu un bija plānojusi veidot parastu starpministriju komisiju, kurā piedalītos arī Saeimas, Rīgas domes un arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Valdības sēdes protokolā skaidri bija teikts: "Komisijas sastāvā iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, sabiedriskā labuma biedrības Delna, kā arī pieaicināt citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus."

Tāpat valdība bija arī nolēmusi, "ņemot vērā, ka resursu koncentrēšanai un efektīvam darbam būtu lietderīgi veidot vienu šādu sabiedrisko komisiju, Valsts kancelejai darbam komisijas sastāvā aicināt deleģēt pārstāvjus arī no Saeimas un Rīgas Domes."

Tāpat valdība sākotnēji citādi bija redzējusi arī vēlamo komisijas darbības rezultātu: "Rīkojumā paredzēt komisijas darbības organizācijas pamatprincipus, izvirzāmos uzdevumus, kā arī paredzēt, ka komisijas darbības rezultāti (secinājumi) tiek iesniegti traģēdijas izmeklēšanas procesa virzītājam."

Taču divas nedēļas vēlāk valdība pieņēma jau pavisam citādu rīkojumu - bija izsvītroti ne tikai ministriju, pašvaldības un Saeimas, bet arī jebkādu citu sabiedrisko organizāciju (izņemot Voikas Delnu) pārstāvji.

Tā vietā ar valdības rīkojumu tika izveidota komisija no četriem cilvēkiem, no kuriem tikai viens - Voika pārstāvēja kādu sabiedrisku organizāciju (kaut ļoti mazskaitlīgu - Delnā oficiāli ir 45 biedri), bet pārējie trīs – Baiba Rubesa, Jānis Kažociņš un Ināra Šteinerte - bija pielasīti, it kā balstoties uz sabiedrības aptauju.

Tad arī atklājās, ka Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanas "sabiedriskā" komisija uz Valsts kanceleju izteikt savas finansiālās vēlmes devusies jau nākamajā dienā pēc tās izveidošanas, kaut oficiāli pirmā komisijas sēde notikusi tikai dienu vēlāk, - to atklāja komisijas priekšsēdētāja Kažociņa un Valsts kancelejas sarakste.

No sarakstes izrietēja, ka jau 11. decembrī komisija Valsts kancelejā izvirzījusi savas vēlmes, uz ko saņēmusi šādu Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes atbildi: "Ministru prezidenta skatījumā - komisijas atalgojums 1000 ls „uz rokas”, kā to piedāvāja komisijas locekļi, ir pārskatāms un ir jāsamēro ar attiecīgo atlīdzības apmēru MP birojā, pielīdzinot komisijas vadītāja algu MP biroja vadītājas atalgojumam, bet komisijas locekļu atalgojumu - biroja padomnieku atalgojumam. Tas tieši tā ir izdarīts un redzams pievienotajā tāmē."

Savukārt pēc tam kļuva zināms, ka par naudu Voikas pārstāvētā komisija bija sākusi spriest vēl pirms pirmās oficiālās kopāsanākšanas: kā izrietēja no Kažociņa vēstules Nr. 1/1, kas adresēta virknei amatpersonu, uz pirmo sēdi komisija sanākusi tikai 12. decembrī - tātad dienu pēc "naudas apspriedes" Valsts kancelejā.

Šajā sēdē tad arī komisija pirmoreiz, kā bija atklājis Kažociņš, "uzklausīja atsevišķu traģēdijā bojāgājušo un cietušo pārstāvju sniegto informāciju par konstatēto saistībā ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju darbību, sniedzot atbalstu traģēdijā cietušajiem, un secināja, ka šajā darbā ir vairākas būtiskas nepilnības".

Kā jau informēts, Voika un pārējie komisijas locekļi finansējuma alkās bija arī ignorējuši Ministru kabineta rīkojuma nosacījumu, kas prasīja Tieslietu ministrijas saskaņojumu finanšu pieprasījumam.

Kažociņš sākotnēji no Valsts kancelejas un demisionējušā premjera Dombrovska bija vēlējies "izsist" vairāk nekā 2000 latu algu "uz papīra". Iespaidīga bijusi arī komisijas locekļu Voikas un Rubesas apetīte - viņas par savu nesavtīgo darbu no nodokļu maksātāju līdzekļiem bija vēlējušās saņemt vairāk nekā 1600 latu mēnešalgu, un nekādus iebildumus pret šādu atalgojumu nebija izteikusi arī ceturtā komisijas locekle, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte.

No Ministru kabineta sagatavotajiem dokumentiem bija zināms, ka Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 eiro apmērā.

Kā rādīja Kažociņa tāme, "sabiedriskās" komisijas locekļi uzskatīja, ka viņu atalgojumam būtu jābūt vairāk nekā pusei no kopējiem komisijas izdevumiem, - atlīdzībai Kažociņam, Voikai, Rubesai un Šteinertei tāmē bija paredzēti 104 186 eiro.

Tas nozīmē, ka mēnesī viens komisijas loceklis "atlīdzībā", kā šī summa nosaukta Kažociņa tāmē, saņemtu vidēji vairāk nekā 1220 latus pirms nodokļu nomaksas vai aptuveni 830 latu "uz rokas".

Kaut gan Voika pēc šo faktu atklāšanās publiski meloja, ka nekāda tāme vēl vispār neesot iesniegta un Kažociņš visu vainu mēģināja novelt uz Valsts kanceleju, demisionējušais premjers Dombrovskis pēc šo faktu nākšanas atklātībā atzina, ka patiesībā sākotnēji komisijas pieprasītās algas esot bijušas vēl būtiski lielākas.

Tikai pēc šo faktu nonākšanas atklātībā Voika atteicās no vietas komisijā, savā atlūguma vēstulē apgalvojot vienīgi to, ka esot kļūmīgi "atbalstījusi sasteigtu un nepārdomātu procesu" un "nepietiekami skaidri uzstājusi uz labas pārvaldības principu īstenošanu, paļaujoties laika un administratīvā procesa spiedienam".

Taču patiesība izrādījās pilnīgi cita - tas ir bijis nevis "laika" un nezināmu personu "administratīvais spiediens", bet gan pašas Voikas mērķtiecīgas un enerģiskas darbības, kuru rezultātā komisijabija  tapusi šādā ātrumā un formā.

Valsts kancelejai Pietiek nosūtīja oficiālu informācijas pieprasījumu - kurš, kurā brīdī un kādā formā ierosināja un kurš, kurā brīdī un kādā formā pieņēma lēmumu atteikties no visiem sākotnēji uzskaitītajiem ministriju utml. pārstāvjiem.

"Sabiedriskās komisijas izveide Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai un likvidēšanai bija Sabiedrība par atklātību – Delna iniciatīva. Organizācija uzņēmās iniciatīvu arī par kandidātu piesaisti, sarunās noraidot valsts un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku dalību komisijas sastāvā, lai novērstu interešu konfliktu," - šādu oficiālu atbildi Pietiek sniedza Valsts kanceleja.

Savukārt uz precizējošu jautājumu, kuri konkrētie Delnas pārstāvji tad bijuši šie komisijas galīgā sastāva veidotāji un valsts iestāžu pārstāvju noraidītāji, Valsts kancelejas atbilde bija īsa: "Līdz šim komisijas saistībā sarunas notikušas tikai ar Inesi Voiku."

Par pieprasīto algu jautājumu Voika tikai pēc ilgstošas izlocīšanās un vainas uzvelšanas Valsts kancelejai atzina: "Par algām zinājām un tās apspriedām."

Savukārt par savu patieso lomu komisijas veidošanas steigā un tās galīgā sastāva noformēšanā Voika līdz pat savai aiziešanai no komisijas palika pie savas melīgās versijas – par komisijas veidošanu atbildīgais esot premjers Dombrovskis, bet ne jau nu viņa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...