Iesaki rakstu: 
Kādreizējā kultūras ministre Helēna Demakova, caur tiesu mēģinot tikt vaļā no mikrolieguma, kas viņai piederošajā Siguldas novada mežā noteikts ap melnā stārķa ligzdu, ir centusies tiesu pārliecināt, ka sabiedrības un mediju „saceltā ažiotāža” ap šo lietu esot skaidrojama ar viņas politisko darbību. Tāpat, kā izriet no pilnā Administratīvās apgabaltiesas sprieduma šajā lietā, politiķe, kas Par labu Latviju sastāvā neveiksmīgi mēģināja iekļūt 10. Saeimā, tikpat neveiksmīgi ir piemeklējusi visdažādākos argumentus, lai tikai nevajadzētu saudzēt viņas mežā mītošā īpaši aizsargājamā putna ligzdu.
Tiesas uzklausītais liecinieks stāstījis, ka Demakovas mežā esošā ligzda esot vienīgā viņam zināmā melnā stārķa ligzda visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā un viss bijis labi tieši līdz brīdim, kad šajā teritorijā sākusies meža izciršana.
„Nu jau trīs gadus neizdodas perējums. Šogad melnais stārķis tika redzēts, bet perējums nav izdevies. Stārķi dzīvo pāros, bet tos abus kopā nevar bieži redzēt. Tas, ka tiem neizdodas perējumi, nenozīmē, ka tie tur nedzīvo. Šogad pavasarī un vasarā redzējis melno stārķi, kā arī saņēmis informāciju no iedzīvotājiem, kuri melno stārķi redzēja,” atstāstīts tiesas spriedumā.
Taču, kā izriet no tiesas sprieduma, Demakova ir veikusi apjomīgu darbu, lai tikai atbrīvotos no neērtā putna.
Pirmām kārtām eksministre mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka, ja reiz mikroliegums nav ticis izveidots jau 2004. gadā, kad to ierosināja Latvijas Dabas fonds, neesot nekāda pamata tādu izveidot 2009. gadā, jo tādējādi, kā skaidrojusi eksministre, tiktu „pārkāpts vienlīdzības princips, proti, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem gan 2004., gan 2008.gadā ir pieņemti divi dažādi lēmumi”.
No tiesas materiāliem izriet, ka tāpat Demakova jau kopš 2008. gada pavasara enerģiski cīnījusies par to, lai tiktu atzīts – nekādas apdzīvotas melnā stārķa ligzdas viņas mežā nemaz nav.
20. martā viņa sniegusi GNP administrācijai un vides ministram savu viedokli par mikrolieguma izveidošanu, norādot, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedra O.E. 2007.gada 24.oktobra atzinumu viņas mežā neesot konstatēta aizsargājamu putnu klātbūtne, kuriem būtu izdalāmi mikroliegumi. Uz robežstigas esot konstatēta vienīgi „mākslīgi uzstādīta ligzdas pamatne bez kādām apdzīvotības pazīmēm”.
Tiesa, izrādījies, ka nezināmu iemeslu dēļ Demakova kā ekspertu izraudzījusies tieši tādu Ornitoloģijas biedrības biedru, kurš nemaz nav iekļauts to ekspertu sarakstā, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par mikroliegumu veidošanu.
Savukārt tā paša gada jūlijā Gaujas Nacionālā parka vecākā eksperte, piedaloties ornitologam, melno stārķu ekspertam ar asistentu un Demakovas pilnvarotajai personai, jau konstatējuši nevis „mākslīgi uzstādītu ligzdas pamatni”, uz ko uzstāja Demakova, bet gan īstu ligzdu ar visām pazīmēm, ka „stārķi ir ligzdojuši nesekmīgi, pie ligzdas plānas samīcītas olu čaumalu druskas, mazuļu šogad ligzdā nav”. Bijis arī pilnīgi droši, ka zem ligzdas atrastās olu čaumalas pieder tieši melnajam stārķim.
Kā izriet no tiesas sprieduma, arī pati Demakova savos skaidrojumos tiesai pieminējusi „apsi ar regulāri apdzīvotu melnā stārķa ligzdu”, taču tas viņai nav traucējis vēlmi tikt vaļā no mikrolieguma argumentēt ar to, ka ligzdas apsekošana gan notikusi, tomēr nepareizā laikā, līdz ar ko „konkrētais apsekojuma rezultāts nav izmantojams fakta noteikšanai”.
„Saskaņā ar Gaujas Nacionālā parka (GNP) administrācijas 2008.gada 10.aprīļa vēstulē norādīto, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota, apsekošana jāveic ligzdošanas laika posmā līdz 2008.gada 15.jūnijam. Neskatoties uz to, ar 2008.gada 10.jūnija vēstuli Nr.1-8/299 GNP administrācija norādījusi, ka ligzdas apsekošana notiks 2008.gada jūlija mēnesī. Tādējādi saskaņā ar GNP administrācijas iepriekšminēto termiņu, apsekošana, kura reāli notika 2008.gada 18.jūlijā, notika mēnesi vēlāk par norādīto termiņu, kurā apsekošana veicama, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota,” tiesas spriedumā izklāstīti Demakovas argumenti.
Eksministre savā sūdzībā par pirmās instances lēmumu viņas „pretstārķa lietā” arī īpaši norādījusi, ka viņas intereses neievērojošais Vides ministrijas lēmums par mikrolieguma izveidošanu esot nepārprotami „skaidrojams ar viņas politisko darbību, uz ko norāda arī masu medijos saceltā ažiotāža pirms lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma izveidi”.
Demakova arī mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka Vides ministrija nav veikusi visu ar mikrolieguma izveidošanu saistīto dokumentu „kontroli un izvērtēšanu, tai skaitā arī attiecīgās nozares eksperta atzinuma izvērtēšanu”. Par to liecinot tas, ka ministrijas lēmumam vienkārši pievienota Latvijas Ornitoloģijas biedrības iesniegtās mikrolieguma shēmas un robežu apraksta kopija bez nekādām izmaiņām.
Turklāt ministrija esot arī ignorējusi pienākumu izvērtēt viņas viedokli un argumentus konkrētajā lietā, kā arī veikusi virkni citu prettiesisku darbību. Tāpēc esot nepieciešams jauns eksperta atzinums, jo saskaņā ar Demakovas aprakstīto pārliecību tikai „uz tā pamata tiesa varēs secināt, vai lēmums ir tiesisks attiecībā uz pieteicēju, jo ar to tikušas ierobežotas pieteicējas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz īpašumu”.
Tomēr tiesa jau otrajā instancē lēmusi par labu stārķim un par sliktu Demaovai. Pagaidām nav zināms, vai eksministre turpinās cīnīties pret stārķi: Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
