Iesaki rakstu: 
Kādreizējā kultūras ministre Helēna Demakova, caur tiesu mēģinot tikt vaļā no mikrolieguma, kas viņai piederošajā Siguldas novada mežā noteikts ap melnā stārķa ligzdu, ir centusies tiesu pārliecināt, ka sabiedrības un mediju „saceltā ažiotāža” ap šo lietu esot skaidrojama ar viņas politisko darbību. Tāpat, kā izriet no pilnā Administratīvās apgabaltiesas sprieduma šajā lietā, politiķe, kas Par labu Latviju sastāvā neveiksmīgi mēģināja iekļūt 10. Saeimā, tikpat neveiksmīgi ir piemeklējusi visdažādākos argumentus, lai tikai nevajadzētu saudzēt viņas mežā mītošā īpaši aizsargājamā putna ligzdu.
Tiesas uzklausītais liecinieks stāstījis, ka Demakovas mežā esošā ligzda esot vienīgā viņam zināmā melnā stārķa ligzda visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā un viss bijis labi tieši līdz brīdim, kad šajā teritorijā sākusies meža izciršana.
„Nu jau trīs gadus neizdodas perējums. Šogad melnais stārķis tika redzēts, bet perējums nav izdevies. Stārķi dzīvo pāros, bet tos abus kopā nevar bieži redzēt. Tas, ka tiem neizdodas perējumi, nenozīmē, ka tie tur nedzīvo. Šogad pavasarī un vasarā redzējis melno stārķi, kā arī saņēmis informāciju no iedzīvotājiem, kuri melno stārķi redzēja,” atstāstīts tiesas spriedumā.
Taču, kā izriet no tiesas sprieduma, Demakova ir veikusi apjomīgu darbu, lai tikai atbrīvotos no neērtā putna.
Pirmām kārtām eksministre mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka, ja reiz mikroliegums nav ticis izveidots jau 2004. gadā, kad to ierosināja Latvijas Dabas fonds, neesot nekāda pamata tādu izveidot 2009. gadā, jo tādējādi, kā skaidrojusi eksministre, tiktu „pārkāpts vienlīdzības princips, proti, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem gan 2004., gan 2008.gadā ir pieņemti divi dažādi lēmumi”.
No tiesas materiāliem izriet, ka tāpat Demakova jau kopš 2008. gada pavasara enerģiski cīnījusies par to, lai tiktu atzīts – nekādas apdzīvotas melnā stārķa ligzdas viņas mežā nemaz nav.
20. martā viņa sniegusi GNP administrācijai un vides ministram savu viedokli par mikrolieguma izveidošanu, norādot, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedra O.E. 2007.gada 24.oktobra atzinumu viņas mežā neesot konstatēta aizsargājamu putnu klātbūtne, kuriem būtu izdalāmi mikroliegumi. Uz robežstigas esot konstatēta vienīgi „mākslīgi uzstādīta ligzdas pamatne bez kādām apdzīvotības pazīmēm”.
Tiesa, izrādījies, ka nezināmu iemeslu dēļ Demakova kā ekspertu izraudzījusies tieši tādu Ornitoloģijas biedrības biedru, kurš nemaz nav iekļauts to ekspertu sarakstā, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par mikroliegumu veidošanu.
Savukārt tā paša gada jūlijā Gaujas Nacionālā parka vecākā eksperte, piedaloties ornitologam, melno stārķu ekspertam ar asistentu un Demakovas pilnvarotajai personai, jau konstatējuši nevis „mākslīgi uzstādītu ligzdas pamatni”, uz ko uzstāja Demakova, bet gan īstu ligzdu ar visām pazīmēm, ka „stārķi ir ligzdojuši nesekmīgi, pie ligzdas plānas samīcītas olu čaumalu druskas, mazuļu šogad ligzdā nav”. Bijis arī pilnīgi droši, ka zem ligzdas atrastās olu čaumalas pieder tieši melnajam stārķim.
Kā izriet no tiesas sprieduma, arī pati Demakova savos skaidrojumos tiesai pieminējusi „apsi ar regulāri apdzīvotu melnā stārķa ligzdu”, taču tas viņai nav traucējis vēlmi tikt vaļā no mikrolieguma argumentēt ar to, ka ligzdas apsekošana gan notikusi, tomēr nepareizā laikā, līdz ar ko „konkrētais apsekojuma rezultāts nav izmantojams fakta noteikšanai”.
„Saskaņā ar Gaujas Nacionālā parka (GNP) administrācijas 2008.gada 10.aprīļa vēstulē norādīto, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota, apsekošana jāveic ligzdošanas laika posmā līdz 2008.gada 15.jūnijam. Neskatoties uz to, ar 2008.gada 10.jūnija vēstuli Nr.1-8/299 GNP administrācija norādījusi, ka ligzdas apsekošana notiks 2008.gada jūlija mēnesī. Tādējādi saskaņā ar GNP administrācijas iepriekšminēto termiņu, apsekošana, kura reāli notika 2008.gada 18.jūlijā, notika mēnesi vēlāk par norādīto termiņu, kurā apsekošana veicama, lai konstatētu, vai melnā stārķa ligzda ir apdzīvota,” tiesas spriedumā izklāstīti Demakovas argumenti.
Eksministre savā sūdzībā par pirmās instances lēmumu viņas „pretstārķa lietā” arī īpaši norādījusi, ka viņas intereses neievērojošais Vides ministrijas lēmums par mikrolieguma izveidošanu esot nepārprotami „skaidrojams ar viņas politisko darbību, uz ko norāda arī masu medijos saceltā ažiotāža pirms lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma izveidi”.
Demakova arī mēģinājusi tiesu pārliecināt, ka Vides ministrija nav veikusi visu ar mikrolieguma izveidošanu saistīto dokumentu „kontroli un izvērtēšanu, tai skaitā arī attiecīgās nozares eksperta atzinuma izvērtēšanu”. Par to liecinot tas, ka ministrijas lēmumam vienkārši pievienota Latvijas Ornitoloģijas biedrības iesniegtās mikrolieguma shēmas un robežu apraksta kopija bez nekādām izmaiņām.
Turklāt ministrija esot arī ignorējusi pienākumu izvērtēt viņas viedokli un argumentus konkrētajā lietā, kā arī veikusi virkni citu prettiesisku darbību. Tāpēc esot nepieciešams jauns eksperta atzinums, jo saskaņā ar Demakovas aprakstīto pārliecību tikai „uz tā pamata tiesa varēs secināt, vai lēmums ir tiesisks attiecībā uz pieteicēju, jo ar to tikušas ierobežotas pieteicējas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz īpašumu”.
Tomēr tiesa jau otrajā instancē lēmusi par labu stārķim un par sliktu Demaovai. Pagaidām nav zināms, vai eksministre turpinās cīnīties pret stārķi: Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
