Demogrāfija un augstākās izglītības kults neiet kopā

»

Mobilā telefona vergs ir duraks. Turciski - pietura.
Krieviski - gada glezna.

Atbildēt

»

Demogrāfijas ienaidniece ir vērtību deformācija - sievietes vīrišķošana, genderisms, vienlīdzības pretdabiska hipertrofija, liberālais egoisms un visi pārējie stambulismi.

Atbildēt

»

Bet ne izmirstošaas nācijas ietvaros. Pārgudri esam, jautātāj!

Atbildēt

»

Jūsu zināšanas jau gan laikam ir lielas bet saprašana gan ir maza. Ko dod zināšanas ja nav saprašana?

Atbildēt

»

Toties, lai dejotu un dziedātu, nekāda lielā materiālā bāze nav vajadzīga. To var mācīt jau no bērnudārza, kas arī tiek darīts.

Atbildēt

»

Jūs esat nekā nezinošs Idiots! Mucā dzīvo, pa spundi barots, domājiet,ka visur ir kā Jūsu mucā un savādāk nemēdz būt. Izsaku Jums līdzjūtību!

Atbildēt

Neebreju beerni ka stravas avots ebreju dievam un latvijas himna lugšana tam dievam un kungam. Amen.

Atbildēt

»

Nu šveicieši jau laikam ir izdomājuši ko nākotnē darīs. Vadās tūristus pa kalniem tāpēc vieglā auto vadītāja un glābēju profesijas. Monako? Tur jau tagad neviens neko prātīgu nestrādā un nākotnē netaisās.

Atbildēt

»

Zinu ne mazums latviešu vergturu, kas jaunos perspektīvos vergus nosūta ...

Atbildēt

»

Visa pamatā jau būs mācību materiālā bāze un atbilstoša mācību spēķu esamība. Kāda materiālā bāze un kādi atbilstoši mācībspēki var būt parastā vidusskolā. Šoferiem vien cik kategoriju? Katrai skolai savu garāžu ar transporta līdzekļu pilnu klāstu? Un instruktoru komandu katrā vidusskolā. Katrā videnē modernu restorānu? Absurds! Es jau saprotu tā ka tie tehnikumi un ārodskolas mums vairs nav vajadzīgas jo arī tur mācību materiālā bāze un mācību spēku nodrošinājums iznāk par dārgu. Rezultāts būs tāds ka meistaru vairs nebūs. Visapkārt zeļļi vien, bet kam tos zeļļus tagad vajag, un kam tos zeļļus tad vajadzēs? Visiem vajag meistarus.

Atbildēt

»

Monako, ne Švece, bet Šveicē līdzīgi, tur vairākas, specialitātes, kas pieprasītas vietējā darba tirgū.Plika vidusskola nav nekur, Rietumos!

Atbildēt

»

Zinu ne mazums latviešu uzņēmējus, kas jaunos perspektīvos darbiniekus nosūta mācīties un apmaksā studijas. Nereti pat uz ārzemēm, pieredzes apmaiņā un dažādos kursos. Bet ja cilvēki paši ir zaudējuši elementāru cilvēcību, kad pat bērnu dārza auklītes vairs nedrīkst strādāt bez augstākās izglītības, tad tas jau norāda uz vispārēju degradāciju.

Atbildēt

»

Korumpētiem shēmotājiem un mahinātoriem nav izdevīgi, ka amatos atrodas patstāvīgi un izlēmīgi cilvēki ar pieredzi. Tāpēc amatos tiek ieliktas meitenītes ar kurām var manipulēt. Tādā veidā vīrieši masveidā zaudē iespēju pelnīt un automātiski zaudē saimnieka un noteicēja lomu, bet sieviete saimnieka lomā 99% gadījumu noved uz krahu.

Atbildēt

»

Uzņēmumu vadība un psiholoģija būtu aizliedzama! Man tādi speciālisti ir pazīstami, visi bezdarbnieki savā specialitātē!

Atbildēt

»

Šveicē visi mācās valsts skolā, iegūst glābēja profesiju, neatkarīgi no vecāku naudas maka.
Un tā tas ir visur Itālijā, kā arī visā Rietumeiropā! Lai brauc pieredzes apmaiņā! Vecā padomju sistēma ir kaut kad jāmaina!
-Profesija jāmāca kopā ar praksi! Šofera tiesības jau var apgūt. Tas pats ar pavāra, friziera arodu, tam nebūtu vajadzīgi tehnikumi, jeb ārodskolas kā tas bija agrāk.
Tagad arī programmēšanas pamatus varētu iemācīt vidusskolā, ja Indijā cietumniekiem var iemācīt, tad, mūsējie nav stulbāki!

Atbildēt

Vīrietis radīt ģimeni drīkst tikai tad kad viņš kļūst pieaudzis,kad atradis dzīvē sevi sapratis savu sūtību un būtību.Diemžēl mūsdienās lielākais vairākums nekļūst pieaudzis pat pensijas vecumā un to izglītības (debilizācijas) sistēma nemāca.Par ģimeni un bērniem visvairāk ir atbildīgs tieši vīrietis.
Sievietei ir pavisam cita sūtība un būtība.

Atbildēt

»

Manuprāt tomēr nevajadzētu jaukt izglītību ar profesionālo varēšanu. Vidusskolā kas mācis profesionālo varēšanu. Darbmācības skolotājs? Darbmācības skolotājs visticamāk ir darbmācības skolotājs tikai tāpēc ka profesionāli viņš neko lāga nevar, darba tirgū krīt cauri. Profesionālā varēšana kā likums ir jāmācās pie meistara. Bet kur meistars? Vidusskolā? Diez vai, labs meistars visticamāk ka pelnīs naudu tieši objektā. Tāpēc manuprāt izglītība ir laba lieta, tā dod sapratni, bet iemaņas var apgūt tikai praksē, un tad ar ja vispār ir interese apgūt tās.
Kas attiecas uz izglītību tā vienmēr būs konservatīvāka par praksi. Kaut šajos laikos jau pat nemaz nevar pateikt vai progresīvais vispār arī ir progresīvs. Ja atceramies kompetenču izglītību, vai to pašu e - medicīnu. Vienkārši visi kaut kur skrien bez apdomas un šmaucas uz nebēdu. To pašu veco, labo nosauc pa jaunam un lūk jau progress, energoefektivitāte, ilgspējība, ekoloģiskums u.t.t. it kā līdz šim nekas tāds nebūtu bijis. Vēl nesen progresivitātes kalngals bija ekoloģiskās (salmu) mājas. Skaidrs ka ekoloģisko māju meistari tad nebija. Tagad kad tādi meistari ir ekoloģiskās mājas nevienam vairs nevajag.

Atbildēt

nu gan augstprātīgs apcerējums junioram sanācis, viss vienā biezenī.
par demogrāfiju- šobrīd otrais un trešais bērns lielākoties dāmām, kas valsts iestādēs vai uzņēmumos strādā- neslikta alga ar visām soc. garantijām , bet darbs ir absolūta rutīna, garlaicība. Tajā pašā laikā konkrētai meitenei, kurai kāds punkts līdz budžeta vietai augstskolā pietrūka, tāpēc sāka strādāt, tika pie mazuļa, jaunais papiņš jau tālēs zilajās pazudis- laikam jau tas nebūs neskolotas māmiņas paraugs, kuram jāseko.
par izglītību- Latvija lielījās, ka pirmajā vietā studentu skaita ziņā. Absolūtā topā bija uzņēmumu vadība un vēl meitenēm psiholoģija. Tādi pusgatavi pusspeciālisti grāmatvedībai, biroju vadīšanai un mājsaimniecībai, ja paveicās veiksmīgi to psiholoģiju izmantot. Bet labi, tagad otrs grāvis- vienotā frontē ar Čakšu pret skolām, protams, protams, pamatojot, ka mēs par augstāku izglītības kvalitāti mušu bērniem. Labāk jau 1.vidusskolas absolvents Baško būtu papētījis konkrēti, kas tur ar to matemātikas mācīšanu skolās notiek. Runā, ka pilnīgs bardaks esot.

Atbildēt

»

Par ķirurgu ir ilgi jāmācās, tie kotējās ārzemēs, citi mazāk, daudz mazāk. Retais jaunībā negrib ātri izmācīties un sākt dzīvot savu neatkarīgu dzīvi, kas LV nav iespējams bez vecāku palīdzības, ja viņi to var. Piemērs Šveice --- tikai 20% no vidusskolēniem domā mācīties augstskolā, jo algas starpība neliela, ar dažiem izņēmumiem, bet jāmācās ilgi.
Māsiņas--- tāpēc, ka pie mums tām niecīgas algas.
Amatnieki nestrādā ārzemēs, tiem te pat labi maksā. Ārzemēs strādā jauni, spēcīgi palīgstrādnieki, jeb visādi smaga darba veicēji un arī mazāk izbrauc, jo te arī stroikās labi maksā, ja vispār samaksā,neapmāna.
Nevajag nevienu nekur ievadīt profesijās, vajag apgūt profesiju vidusskolās, kā tas ir visur Rietumeiropā.
Tās kreditēšanas tur nav tādas, kā LV, pie mums laupīšana, tur kredīti ar pabeigtās skolas garantijām, lai jau varētu dzīvot bez vecāku palīdzības savā mājoklī. Darbs praktiski garantēts, pa tukšo nevienai skolai neļauj "čakarēt"jaunietim smadzenes, ka kaut kur nākotnē būs darbs tieši šajā profesijā, bet tagad nav --- cietumā ieliks tādus skolu vadoņus! Un vienalga vai tā būs vidusskola, vai augstskola!

Atbildēt

Kaut ko tik plānprātīgu, kā šo smērējumu lasu pirmo reizi.
Vispirms autoram iesaku izmest miskastē mobilo telefonu, jo tas taču ir izglītības produkts. Droši vien autors domā, ka mobilie telefoni līdzīgi āboliem aug kokos, proti veikalos.

Gan jau atradīsies plānprātiņi, kas šo smērējumu apsveiks, tāpat kā apsveic JV iniciatīvu likvidēt skolas.

Atbildēt

Vēl mazāk ar dzimstību iet kopā Pida-Rinkas postulētā iekļaujošā sabiedrība un apgaroto pediņu/lezbu un to atbalstītāju kulta īstenošana

Atbildēt

Gandrīz citāts - Cik daudz izdomas bagātu un radošu cilvēku mums būtu, ja slēgtu vienreiz visas tās skolas, kas uzbāžas ar nevajadzīgām zināšanām!

Atbildēt

»

Recte dicit!

Atbildēt

Jaunām māmiņām dzimst veselīgāki bērni. Tā to daba ir nolikusi. Savu laiku ieva ziedēj', savu laiku ābelīt'. Tāpēc kādreiz vecmeitas un vecpuiši nebija cieņā.

Atbildēt

Varētu sākt eksperimentēt un kadu gadu slēgt pa vienai augstskolai, un tad skatīties, kā mainās dzimstības rādītāji.

Atbildēt

Paldies Jāzepam Baško par elementāras formulas populāru izklāstu! Ja nu vēl Andai Čakšai uznāktu labs prāts šo visu izlasīt un< galvenais, apjēgt, esot pie pilna saprāta un veselības! Var tikai uzteikt pašas Čakšas nopelnus un centību demogrāfijas veicināšanā! Un vispār jau - ja prāta nav, tad skolā jāiet...

Atbildēt

sava logika te ir , bet kas taa vispar par macisanos testi smiekligs izgudrojums , pat nemacoties var atbildet vismaz teoretiski

Atbildēt

Vai tiešām raksta autors domā, ka ierobežojot izglītības iegūšanas (studiju) iespējas visi no izglītības atstumtie jaunieši uzreiz garlaicības mākti metīsies uz bērnu ražošanu?! Varbūt kaut kas uz to pusi varētu notikt pirms simts gadiem, bet ne šodien.
Var un vajag kritizēt pastāvošo izglītības sistēmu, bet izsludināt izglītību par demogrāfijas ienaidnieci gan nav pamata, jo patiesībā demogrāfiju ietekmē citi daudz nozīmīgāki faktori. Un vispirms jau tā ir valstī iedibinātā sabiedriskā iekārta kopumā ar tās politiku, morāli, ideoloģiju, sadzīviskajām īpatnībām, materiālo nodrošinājumu, atbalstu ģimenēm, indivīda sociālo drošību u.t.t. Tas, ka turīgu un izglītotu cilvēku ģimenēs dzimst mazāk bērnu nav saistīts ar šo cilvēku izglītību vai turību (kā to mums cenšas iestāstīt) bet gan ar to, kādā situācijā šie turīgie un izglītotie cilvēki ir nostādīti pastāvošajā sabiedriskajā iekārtā. Bet situācija ir tāda, ka šie cilvēki ir spiesti nepārtraukti cīnīties, lai saglabātu savu statusu. Lai nepazaudētu darbu, lai nezustu karjeras iespējas, lai saglabātu savu iegūto materiālo nodrošinājumu. Komunālie maksājumi, kredīti, nodokļi - tas viss prasa līdzekļus un nepārtrauktas rūpes, lai šos līdzekļus sagādātu un nezaudētu šo līdzekļu sagādes iespējas. Valstī valdošā kārtība katru cilvēku visā viņa mūža garumā ir iesaistījusi tādā kā nepārtrauktā sacensībā, nepārtrauktā sevis apliecināšanas procesā
… Rādīt visu

Atbildēt

»

un kāds bagātais uzņēmuma īpašnieks tad lems būs tam plebejam mācīties vai ne un nedod dievs konkurēt ar mani - absurts - neviens nekur netiks sūtīts

Atbildēt

»

Diez vai tā nu būs? Kāpēc tad mūsu jaunie speciālisti draud aizbraukt? Latvijā izglītību ieguvušie ārsti, māsiņas, inženieri veiksmīgi strādā ārzemēs. Amatnieki strādā ārzemēs. Mums viņi neder, un mums viņu nav. Mācību programmas netiek līdzi? Skaidrs ka netiek un netiks. Bet tāpēc taču praksē nav jāpaceļ rokas un jābēg no darbaudzināšanas un ievadīšanas profesijā. Varbūt ka jēga nav tajā ka izmācīs praksē un vēl ātrāk aizlaidīsies samaksas dēļ. Nu bet tad jautājums kāpēc mums ir tikai parādi, kur mūsu bankas un kur mūsu nauda kā tāda vispār paliek? Kā saka, jautājums ir cits - visur vajag naudu un kāpēc tā ir tik cik ir?

Atbildēt

»

Vai manu dieniņ, ja vidusskolā iegūs autovadītāja apliecību, tas taču būs par velti un tā nedrīkst būt sarkano baronu kapitālismā.

Atbildēt

Nevajag jau tā pārdzīvot. LU PPMF- tā jau paredzēta īpašiem grūtgalvīšiem un slaidos rāda ko pašas tās vistas ir kaut ko it kā sapratušas. Daudz jau tas nav, bet tomēr to nedēļnieku kursu naudu apguva laikā. Produkcija gatava. Tagad būšot jau daudz grūtāk - visu laiku to vien kladzina, ka HZF un SZF uzņemšot tikai praida piekritējus un skolotājos netikt bez feministu sektas rekomendācijām.Visu vēl var paspēt.

Atbildēt

»

Vai manu dieniņ, jūs taču gribat sagraut proletariāta pamatus. Kur tad čeka kadrus atlasīs.

Atbildēt

Vienkāršas specialitātes jāapgūst vidusskolā, pluss autovadītāja tiesības. Tā tas ir visās Rietumu valstīs!

Atbildēt

»

Vienkārši mācību programma netiek līdzi progresam. Vienā otrā jomā, mēs vēl septiņdesmitajos, no pagājušā gadsimta. Un nevajag mums mācīt speciālistus, kur nozares mums nav, jeb ir ļoti niecīgas. Bet augstās skolas turpina štancēt speciālistus, nākamos bezdarbniekus, ar perspektīvu, mācīties vēl, to kas vajadzīgs.

Atbildēt

»

Manuprāt neviens izglītības diploms negarantē un nekad negarantēs praktisko varēšanu. Izglītības diploms garantē tikai prāta saprašanas sasniegto līmeni. Praktiskā varēšana, ilgāk vai īsāk, vienalga ir jāapgūst praksē. Jo praktisko jomu klāsts vienkārši ir pārāk plašs, un katra joma pati par sevi ir pārāk plaša lai praktisko iemaņu apgūšanu pietiekamā apmērā varētu pielikt klāt izglītības procesam.

Atbildēt

Jaunietis sākumā iet strādāt gadu, divus vai trīs un tad darba vieta dod perspektīvākajiem nosūtījumu, mācīties kādā konkrētā specialitātē. Lieki speciālisti vairs apkārt nevazāsies un darba vieta būs spiesta pieturēt savus speciālistus ar atbilstošu atalgojumu. Pie reizes, cilvēki augstāko izglītību būs arī guvuši praktisku pieredzi, kuri šodien ļoti daudziem trūkst.

Atbildēt

Ja tie, kas tik patriotiski piedalās Dziesmu un deju svētkos, tikpat patriotiski ķertos pie demogrāfijas uzlabošanas... Protams, tie kas atbilstošā vecumā.

Atbildēt

autors laikam aicina atgriezties pie neandertāliešiem

Atbildēt

Nu bet, priekš kam vajadzīga izglītība? Izglītības līmeņu dalījums jau it kā definē saprašanas līmeņus kuros meklējama sava vieta dzīvē. Demogrāfija liekas ka tiešām neprasa pēc augstas izglītības un saprašanas līmeņa, varbūt pat var teikt ka neiet kopā , kā saka, augstāka izglītība - mazāk bērnu. Bet atkal, ja ņem pēc saprašanas kvalitātes tad bērnam no izglītotas ģimenes tomēr būs savas priekšrocības sākotnējās saprašanas kapacitātes iegūšanā no ģimenes, un civilizācijai attīstoties prasības priekš cilvēka saprašanas līmeņa tikai aug un aug.

Atbildēt

Skolai jābūt līdz 17 gadiem! Jo, kad tad tos bērnus taisīs vienpadsmitajā - divpadsmitajā klasē? Pēc jau sāk domāt --- vai vispār šādos laikos, kad karš pie durvīm ''klauvējas", ir vajag ''taisīt'' bērnus? Vai nav labāk pašiem padzīvot cik kāds Baidens devis, jeb kas tur šim aiz muguras?

Atbildēt