Demokrātija, trīs varas atzari un Osipovas neievēlēšana: īsais kurss tiesību pamatos — speciāli Strupišam, Ziemelei un citiem nezinīšiem
N. Andersons22.02.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Keks
23.02.2022. 16:27Man jau šķiet, ka nekas traks nav noticis. Saeimas balsojums ir sabiedrības spogulis, ja jau Saeima nevarēja ko sagremot, tad jau arī daļa no sabiedrības.
Attiecībā uz apstiprināšanu; nesaredzu neko nepareizu un greizu mūsu Satversmē.
Šo kundzīti uzskatu par drosmīgu un pašaizliedzīgu, ja vien viņas lēmums nav bijis politisko spēku virzīts.
Ferdinands
23.02.2022. 16:17»
aaa
Kur tādi gudri andersoni mums slēpjas, ka viņus nemana ikdienā
Viņiem nedod vārdu.
Ferdinands
23.02.2022. 16:17»
Nika
Runa ir par to, ka likums ir šķībs un nepareizs. Saeimai nav jāvērtē tiesnešu kandidatūras, un nav tās jāapstiprina amatā. Saeimas līmenis jau tā ir intelektuāli zems, bet juridiskā izpratne vēl zemāka. 99% deputātu ar kādu no Civillikuma sējumiem labākajā gadījumā ir mušu nosituši, bet nu kļuvuši tik...
Satversme šķība un nepareiza?
Ferdinands
23.02.2022. 16:15»
Nilka
Andersons sēj savu slimo sēklu. Ja An dersonam būtu kripatiņu virāk intelekta, viņš pieslietos pie siles, vai veidotu jaunu sili. Sistēmu mainīt viņš nevar. Ipuvušu sistēmu. Bet liet sūdus viņš prot. Jo neko citu viņa intelekts neļauj. Nu tāds - mēsaliņu smirdinātājs bez absolūta rezultāta. šie ir sūdīgākie...
Kā parasti - kad nav argumentu, tad ķeramies pie peronībām.
nevajag muldēt
23.02.2022. 14:54»
ha-ha
Vienu reizi saskāros ar tiesas sistėmu,pēc tam uz mūžu pārgāja vēlēšanās kontaktēties ar tādiem meļiem,neliešiem,kur tev acu priekšā vilto dokumentus,faktus,pārkāpj likumus,Satversmi
Dzērumā izsiti dzērienu veikalam logu in lika maksāt?
Kārlis
23.02.2022. 14:03Interesanti - kāpēc nekas no šādiem argumentiem netika izteikts brīžos, kad politiķi komentē tiesu spriedumus?!!
Piem, tieslietu ministra sašutums par Limbažu tiesas sriedumu?
Taču tas ir normāli runāt par tiesnešiem un to lēmumiem!!
www.govlawyer.lv
23.02.2022. 02:52>Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata, ka >“ietekme uz tiesnesi nedrīkst izpausties ne tiesas >spriešanas procesā, ne arī pēc tiesas nolēmuma >pieņemšanas, un nav pieļaujams, ka tiesneša >personisko un profesionālo dzīvi ietekmē tas, kāda >veida lēmumus tiesnesis ir pieņēmis un ar kādiem >motīviem tie ir pamatoti”.
pārāk vispārīgs izteikums.
Satversmes tiesas likums
ir noteicis, ka ST spriedumi
lv tiesnešiem ir obligāti un
… Rādīt visu
Dievs
22.02.2022. 23:31jáljauj lauláties uzreiz vismaz desmit personám
Neatkarígi no dzimuma
Tà bús teiksim viena lambada
Visi sañems valsts pabalstu neatkarígi no tripera smaguma
pieticīgi
22.02.2022. 22:39»
aaa
Kur tādi gudri andersoni mums slēpjas, ka viņus nemana ikdienā
Saimnieks nav bezgala izturīgs un spēcīgs.Kad iesper,tad nandersons raksta objektīvās paskvilas vai pārformatē nolaisto.
Izsmiekls
22.02.2022. 21:38»
Nika
Runa ir par to, ka likums ir šķībs un nepareizs. Saeimai nav jāvērtē tiesnešu kandidatūras, un nav tās jāapstiprina amatā. Saeimas līmenis jau tā ir intelektuāli zems, bet juridiskā izpratne vēl zemāka. 99% deputātu ar kādu no Civillikuma sējumiem labākajā gadījumā ir mušu nosituši, bet nu kļuvuši tik...
Tu debīls esi? Tu kaut vienu autora argumentu spēj "intelektāli" un pēc būtības atspēkot? Tev nepatīk Satversme? Likumi? Ej nosities pret sienu pamuļķi. Un vēl. Tu saki: "Tiesneši nedrīkst būt politizēti un pakļauti partiju iegribām." Un nonāc pretrunās pats ar sevi - jo tava Osipova ir dažu partiju JKP, APAR, Vienotības politizētā iegriba. Un nekas vairāk. Ja viņa būtu neitrāla, nevienam nebūtu nekādu pretenziju. Saeima katru gadu apstiprina simtiem tiesnešu. Bez kādām problēmām. Un tikai tieši politizētos neapstiprina. Sasprindzini smadzenes pirms kaut ko te raksti. Ar nulles intelektu te kritizē Saeimu.
Brunete
22.02.2022. 21:29Nekādi nevarēju saprast, par ko tas "bazars", bet šodien pa TV bija kaut kāda diskusija par šito, un viena ( laikam no tiesu sistēmas ) palaida muti, izsakoties, ka, ja šito neatrisina, tad var sekot precedenti, ka Satversmes tiešnešus Saeima varot arī citreiz neapstiprināt, bet drīz vairākiem vai daudziem ( es necitēju precīzi) Satversmes tiesas tiesnešiem beigšoties pilnvaru termiņš... Ā, tad skaidrs, bet tā tikai: Osipova, Osipova... :)
ha-ha
22.02.2022. 20:26Vienu reizi saskāros ar tiesas sistėmu,pēc tam uz mūžu pārgāja vēlēšanās kontaktēties ar tādiem meļiem,neliešiem,kur tev acu priekšā vilto dokumentus,faktus,pārkāpj likumus,Satversmi.
Nilka
22.02.2022. 20:16»
aaa
Kur tādi gudri andersoni mums slēpjas, ka viņus nemana ikdienā
Andersons sēj savu slimo sēklu. Ja An dersonam būtu kripatiņu virāk intelekta, viņš pieslietos pie siles, vai veidotu jaunu sili. Sistēmu mainīt viņš nevar. Ipuvušu sistēmu. Bet liet sūdus viņš prot. Jo neko citu viņa intelekts neļauj. Nu tāds - mēsaliņu smirdinātājs bez absolūta rezultāta. šie ir sūdīgākie cilvēli Latvijā. Nekad viņš nreņems bomi rokās, lai aizstāvētu Latviju. Viņš gudrs tikai padirst
Nika
22.02.2022. 18:38Runa ir par to, ka likums ir šķībs un nepareizs. Saeimai nav jāvērtē tiesnešu kandidatūras, un nav tās jāapstiprina amatā. Saeimas līmenis jau tā ir intelektuāli zems, bet juridiskā izpratne vēl zemāka. 99% deputātu ar kādu no Civillikuma sējumiem labākajā gadījumā ir mušu nosituši, bet nu kļuvuši tik viedi, ka spēj novērtēt kādas zināšanas Osipovai ir Civilajā likumdošanā. No kurienes tāda informācija? Tiesneši nedrīkst būt politizēti un pakļauti partiju iegribām. Autors ir jurists? Augstas raudzes? Mums te beidzamā laikā milzīga kaudze ar gudriem mediķiem, infektologiem. Nu beidzot arī juristi parādījušies, kuri ir tiesīgi sniegt izsmeļošu analīzi Likumu līkločos. Jauki, ka latvieši tik gudri. Man tik šķiet, ka autors arī bija izcili gudrs mediķis un infektologs. Pārsteidzošas zināšanas visās jomās!
Bauri
22.02.2022. 17:58Strupiša kungs nemaz neievēro ka săkot no pandemijas sākuma neievěro ne likumus ne satversmi attieciba uz tautu.Strupiš saceļ paniku tikai kad viņējos apbižo
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
