Daudzi cilvēki brīnās par to, kā ir iespējams, ka "Vienotība" turpina valdīt jau 15 gadus, neskatoties uz to, ka kopš dienas, kad "Jaunā Vienotība" ar Dombrovski priekšgalā pārņēma varu Latvijā, viss ir gājis tikai uz leju.
Mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem, piemēram, no lietuviešiem – mēs atpaliekam jau par vairāk nekā desmit gadiem, kaut gan vēsturiski vienmēr esam bijuši priekšā.
"Vienotības" politiķi noteikti nav stulbi – viņi ir gudri vai šajā gadījumā viltīgi. Viņiem ir izdevies izveidot "astoņkāja sistēmu", kurā varas mehānismi ir savstarpēji saistīti, un tās rezultātā viņi vienmēr iziet kā uzvarētāji.
Pēc pāris valdīšanas gadiem viņi pieņēma attiecīgus likumus, kas ļauj viņiem turēt varu savās rokās. Šīs sistēmas pamatā ir:
1. Valsts sponsorētās partijas – "Vienotība" saņem finansējumu no valsts.
2. Mediju kontrole – valsts apmaksāti mediji kritizē nevis valdību, bet opozīciju, kas ir absurdi, jo kritizēt vajadzētu tos, kas pieņem lēmumus.
3. Administratīvā vara – "astoņkāja" tvērieni ir iesakņojušies arī valsts pārvaldē, likumu uzraudzībā un citos resursos.
Lai situācija mainītos, ir jāizjauc šī "Vienotības" astoņkāja sistēma", kas ietver medijus, tiesu un politisko aparātu.






Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.